Otrdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Krīzi pārvar arī arodskolas

Druva
00:00
10.02.2009
8
200902091641085220

Tīs rajona profesionālās izglītības mācību iestādes savelk jostas un pārvar krīzi, samazinot pedagogiem algas un atlaižot tehniskos darbiniekus.

Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma (VPLT) direktors Imants Kupčs „Druvai” atzīst, ka krīze skārusi arī profesionālo izglītību.

„Kad saņēmām Valsts kases izdruku par janvāri, bijām šokā. Sapratām, ka finansējums, kas attiecas uz darba algām, samazināts vairāk nekā par 26%. Tas ir ļoti daudz. Ko darīt? Bija skaidrs, ka nāksies samazināt darbinieku skaitu un jāmeklē citi risinājumi,” saka I. Kupčs, atklājot, ka no darba VPLT atbrīvoti 40% tehnisko darbinieku – apkopējas, remontstrādnieki, elektriķi, sekretāres, kopētājas un citi ar pedagoģisko darbu nesaistīti strādājošie.

„Skolu centīsimies tīrīt audzēkņu un pedagogu spēkiem. Likvidējām lielāko daļu pulciņu, atstājot pašu minimumu sportā un pašdarbībā,” stāsta I. Kupčs un saka- darbinieku atlaišana nav skārusi pedagogus.

„Pedagogiem pārrēķinājām tarifikāciju, plānojot darba slodzi pedagogiem 840 stundas mācību gadā. Savukārt kvalitātes piemaksu pedagogu algām no 10% samazinājām uz 7%. Taču ar 1. janvāri ar manu rīkojumu piemaksu apturējām līdz laikam, līdz no Izglītības un zinātnes ministrijas saņemsim budžeta līdzekļu nodrošinājumu. Mācību iestādei vispirms būs jārod iespēja samaksāt nodokļu parādus, kas pamazām sāk izveidoties. Par janvāri un februāri mums būs izveidojies parāds apmēram 12 tūkstoši latu – divi tūkstoši sociālais nodoklis, apmēram desmit tūkstoši iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Pašreiz saņemts papildus finansējums gan darba algām, gan izglītojamo stipendijām. Tā ka nodokļu parāds būs tikai 2700 latu,” tā I. Kupčs. Vaicāts, vai nākamgad slēgs kādu mācību programmu, atbild noraidoši: „Audzēkņus uzņems visās septiņās akreditētajās mācību programmās. Ja Izglītības un zinātnes ministrija ar reģionālo attīstības padomi būs pieņēmusi citu lēmumu, to respektēsim.”

Cēsu Profesionālās vidusskolas direktors Vincents Naglis norāda, ka visas profesionālās izglītības mācību iestādes pašreiz ir līdzīgā situācijā.

„Arī mēs no darba atbrīvojām tehniskos darbiniekus. Apmēram vienu trešdaļu. Palikušajiem apvienojām pienākumus, piemēram, kurinātājam ar sargu, sētniekam ar garderobistu. Darījām, ko varējām, lai izpildītu ministrijas norādījumus un iekļautos iedalītajos līdzekļos. Pedagogu skaitu samazinājuši neesam, bet samaksu par darbu gan. Samazinājām maksu par vienu novadītu mācību stundu,” situāciju raksturo V. Naglis, norādot, ka plānots nākamajā gadā mācību programmu un audzēkņu skaitu nesamazināt.

„Audzēkņus uzņemsim visās četrās mācību programmās, kuras ir patlaban. Neko nemainīsim, ja vien nebūs cita pavēle no augšas,” domās dalās V. Naglis, norādot, ka grūtie laiki jāpārdzīvo.

