Lidojums pretī laikam
19 000 km garajā lidojumā Rīga – Vīne – Melburna gaisā tiek pavadītas 23 stundas, lai gan 400-vietīgā Boeing 777-2000 ātrums ir 900 km/h. Katram pasažierim ir monitors, kurā redzama lidmašīnas atrašanās vieta uz kartes. Var klausīties mūziku, izvēlēties videofilmu. Lidojumā reizes sešas ēdina. Pārlidojam Ungāriju, Rumāniju, Turciju, Irānu, Pakistānu, Indiju, Malaiziju. Singapūrā lidmašīnai nomaina apkalpi un uzpilda degvielu. Pārlidojam ekvatoru, Indonēziju. Pagājusi diena, nakts un ir jauna diena. Nāk miegs, jo Latvijā taču nakts. Vakarā nolaižamies Melburnā, pulksteni jāpagriež desmit stundas uz priekšu. Savrupais kontinents
Melburnas lidostā pēc parastās kontroles veic bagāžas bioloģisko pārbaudi. Austrālijā nedrīkst ievest neko no pārtikas, augiem, dzīvniekiem, pat ne ūdeni. Austrālijā 90 procenti floras ir endēmiska, neparedzamas sekas var radīt svešu augu, dzīvnieku vai infekciju ievešana.
Austrālija aizņem 7,7 milj. km2. Brīnišķīgu kontrastu zeme, no vidienes svelmes līdz auglīgām krastmalām. Sniegotas virsotnes, prērijas, sālsezeri, auglīgas zemes, klinšu monolīti, zeltainas pludmales, bezceļu tuksneši, biezi lietusmeži, vulkāniski ezeri, milzīgas upes, arī pasaules brīnumi Lielais barjerrifs un Uluru. Austrālijā ir 20 milj. iedzīvotāju. Valstī ir trīs laika joslas, dienvidu daļā ir arī vasaras laiks. Viss liekas ačgārni: samainītas diena ar nakti, ziema ar vasaru, dienvidū saule ir ziemeļos, un naktī debesīs spīd Dienvidu krusts. Jo tālāk uz ziemeļiem, jo karstāks. Elegantā Melburna
Melburnā pārsteidz + 360C kar-stums. Melburna ir Viktorijas štata galvaspilsēta. Eiropieši te ieradušies 19. gs. zelta meklējumos. Melburnas tramvaja bezmaksas līnijas aplis dod priekšstatu par pilsētu. Grūti pierast, ka transports brauc pa kreiso pusi. Vecākā ēka Melburnā ir no Anglijas pārvestā kapteiņa Kuka kotedža, celta 1755. gadā. Plašajai pilsētai ir eiropeiska arhitektūra. Skatu saista sv. Pāvila katedrāle, Viktorijas mākslas centrs. Augstākajam no Rialto torņiem ir 55 stāvi. Nesen uzceltā 91 stāvu dzīvojamā māja ir augstākā Dienvidu puslodē.
Filipa salā vērojama pasaulē mazāko pingvīnu parāde. Saulei norietot, simtiem pingvīnu ierindā iznāk no okeāna, lai krasta alās barotu mazuļus. Zivis viņi norij, pārstrādā un mazuļiem barību atrij. Rosīgie pingvīniņi ir 30 cm gari, peld ar ātrumu līdz 30 km/h un līdz 65 m dziļumam. Viņu izdotās skaņas veido neaprakstāmu kopkori. Klinšainā piekraste
Brauciens pa Lielo Okeāna ceļu sniedz iespaidīgu piekrastes ainavu. Divpadsmit apustuļi ir atsevišķi smilšakmens klinšu stabi okeānā. Tādi lieli gan atlikuši tikai astoņi, jo erozija turpinās. Okeāna krastā pūš stipri vēji un viļņu putas sitas pret krastu. 1878. gadā miglā avarēja kuģis. Daļa cilvēku gāja bojā, bet 18 izglābās Lokardas aizā, no kuras nevarēja izrāpties. Beidzot vienam izdevās, viņš izglāba citus. Par Londonas tiltu ir nosaukta arkas veida klints. Bijušas divas arkas un tūristi pa tām varēja brīvi staigāt. Kad 1990. gadā krastam tuvākā arka sabruka, uz klints otra balsta atradās cilvēki, kurus nocēla ar helikopteru. Sarkanais centrs
Lidojot uz ziemeļu teritoriju, vērojam tuksnesi ar izkaltušiem sālsezeriem un sausām upēm – krīkiem. Gigantiskais Eiras sālsezers 100 gados trīs reizes ir piepildījies ar ūdeni, tajā ir 3 m bieza sāls kārta. Alisspringsā sagaida tuksneša svelme. Toda upē ūdens šogad bijis trīs reizes. Citugad tas neesot nemaz. Te 600 km rādiusā darbojas Karaliskais lidojošais ārstu serviss.
