Darbaspēka deficīts
Trīs gados, kopš darbaspēka brīvai plūsmai ir atvērtas robežas, jo esam Eiropas Savienības valsts, ir izveidojušies nopietni darbaspēka kustības procesi, kas ietekmē valsts iekšpolitiku. Latvijā par šo tēmu veikts pētījums “Darbaspēka mobilitāte un migrācijas politika ES un Latvijā”. Tā autors, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, politologs Ivars Indāns ar gūtajiem rezultātiem iepazīstināja Rīgā rīkotas starptautiskas konferences dalībniekus – ekonomistus, analītiķus un Latvijas deputātus Eiropas parlamentā.
Pētījumā secināts: “Latvijas uzņēmējus arvien vairāk satrauc darbaspēka deficīts. Visvairāk strādājošo trūkst būvniecībā, tirdzniecībā, veselības aprūpē. Pieprasījums šajās nozarēs pārsniedz piedāvājumu. Darbaspēka deficīts būtiski ierobežo valsts reģionālo attīstību, jo trūkst resursu ekonomiskajiem projektiem.”
I.Indāns norāda, ka darbaspēka kustīgums un imigrācija ir cieši saistīti jautājumi, bet sabiedrībā tie veido visai atšķirīgus priekšstatus. Ja sabiedrība saprotoši izturas pret Latvijas iedzīvotāju vēlmi meklēt darbu ārpus valsts, tad pret darbaspēka ienākšanu Latvijā jeb imigrāciju izturas diezgan noraidoši. Tam ir pamats, Latvijas vēsturiskā situācija – darbaspēka ieplūšana no Austrumiem Padomju savienības laikā un tagadējā situācija Rietumeiropā, kad, neraugoties uz racionāliem aprēķiniem un ekonomisko izdevīgumu, imigrācija radījusi etniskas un politiskas problēmas.
Liberālisma izpausmes
Eiropas valstis arvien vairāk sastopas ar darbaspēka trūkumu, ar sabiedrības novecošanos, ar demogrāfiskajām problēmām. Vairākās valstīs izveidojusies situācija, ka demogrāfijā progress gaidāms saistībā ar imigrantu kopienām. “No imigrantu skaita, no spējas imigrantus pārvaldīt lielā mērā ir atkarīga Eiropas sociālā labklājība,” skaidro I.Indāns un piebilst, ka imigrācijas veicināšana vienmēr saistījusies ar problēmām. Ar to nākotnē jārēķinās arī Latvijai, tāpat kā ar faktu, ka nav labākā parauga, kuru pārņemt. Katrai Eiropas Savienības valstij ir sava imigrācijas vēsture, attiecīgā brīža iekšpolitiskās situācijas un vajadzību atspoguļojums. Vairākās Rietumeiropas valstīs šī politika bijusi mazāk sekmīga un tagad jārisina problēmas, saistītas ar imigrantu kopienām, integrāciju, jāsaskaras ar politiskā radikālisma izpausmēm iekšpolitikā. Līdz ar imigrantiem pieaugušas arī pašvaldību sociālās izmaksas.
“ES politika imigrācijas jomā ir jauna, tāpēc arī problēmu pilna,” vērtē politologs. ” Vispirms darbaspēks tika aicināts, aktīvi veicinot trešās pasaules valstu pilsoņu tiesību tuvināšanu Eiropas Savienības pilsoņiem. Pēc tam sekoja atkāpšanās no šīs politikas, domājot par globālo drošību, terora aktu novēršanu un radikālisma izpausmju samazināšanu. Tagad pieņemtas jaunas, liberālākas direktīvas saistībā ar trešās pasaules valstu pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanu, ņemot vērā ekonomisko prasību pieaugumu un globālo konkurenci. Darbaspēks kļuvis ļoti vajadzīgs.”
Latvija imigrācijas jomā arī pārņēmusi ES liberālās direktīvas. Šīs sfēras nacionālā politika gan vēl tikai top. Pagaidām izstrādāta stratēģija. Pie mums demogrāfiskā situācija veidojas līdzīgi kā ES valstīs. Politologs gan izteic prognozes, ka piecus gadus tā vēl pasliktināsies. Latviju no daudzām Rietumeiropas valstīm šobrīd atšķir kāds nelabvēlīgs faktors – masīvā emigrācija. “Statistika liecina, ka darba meklējumos Latviju atstājuši no 50 – 80 tūkstošiem cilvēku. Tas vistiešākajā veidā skar Latvijas darba tirgu. Šajos pāris emigrācijas gados jau vairākās tautsaimniecības nozarēs izjūtams tik liels darbaspēka trūkums, ka to vairs nav iespējams kompensēt ar produktivitātes kāpināšanu. Sevišķi tas sakāms par servisa pakalpojumu kvalitāti.” Lai līdzsvarotu darba tirgu, nekas cits neatliek, kā veicināt darbaspēka ieplūšanu. Latvija kā piemērs
Veiksmīgos imigrācijas procesos, sabiedrības integrācijas veidošanā svarīga ir sabiedrības nostādne. Lai gan Latvijas sabiedrībā jūtamas bažas par to, kā valsts spēs uzņemt ienākošo darbaspēku un kā imigranti pieņems Latvijas vidi un kultūru, pēc I.Indāna domām Latvija Eiropas politikas debatēs par imigrāciju un integrāciju var kalpot kā salīdzinoši labs piemērs: “No 1991. gada Latvijas sabiedrībā ir nācies integrēt bijušās PSRS pilsoņus. Lai gan tas ir bijis pretrunu pilns process, ja vērtējam tā rezultātu, taču tajā ir arī veiksmes. Latvijā nav ne politiskā radikālisma, ne ekstrēmisma. Nav tādas negatīvisma izpausmes kā vienā otrā Rietumvalstī, kur imigrantu jautājums ir bijis novārtā ilgāku laiku. Katrā ziņā Latvija ar savu pieredzi var būt labs partneris Eiropas debatēs.”
Kravā ceļasomas
Latvijas migrācijas procesu izzināšanu un pētījumus līdz ar valsts iestāšanos ES veicis Tirgus sabiedriskās domas pētījumu centrs
SKDS. Tā direktors Arnis Kaktiņš izklāstīja pētījumos iegūtos datus, kā sabiedriskā doma vērtē darbaspēka kustību.
Ko Latvijā domā par iedzīvotāju vēlmi braukt uz Rietumeiropu strādāt? Ap 60 procenti aptaujāto uzskata, ka tas patiesībā ir labi, ka darbu meklē arī ārpus Latvijas. Tikai 29 procenti šo parādību novērtējuši kā negatīvu, bet 10 procenti aptaujāto to novērtējuši kā ļoti negatīvu.
Pētījumā skaidrots, cik daudz Latvijas iedzīvotāju pēdējo gadu laikā apsvēruši iespēju darba meklējumos doties prom no valsts. “Mums kļuva zināms, ka pirms gada tie bija kādi 40 procenti aptaujāto. Tātad, izdarot attiecīgus aprēķinus, var teikt, ka daudz netrūkst, ka puse Latvijas iedzīvotāju prātā apsvēruši šādu domu,” secināja A. Kaktiņš. “Protams, liela daļa no viņiem nekur nav devusies”.
Pētījumā noskaidrots, cik liela ir iespēja, ka cilvēki tomēr sāks gatavoties ceļam uz ārvalstīm. 2005. gada oktobrī šādu iespēju par reālu nosaukuši 19 procenti aptaujāto, 2006. gada oktobrī – 17, 5 procenti. “Mēs redzam nelielu samazinājumu un var izteikt hipotēzi, ka vēlme pamest Latviju nedaudz samazinās,” aptaujas datus komentēja A. Kaktiņš. “Kad mēģinājām aprēķināt, cik cilvēku gatavojas braukt prom, tad pirms gada sanāca šaušalīgi dati. Gatavi pamest Latviju bija no 140 – 207 tūkstošiem iedzīvotāju. Saskaņā ar oficiālo statistiku pēdējo gadu laikā tik daudz gan nav aizbraukuši. Tas liek izdarīt secinājumu, ka cilvēku domas un aktīva rīcība atšķiras.”
Pētījumā aplūkots arī, kā darbaspēka aizplūšana ietekmēs demogrāfisko situāciju. To iedzīvotāju vidū, kas tuvāko gadu laikā gatavojas pamest Latviju, iezīmējas fakts – jo respondents jaunāks, jo lielāka varbūtība, ka viņš varētu aizbraukt strādāt uz citu valsti. Gados vecākie iedzīvotāji tā sevišķi prom no Latvijas neraujas. Pētītāji secinājuši, ka nav būtiskas atšķirības starp to, kur cilvēki dzīvo – Rīgā vai laukos, nav atšķirības starp novadu iedzīvotājiem, interesanti, ka nav atšķirības arī starp to, vai ir augstāki vai zemāki ienākumi.
Uz kuru valsti?
Arī bez pētījuma daudziem iedzīvotājiem ir radies priekšstats, uz kurām valstīm dodas Latvijas darba meklētāji, kur cer sagaidīt pretimnākšanu. Topā ir Lielbritānija un Īrija, kurp vēlas doties katrs trešais aptaujātais. Šajā valstu rangā 3. vietā ir Vācija. Tad seko Zviedrija, Norvēģija un Dānija, liela interese ir arī par ASV.
Uz jautājumu, vai iedzīvotāju aizbraukšana strādāt uz ārzemēm ir vai nav problēma valstij, divas trešdaļas aptaujāto teikušas, ka tā ir liela problēma. “Tajā pašā laikā 60 procenti aptaujāto mums sacījuši, ka braukšana strādāt uz ārzemēm principā ir labs un atbalstāms lēmums,” atbilžu sakritībām uzmanību pievērsa A. Kaktiņš. “Ko no tā varam secināt? Cilvēki teic – kas mums par daļu, ka valstij tādējādi būs lielas problēmas, un tas jau liecina kaut ko par valsti kopumā. Par to, kāds patriotisms Latvijā pašlaik valda.” Uz jautājumu vai aizbraucēji pēdējo gadu laikā ir vairāk ieguvuši vai zaudējuši, divas trešdaļas uzskata, ka ieguvumu ir vairāk, nekā zaudējumu. Tikai septiņi procenti uzskata, ka darba meklētāji ir vairāk zaudējuši.
Noskaidrojot Latvijas iedzīvotāju domas par imigrāciju, par to, cik atvērti esam citu valstu darbaspēkam, kas lielā skaitā varētu ierasties un stāties aizbraukušo vietā, sabiedriskā doma ir visai viennozīmīga – vairāk nekā divas trešdaļas (70 procenti) imigrāciju vērtējuši kā negatīvu procesu un uzskata, ka valdībai aktīvi jāpretojas darbaspēka iebraukšanai. Tikai 15 procenti atklāti pateikuši, ka atbalsta viesstrādnieku ierašanos.
Vai Latvijas valdībai vajadzētu veicināt vai kavēt strādāšanu citās
valstīs? Liela daļa domā, ka Latvijas valstij ir jāiejaucas. Ko tad iedzīvotāji gribētu sagaidīt no valdības? Lai šeit algas būtu lielākas – par to balsojuši 70 procenti. Jaunradītas darba vietas cer sagaidīt katrs trešais.
Komentāri