„Mums problēmas sagādā pat norēķināšanās par obligātajiem maksājumiem – apkuri, elektrību, kanalizāciju, datorsalonu un citiem pakalpojumiem. Rakstām apžēlošanas vēstules un lūdzam, lai mūs nesoda. Situācija ir sarežģīta, bet ceru, ka par šo jautājumu risināšanu domā arī Izglītības un zinātnes ministrija,” saka direktors un atklāj, ka viņu satrauc vēl kas: „Pēdējā laikā novērojam, ka līdz ar bezdarba palielināšanos daudzās ģimenēs pasliktinās finansiālais stāvoklis. Veidojas situācijas, ka audzēkņu vecākiem nav pat naudas, ko iedot bērniem, lai tie atbrauktu līdz skolai. Šī situācija mani satrauc.”

Arī Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā nākas problēmas risināt ar līdzīgām metodēm, stāsta direktore Maira Apsīte: “Atklāti darbiniekus informēju par situāciju. Daļai darbinieku samazināta darba slodze, līdz ar to viņi saņem mazāku algu nekā līdz šim. Esam nolēmuši ekonomēt līdzekļus, turpmāk apdzīvojot vienu dienesta viesnīcu, ne vairs trīs.”

Mācību iestāde nespēj veikt maksājumus. “Bijām parādā arī “Latvenergo”. Samaksājām, bet pieļauju, ka parāds atkal veidosies. Arī par piegādāto šķeldu pagaidām nespējam samaksāt, taču tiklīdz spēsim, ar visiem norēķināsimies,” situāciju skaidro Jāņmuižas profesionālās vidusskolas direktore.

Kaut saimnieciskos izdevumus segt grūti, skolas piedāvātās programmas jauniešus interesē. Visas tiks saglabātas arī nākamajā mācību gadā un, iespējams, tiks piedāvāta vēl viena jauna.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie Cēsu klīnikas sākta stāvlaukuma pārbūve

00:00
22.04.2025
31

Lai gan pie Cēsu klīnikas ir divi stāvlaukumi – bruģēts Viestura ielā un ar grants segumu Turaidas ielā-, nodrošinot vietas teju 100 automašīnām, arvien biežāk klientu plūsma ir tik liela, ka pietrūkst vietu, kur novietot auto. “Gadiem izjūtam pacientu sāpi par auto stāvvietu trūkumu, jo tiešām nav patīkami, ja atbrauc uz vizīti, bet stāvvietas pie […]

Improvizēti pasniedz “Zelta āķis” balvas

00:00
19.04.2025
25

Teātra diena “Nenopietni par nopietno” Mārsnēnos aizritēja ar humora pieskaņu, iespēju skatītājiem iesaistīties arī mēģinājuma procesā un improvizētas balvas “Zelta āķis”  pasniegšanu. Pasākuma pirmajā daļā “Atvērsim priekškaru!” ikvienu aicināja ieskatīties mēģinājuma norisēs. “Tādējādi radīja nelielu priekšstatu par mēģinājumu procesu, arī skatītājiem ļaujot iejusties kādās lomās,” teic Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve. Otrajā daļā “Pacietības mērs” […]

Ar lina sajūtu agrāk un šodien

00:00
18.04.2025
27

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”. Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones […]

Likumpārkāpēju izdoma un policistu profesionālisms

00:00
17.04.2025
64

Esam jau informējuši “Druvas” lasītājus par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darba rādītājiem pagājušajā gadā. Kopumā vērojama noziedzības samazināšanās, un, kā uzsvēra Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, dzīvojam drošākajā Latvijas novadā. Taču ir noziedzības tendences, kas rada iedzīvotāju pamatotu satraukumu, jo tieši vai netieši skar daudzus. Šoreiz par policijas darba aktuālajiem virzieniem -narkotiku izplatības […]

Zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklē PKS “Straupe”

21:41
16.04.2025
66

Šodien zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklēja piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, lai personīgi iepazītos ar uzņēmuma darbu un apliecinātu tā ražoto produktu drošību un atbilstību pārtikas drošības standartiem. Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija, kad, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) norādījumus, uz laiku tika apturēta manuālās fasēšanas līnija. Ministrs tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
18
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
38
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
15
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
20
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
22
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Sludinājumi