Braucam uz 440 km attālo Karaļa kanjonu. 2800 km garā autostrāde nosaukta Džona Stjuarta vārdā, kurš 1862. gadā šķērsoja Austrāliju D-Z virzienā. Dedzinošās saules un kaltējošā sausuma dēļ tas izdevās tikai ar trešo mēģinājumu. Caur tuksnesi traucas autovilcieni – vilcēji ar līdz 7 piekabēm. Visapkārt plešas Simsona tuksnesis ar smilgām un krūmājiem. Vietām no karstuma paceļas smilšu virpuļi. Savādi izskatās tuksneša ozoli ar skujām un čiekuriem. Tie vispirms izaug gari un tad veido zarus. Autobusiem ir aizsargrestes pret ķenguriem, kuri tumsā lec pār ceļu, bieži turpat paliekot. Ķenguri kabatā spēj nēsāt reizē divus mazuļus – vecāko un jaunāko, māte viņiem ražo arī atsevišķu pienu, baro līdz gadam. Tuksnesī nedarbojas mobilie tālruņi. Tūristu autobusiem ir antena radio sakariem. Nekur nevar doties bez ūdens, jādzer ik pa dažām minūtēm, minimums – litrs stundā. Ūdens pudeles neizlaižam no rokām. Karaļa kanjons
Piecos rītā, kamēr ir tikai +310C, dodamies uz Watarrku jeb Karaļa kanjonu. Sešus kilometrus paredzēts veikt trijās stundās. Sākumā ir stāvs kāpiens gar 100 metrus dziļo kanjonu. Kad esam augšā, lec saule. Stiepjam līdzi ūdeni, dzeram taupīgi. Sarkanu klinšu ieskauta, kanjonā ir palmām apaugusī Karaļupītes gultne. Ēdenes dārzā vienmēr ir ūdens. Zaļajā oāzē aug kokveidīgā paparde, skan putnu balsis. Par Zudušo pilsētu sauc pelēkus smilšakmens formējumus. Kā milzu papardes ar cietām lapām ir no dinozauru laikiem saglabājušās cikādes, kuras aug vairākus gadsimtus.
Simsona tuksneša sarkanajās smiltīs grimst kājas, bet novilkt apavus nevar, lai neapdedzinātu pēdas. Karstums jau +450C. Spēcīgajā saules svelmē izdegusi zāle un nokaltuši krūmāji. Īpaša sajūta pārņem vienatnē karstā tuksneša klajumā, visapkārt tikai sarkanās smiltis un krūmāji, un dīvaini svelpj tuksneša vējš. Daudzās galvas
Kata Tjuta un Uluru kalnus savieno bumerangam līdzīga pazemes cieto iežu stīga, redzamās daļas ir tikai 1/8 no kopējā monolīta. Kata Tjuta jeb Olgas kalni ir 36 kupolveidīgi kalni. Kalnu aborigēnu nosaukums nozīmē „daudzās galvas”. Aborigēni tos uzskata par savu garu galvām. Kalnu baltais atklājējs bijis rados ar kņazieni Olgu. Aborigēnu kulta vietā rituāli notiek arī tagad, bet netiek sludināti. Iespaidīgs ir pārgājiens pa Valpas aizu starp klintīm.
Majestātiskais 348 metrus augstais Uluru jeb Eiersroka ir pazīstams Austrālijas simbols. Uluru ir ar dzelzi bagāts, sacementējies smilšakmens, ap 600 milj. gadu vecs. 3,5 km garās Uluru klints apkārtmērs ir deviņi kilometri. Kā sarkans aisbergs Uluru paceļas virs līdzenā tuksneša. Aborigēnu valodā Uluru nozīmē „apspriežu vieta”. 1872. gadā mērnieki atklāja klinti un nosauca premjera Henrija Eiersa vārdā. Klintī atļauts arī uzkāpt, bet aborigēni to lūdz nedarīt. Pie klints ir svētavoti un nišas, kur aborigēni veic rituālus, redzami senie anangu cilts zīmējumi. Simtiem tūristu, malkojot austrāliešu šampanieti, vēro milzu klints krāsu maiņu saulrietā. Zemūdens dārzi
Pēc pāris stundu lidojuma esam Kērnsā. Kvīnslendu dēvē par Saulaino štatu. Okeāna krastā apņem +350C mitrā tropiskā tveice. Viesnīcā ap baseinu ir dārzs, kura krāšņumā var apjukt. Zaļie džungļi pilni putnu skaņām, brīnumainiem ziediem, orhidejām, banānkokiem un ananasiem. Epifīti aug uz citiem augiem. Ātrgaitas kuteris ved kruīzā uz Lielo koraļļu rifu. Saule, vējš un zilā Koraļļu jūra. Kuteris noenkurojas netālu no salas. Drosmīgie ņem akvalangus un ienirst koraļļu pasaulē. Pārējie sakāpj laivā ar caurspīdīgu dibenu koraļļu vērošanai. Koraļļu pļavas ir kā daudzkrāsains zemūdens dārzs. Uz salas mājo milzīga putnu kolonija. Ūdens ir tik sāļš, ka ir viegli uz tā noturēties. Saule ir tieši virs galvas. Lai arī ķermeņi tiek ziesti biezās aizsargkrēmu kārtās, saule mūs pārvērš sarkanos vēžos.
Vakariņās tiek pasniegtas okeāna veltes: krabji, garneles, omāri, kalmāri, moluski, austeres u.c. Tropiskie lietusmeži
Kalnos taciņas vijas caur bagātās tropu valsts biežņām. Savvaļas parkā skatāmi krokodili, čūskas, ķirzakas, dingo, vombati. Koalas sēdus kokā guļ 18 stundas dienā. Miegainību rada eikaliptu ēteriskās eļļas. No 400 eikaliptu sugām koalas ēd tikai četras sugas. Mazuļi piedzimst divus centimetrus gari un piecus gramus smagi. Nokāpis no koka, resnulis ļaujas paglaudīt mīksto kažociņu. Ķengurus var barot no rokas. Kazuāru mātītes olu tikai izdēj, perēšana ir tēviņa pienākums. Saldūdens zivis baramundi sākumā visas ir vīriešu kārtas, vēlāk daļa kļūst par sieviešu dzimumu. Vērojam aborigēnu prasmi šķēpa un bumeranga mešanā, varam izmēģināt savu roku. Aborigēnu pūšamā instrumenta didžeridū skaņas ir fascinējošas. Pamagirri cilts aborigēni priekšnesumā dziesmās un dejās demonstrē tradicionālo dzīves veidu.
