Zemnieku saimniecība “Grīvzeme” Raiskuma pagastā nodarbojas ar vaislas gaļas lopu audzēšanu.
Kad Māra un Alvis Alsbergi 2005.gadā sāka no nulles, jo pēc desmit gadiem Alvis bija atguvis, pareizāk, izpircis vecvectēva īpašumu, speciālisti ieteica audzēt gaļas lopus.
“Ārzemēs iepirkām Hereford un Šarolē šķirnes dzīvniekus, jo tolaik vietējā piedāvājuma nebija. Ielē-cām vēl vilciena pēdējā vagonā, jo saņēmām valsts atbalstu. Tolaik zemnieki tika mudināti pievērsties gaļas lopu audzēšanai,” stāsta saimnieks, bet saimniece piebilst, ka tagad gaļas lopu audzētājiem atteikta kredītprocentu atmaksa vaislas šķirnes materiāla iegādei ārzemēs. Diemžēl nozares asociācija ir kūtra, nav tik aktīva kā piena ražotājiem, un droši vien nekas nemainīsies. “Grīvzemē” ir ap pussimts šķirnes lopu.
“Salīdzinot ar piena ražotājiem, mēs visu laiku rēķinām uz priekšu. Ienākumi ir vienreiz, divreiz gadā, jāplāno, kā saimniekot, kā segt kredītmaksājumus. Arī treknajos gados gaļas iepirkuma cena nebija tik augsta, lai pēc tam justu lielu kritumu,” stāsta Alvis un piebilst, ka līdz šim galvenokārt tirgojuši šķirnes teļus audzēšanai. Pircēji bijuši, pēdējā laikā gan retāk kāds nopērk. “Grīvzeme” piedalās izstādēs, tajās nākamie saimnieki lielākoties noskata teliņus un pēc tam brauc un nopērk. Paši saimnieki brauc pieredzes gūšanā uz izstādēm citās zemēs. Tiekas ar kolēģiem, uzzina par jaunāko nozarē.
“Gribētu palikt kā bioloģiska gaļas lopu šķirnes saimniecība, kurā dzīvnieki apčubināti, mierīgi. Govis nāk klāt, nebaidās,” saka Māra. “Grīvzemes” ganāmpulka ziņā ir 60 hektāri saimniecības tīrumu un vēl 20, kas tiek nomāti no pašvaldības. Vai nākamgad pašvaldība līgumu pagarinās, rādīs laiks.
“Ja nomājam citu zemi, kā bioloģiskai saimniecībai jāuzņemas jaunas saistī-bas. Esam sprukās un nevaram paņemt,” stāsta saimnieks un vien piebilst, ka ne tikai valdība sagādā kreņķus. “Valsts atbalsts tobrīd ļā-va izšķirties par labu
bioloģiskai saimniekošanai. Bet tā birokrātija! Aizvien jauni nosacījumi, prasības. Mums jāuzņemas saistības par nākamajiem pieciem gadiem, bet noteikumus nezinām,” situāciju raksturo Māra un turpina: “Veikalā kvalitatīvu gaļu nopirkt nevar. Kautuves izved uz ārzemēm un gūst labu peļņu. Par buļļu gaļu maksā vairāk, telīšu mazāk. Esam garšojuši, telīšu gaļa ir maigāka, mīkstāka. Francijā tā ir augstākā vērtē. Mums saka – nemākot izaudzēt tādu liellopu gaļu kā ārzemēs. Tur diennaktī pieaugums tāds un tāds. Pareizi. Bet aizmirst pateikt, ka tur lopi tiek audzēti intensīvi. “ Saimnieki ir pārliecinājušies, ka Latvijā vispiemērotākie ir Hereford šķirnes lopi, tie ir pieticīgi barības izvēlē un piemēroti mūsu apstākļiem. Šarolē vajag labākas ganības, tie jāpiebaro. Spēkbarība tiek pirkta no bioloģiskajām saimniecībām.
“Par krīzi nedomājam, nav laika, bet dažbrīd gan zosāda uzmetas. Nesen lopus pārdevām lietuviešiem, viņi samaksāja pieklājīgi. Diemžēl, lai varētu tirgot bioloģiski audzētu lopu gaļu, dzīvnieku var kaut tikai bioloģiskā kautuvē. Bet tā ir iespēja – pašiem tirgot to, kas izaudzēts,” domās dalās Māra. Straupes tirgum saimnieki vienu lopu bija atdevuši parastai kautu-vei. Kad saņēma gaļu, daža kvalitatīvākā gabala nebija, arī svarā bija iztrūkums, bet gaļa safasēta pa pieciem kilogramiem. Tirgū tādus gabalus pārdot grūti, bet pārdot drīkst tikai fasētu gaļu.
“Ir jau doma, ka vajadzētu pa-šiem kaut ko nelielu uzbūvēt. Lai vismaz varam gaļu sadalīt. Bet šādām telpām prasības ir ļoti stingras un analīzes, kas jāveic pārdodamajai precei, dārgas,” nākotnes ieceres ieskicē Alvis, bet Māra piebilst, ka, saprotams, dienestiem jāgādā par kārtību, bet ne vienmēr prasības ir saprātīgas. “ Ja savā saimniecībā pārdosim brāķi, ar to mūsu pastāvēšana beigsies. Man taču svarīgi, lai saimniecības vārdam ir kvalitātes zīmogs,” uzsver Māra.
“Grīvzemes” saimnieki turpina darbu. Kā paši atzīst – citu variantu nav. Apzinoties, ka Latvijā ik pa laikam kāda nozare tiek balstīta, kāda aizmirsta, Alsbergi veido Romanovas šķirnes aitu ganāmpulku. Šķirnes materiāls iepirkts Vācijā, ganāmpulkā jau ir 30 aitu mātes, pavisam ap 70 aitu.
“Viena nozare otru var stutēt. Ļoti aktīvi darbojas un palīdz aitkopēju asociācija. Aitkopībai ir perspektīva, domājam par paplašināšanos,” ar lepnumu saka saimniece.
Komentāri