Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Kopā atpūšas

Druva
00:00
27.02.2007
25

Andris Dzalbs uz tikšanos ar “Druvu” bija uzaicinājis līdzi arī dēlu Emīlu. Andris Dzalbs nodarbojas ar mežizstrādi un ir uzņēmuma “Ķērpīši” direktors. Viņa pakļautībā strādā seši darbinieki, bet, kā atzīst Andris, pats vien visus procesus regulējot. “Ko es vēl daru? Skrienu no rīta līdz vakaram,” piebilst Andris. Uzņēmums reģistrēts 2000. gadā. Viņam meži ir arī īpašumā, bet uz uzņēmuma vārda gan ne, jo stingri nodala privāto no biznesa. Pārsvarā Andris cirsmas pērk.

Uzņēmējdarbībā lielākās grūtības radot laika apstākļi. Pašreiz arī ir problēmas. “Cilvēki salst mežā. Tāpat sarežģījumi bija, kad ziemai bija jāsākas decembrī, bet tā atnāca februārī, līdz ar to mežā ar tehniku nevarēja iebraukt. Tā visas problēmas krājās, krājās, nauda iztērēta, bet atpakaļ nenāca,” stāsta Andris , kurš nodarbojas arī ar meža taksāciju, taisa meža apsaimniekošanas plānus. Tā ir Andra papildu nodarbošanās. Dzīvesbiedre ar vīra biznesu nav saistīta, bet gan iesaistās vīram palīgos un datorā apstrādā nepieciešamo informāciju. Andris savu biznesa izvēli skaidro ar stiprajām ģimeniskajām saitēm ar vecākiem, kuri arī ir mežinieki.

Jau agrā jaunībā, būdams darba saskarē ar mežu, Andris nav saskatījis valsts sektora labas saimniekošanas un naudas pelnīšanas iespējas, tāpēc izvēlējās privātu biznesu un izveidoja SIA. “Kamēr man būs mežs, tikmēr būs darbs,” atzīst Andris. “Mēs jau nodarbojamies arī ar mežu kopšanu, stādīšanu, veicam sezonas darbus. Pagaidām par starptautiskajiem sakariem vēl nopietni neesmu domājis, bet, kad kārtoju licenci iekšzemes pārvadājumiem, nokārtoju arī starptautisko.” Vismaz tagad Andrim pietiekot ar to, kas ir. Vai darbs ir arī hobijs? Andris attrauc, ka citi hobiji ir labāki.

Emīls nosauc pirmo – kalnu slēpošanu. Andris papildina, ka tas jau ziemā, bet galvenā aizraušanās tomēr esot orientēšanās. Emīls katru gadu brauc uz dažādām sacensībām orientēšanās sportā, tētis arī ir aktīvs. “Žagara graviņa – tas nav nopietni,” apgalvo Andris.” Tur var aizbraukt izklaidēties, padzert karstu kafiju. Aizbraucis uz lielajiem kalniem, saproti patiesās vērtības. Tatri ir mazākie no lielajiem. Alpi ir apgūti no dažādiem stūriem. Pirmie bija Slovēnijā. Tagad izveidota organizācija “Meža sports”, kas katru gadu piedalās ziemas slēpošanas sacensībās. Kalnos sākumā uzveda lielā augstumā, gandrīz nobijos, bet, kad izkāpām no pacēlāja, redzēju, ka nav vairs klinšaino sienu, bet skaists, balts kalns, sniegotas trases. Tā ar dēlu aizrāvāmies ar kalnu slēpošanu, ” atceras Andris.

Ar orientēšanos Andris aizraujas no septiņu, Emīls no piecu gadu vecuma. Tagad abi skrien pa sarežģītākām trasēm un, kā Emīls atzīst, jāskrien, nemitīgi domājot līdzi. Viņš var lepoties, jo ir vairākkārtējs valsts sacensību uzvarētājs. “Es nodalu darbu no brīvā laika, tāpēc sanāk gan ražīgāk pastrādāt, gan labi atpūsties,” secinājis Andris.” Pēc brauciena uz Rīgu nav lielākas baudas, kā izskriet pa mežu.” Emīlam romantiskas izjūtas veidojas, kad mežā garām paskrien stirnas. Māmiņa Ilze un meitiņa Sabīne arī slēpo.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
3

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi