Devīto vasaru aizritēja festivāls “Rodam Raunas novadā”. Šoreiz tas bija veltīts kokam, mēģinot rast atbildes uz tik pierastiem jautājumiem: ko mums dod koks un ko mēs paņemam no tā; kā koks bagātina mūsu dzīvi. Festivāla moto bija “Cilvēks kokam rada!”.
Raunas novads var lepoties ar daudziem kokapstrādes uzņēmumiem, amatniekiem, mežizstrādātājiem, tas ir bagāts ar mežiem, alejām, parkiem, tāpēc arī saprotams, kāpēc šoreiz godā tika celts koks. Dabas galerijā Raunas centrā visu vasaru apskatāma izstāde, kurā stāsti par koku Raunas un raunēniešu dzīvē, vēsturē un mūsdienās.
Festivāls ieskanēja Drustos Piltiņkalnā ar līgošanu un koncertu, bet sestdienā Raunā, pilsdrupu apkaimē, visas dienas garumā notika tirdziņš un meža un dārza tehnikas demonstrējumi, koncerti un degustācijas, meistarklases un izrādes. Festivāla rīkotāji cauri gadiem pratuši ieinteresēt apmeklētājus, ne tikai novadniekus, arī daudzus viesus, dodot viņiem iespēju uzzināt ko jaunu, līdzdarboties un atpūsties. Izraugoties festivāla tēmu, prast līdzsvarot un ļaut mijiedarboties kultūrai un uzņēmējdarbībai.
“Novada uzņēmēji ir atsaucīgi. Jau gada sākumā nācām kopā, izteicām idejas, kā iespējami vairāk pastāstīt un atklāt koku, kā arī celt godā mūsu uzņēmējus,” saka Raunas pagasta kultūras dzīves vadītāja Linda Kručāne.
Ne tikai puikas un vīri vai visu dienu bija gatavi pavadīt, lai apskatītu mūsdienīgu mežizstrādes tehniku. Artis Zvaigznītis un “Meža eksperti” no Drustiem nenoguruši stāstīja un rādīja, kā strādā mežā. Kāds vīrs jau cienījamos gados, kad visu bija noklausījies, noteica: “Drīz jau gulēs gultā, spaidīs pogas un kokus gāzīs.” Puikas azartiski kāpa lieljaudas kokgāzēju kabīnēs un izmēģināja, cik viegli vai smagi pagriezt stūri. Savukārt SIA “Laukuma” Husqvarna meža un dārza tehnikas centra Cēsīs pārstāvji bija sagādājuši pārsteigumu – robotu, kas pļauj mauriņu -, bet bērni ar lapu pūtēju mēģināja iepūst vārtos futbola bumbu.
Bija arī interesantas sacensības. Spēcīgākie vīri vispirms pavēroja, kā darbojas Pasaules kokgāzēju čempionāta kombinētās sagarumošanas disciplīnas zelta medaļas ieguvējs Pēteris Ķepītis no Smiltenes, pēc tam paši centās pierādīt, ka var būt cirvja mešanas meistari. SIA “Zanderi” no Raunas sagādāja baļķus, ko zāģēt čempionam, un sarīkoja cirvja mešanas sacīkstes. Ne tikai viesi, arī paši raunēnieši labprāt apskatīja fabrikas “Rauna” ražotni un tās gatavotās mājas. Netrūka to, kuri, raunēnieša Ausekļa Tūtera pamācīti, gribēja izgatavot kādu koka rotaļlietu. Vēl mucu meistars rādīja, kā izgatavot mucu, audējas auda zāļu deķi, varēja pataustīt dažādu koku dziju, izveidot ko no māla. Raunas mednieki vārīja zupu un kārdināja ar kūpinātu medījumu gaļu. Tirgū, kā uzsvēra festivāla rīkotāji, netika aizmirsti arī iepriekšējos gados godātie: piens, medus, zemenes, zivs, alus, maize, puķes un ķiploks.
Īpašu noskaņu prata radīt LNT laika ziņu vīrs Māris Grigalis. Viņam izdevās palīdzēt pārdot arī pēdējo gabaliņu speķa. “Ko viņš saka – kāds būs laiks?” ne viens vien jautāja un atmeta ar roku, kad festivāla vadītājs slavēja Raunas amatu meistarus un svētku rīkotājus, nevis solīja, ka Raunai tuvojas lietus mākoņi un kļūs vēsāks.
“Svētkos vienmēr ir svarīgi, lai ko darīt būtu dažādām paaudzēm, lai var atnākt ģimenes un visiem būtu interesanti,” uzsver L.Kručāne. Tikpat uzmanīgi kā bērni leļļu teātra izrādi skatījās tēti un vecmāmiņas, bet teātra izrādi “Čikāgas piecīši – leģendu atgriešanās” noskatījās vairāki simti skatītāju.
Mūziķus, iestudējumus, ar kuriem priecēt festivāla apmeklētājus, rīkotāji izraugās īpaši. Klusajā koncertā un saulgriežu nakts mistērijā Piltiņkalnā muzicēja rituālā kopa “Trīs gaisi” un latviešu pasaules mūzikas grupa “Pērkonvīri”. Raunā Skaļajā koncertā spēlēja “Credo”, un pilskalna estrāde bija klausītāju pilna.
Festivāla pārsteigums bija Dzīvdabas vakarēšanā Cimzas galdniecības telpās. “Dzīvs – tāds, kas aug un attīstās, tāds, kas dzīvo”- ar tādu moto ļaudis bija aicināti kopā baudīt vakaru. Ar īpašu sagatavošanos, noskaņu, mūziku un maltīti, sarunām, izklaidi. Maltīti gatavoja pavāri Jānis Ērglis no Drustiem un Juris Sapožņikovs – Pētersons no Raunas.
“Cimzas galdniecība ir Jeļenas un Pētera Šmitu darbavieta, kur ikdienā top mēbeles, logi un daudz kas cits. Viņi atvēlēja galdniecību pārvērst, arī paši izgatavoja daudz ko vakarēšanai nepieciešamā,” pastāsta L.Kručāne un uzsver, ka produktus vakarēšanai – jēra gaļu, makaronus, zemenes – atvēlēja vietējie, bet novada domes priekšsēdētājas vietnieks Aivars Damroze izcepa maizi. Par noformējumu vakarēšanas zālē gādāja Justīne Buliņa, kura komandā iesaistīja pašvaldības darbiniekus. Viņi arī bija viesmīļi un gādāja, lai ikviens justos labi.
“Tas bija mūsu visu kopīgs darbs. Bija patīkami dzirdēt, ka vakarēšana, citi festivāla pasākumi patikuši,” gandarīta saka L. Kručāne un piebilst, ka šovasar festivālā Raunā apmeklētāju bija vairāk nekā citus gadus.
Komentāri