Kurandā tropu valstībā apkārt lidinās tauriņi. Papagaiļi uzlaižas uz pleca un kaut ko stāsta. Braucam pār tropisko lietusmežu pa pasaulē garāko trošu ceļu 7,5 km garumā, vietām 50 m augstumā. Slīdot virs eikaliptu galotnēm, dzirdama necaurejamās zaļās valstības čirkstoņa, kas reizē vilina un biedē. Baudām skatu uz Barona upes ūdenskritumu. Zīme brīdina par upē dzīvojošajiem krokodiliem. Lietusmežs ir iespaidīgs – krēslaini džungļi ar palmām un pirmatnējām kokpapardēm, kritalās kaut kas čab, apkārt san dīvainas skaņas, neparastas putnu balsis. Dažādas liānas uzrāpušās eikaliptu galotnēs. Papardes saaugušas biezā slānī koku galotnēs. Grūti ieraudzīt stumbra īsteno lapotni, tā ir dažādu zaļumu mudžeklis. Rafinētā Sidneja
Pēdējais pārlidojums ir uz Sidneju. Sausums Austrālijas dienvidos ir izraisījis milzīgus mežu ugunsgrēkus, izdeguši jau 110 000 hektāru. Botanī līcī pie Sidnejas bija sākums baltajai rasei Austrālijā, te izveda ieslodzītos no Anglijas. Tolaik Austrālijā dzīvoja ap 1,5 milj. aborigēnu. Eiropieši Sidneju uzcēla uz eoras ciltij piederošas zemes. Jaunā Dienvidu Velsa ir izaugusi par turīgu štatu. Sidneja ir Austrālijas lielākā pilsēta ar 4 milj. iedzīvotāju. Osta ir ļoti izkliedēta. Ar Ostas tilta majestātisko arku un nacionālo lepnumu Operas namu Sidneja atzīta par vienu no skaistākajām pilsētām pasaulē. Sidnejas Opera slejas uz pussalas kā baltas buras. Ostas tilta garums ir pāri par puskilometru. Sidnejas olimpiskajā stadionā 2000. gadā notika olimpiskās spēles. No rīta Bondī pludmalē redzami delfīni.
Botāniskajā dārzā informācija pie zāliena aicina: ”Lūdzu, staigājiet pa zālāju!” Dārzs ļoti plašs, cilvēki te atpūšas, nav arī ieejas maksas. Simtiem milzīgu sikspārņu karājas koku galotnēs. Sidnejas akvārijā var iepazīt okeāna dzelmes pasauli. Akvārijā apmeklētāji iet caur stikla tuneļiem, bet apkārt peld haizivis. Virs ielām traucas viensliedes tramvajs, no kura var pārredzēt pilsētu.
Pēdējās vakariņas ir Sidnejas torņa restorānā, kur rotējošā grīda sniedz iespēju baudīt naksnīgās Sidnejas panorāmu. Problēma gan rodas, ja uz palodzes pie sava galdiņa novieto somiņu, kura tumsā drīz atradīsies pie cita galdiņa. Degustējam emu, krokodilu, ķenguru, arī kamieli. Zilie kalni
Feterdāles savvaļas parkā skatāmi Austrālijas dzīvnieki: koalas, emu, ehidnas, pīļknābji, vombati, dingo, ķirzakas, krokodili, dažādi putni. Vienai ķenguru mātei somā sēž tik liels mazulis, ka soma velkas pa zemi. Īpaši cēls ir balto pāvu pāris.
Zilie kalni ietver iespaidīgas formācijas. Biezo eikaliptu mežu ēterisko eļļu izgarojumi dzidrina atmosfēru, kādēļ arī kalni izskatās zili. Zilganpelēki dūmakainā nokrāsa ir devusi kalniem vārdu. Par teiksmainajām Trīs Māsu klintīm ir leģenda, ka tās ir tēva noburtas trīs meitas. Džeimsona ielejā ved pasaulē stāvākais dzelzceļš, kura maksimālais slīpums ir 52 grādi. Ielejas stāvajās nogāzēs bijušas ogļu raktuves. Dodamies pastaigā caur pirmatnējo meža biezokni. Augšā ceļamies pa trošu ceļu, vērojot kalnu majestātiskumu. Ilgais ceļš mājup
Lidmašīnai stāvot uz starta, jāteic ardievas skaistajam kontinentam, kurš izrādījās daudz lielāks par iedomāto. Paliec sveika, kontrastu pilnā zeme, kuru bija lemts skatīt savām acīm, sadzirdēt skaņās, izjust smaržās un dvesmās! Izlidojam vakarā, bet atceļš izrādās nebeidzama nakts, kad stundas rit, bet laiks liekas apstājies. Pusnaktī nolaižamies Kuala Lumpurā, līst tropiskais lietus. Vīnē ilgā lidojuma nakts beidzas. Garš un grūts ceļojums, bet skaists un neaizmirstams. Latvijā ir dienas vidus, Austrālijā – pusnakts, jāsāk grūtā aklimatizēšanās.
Komentāri