Trešdien tiekoties ar bijušā Cēsu rajona teritorijā esošo jauno novadu – Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas – domju priekšsēdētājiem, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe pateicās par ieinteresētību izglītības jautājumu risināšanā, vienlaikus aicinot izprast reālo situāciju, tajā skaitā – finansējuma samazinājumu izglītībai un rosināja savlaicīgi, racionāli un atbildīgi pārskatīt un sakārtot skolu tīklu.
T.Koķe uzsvēra, ka izglītībā veicamo pārmaiņu jeb strukturālo reformu mērķis ir efektivizējot finanšu līdzekļu izmantošanu, uzlabot izglītības kvalitāti un atbildība par pārmaiņu īstenošanu ir ikvienam tajā iesaistītajam – valstij, ministrijai, pašvaldībām, sociālajiem partneriem, kā arī – skolu vadītājiem un pedagogiem. Savukārt neīstenojot šīs pārmaiņas, nevar nerēķināties ar papildus finanšu līdzekļu samazinājumu izglītībai. Tādēļ tiek ieviests finansēšanas modelis “nauda seko skolēnam”, palielināta skolēnu – skolotāju proporcija no līdzšinējās – vidēji 6,4 skolēni uz 1 skolotāju, uz – vidēji 9 skolēniem no 1.septembra, līdz – orientējoši 12 skolēniem 2012.gadā u.c. Īstenojot šos soļus un vienlaikus uzsākot sakārtot skolu tīklu, no 1.septembra pedagogu atalgojums plānots 250 lati par vienu likmi jeb 21 kontaktstundu, jo “nav pieļaujama situācija, kurā skolotāju atalgojums tuvojas minimālajai algai” – uzsvēra ministre.
Savukārt, lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus, regulējumu “no augšas” un vairotu pašvaldību, skolu direktoru un skolotāju brīvību, IZM veikusi grozījumus normatīvajos aktos. Proti, atcelts vispārējās izglītības iestāžu pedagogu amata vienību saraksts, dodot autonomiju izvērtēt un noteikt nepieciešamā administratīvo un atbalsta pedagogu amatu skaitu katrā izglītības iestādē; paplašinātas skolotāju darba iespējas esošās kvalifikācijas ietvaros; vienkāršota izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtība; atcelti ierobežojumi klašu komplektu veidošanai (minimālais un maksimālais skolēnu skaits klasē, iespēja veidot apvienotās klases) u.c. Tāpat izdarīti grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, kas ļauj novadiem savstarpēji vienojoties, izveidot kopīgu izglītības iestādi ar atsevišķām filiālēm iesaistītajos novados, tādējādi mazinot tēriņus administrācijai. Savukārt izglītības pārvaldības kontekstā šie grozījumi nodrošina iespējas vairākiem novadiem vienoties par vienas izglītības pārvaldes izveidi, tādējādi mazinot administratīvos izdevumus un sadrumstalotību. Arī uz šādu soli tika rosināti novadu vadītāji.
Saistībā ar skolu tīkla sakārtošanu, pašvaldību vadītāji tika rosināti sākumskolas veidot pēc iespējas tuvāk skolēnu dzīves vietai, veidojot apvienotās klases, izvietojot klases optimālās telpās ar atbilstošu skolotāju skaitu; pamatskolas ar nelielu skolēnu skaitu pārveidot par lielāku skolu filiālēm, ietaupot administratīvās izmaksas un pedagoģiskās likmes; vidusskolas posmā lielāku uzmanību veltīt koncentrācijai (piemēram, Igaunijā ir norma, ka vidusskolas maksimālais attālus no skolēna dzīvesvietas ir 60 kilometri). Kopumā tika aicināts skolas veidot kā daudzfunkcionālās izglītības iestādes, kurās īsteno visu pakāpju formālās un neformālās izglītības programmas.
Sarunas gaitā ministre rosināja pašvaldību vadītājus īpašu uzmanību veltīt arī skolu darbības rādītājiem, skolēnu zināšanu dinamikai, jo skola ar zemiem vai neprogresējušiem rezultātiem nepilda tās pamatfunkciju un nenodrošina kvalitatīvu izglītību. T.Koķe atzina, ka arī bijušā Cēsu rajona teritorijā ir izglītības iestādes ar salīdzinoši zemiem izglītības kvalitātes rādītājiem, nepietiekamu skolu piepildījumu, tādējādi – jau tā nelielais izglītībai piešķirtais finansējums netiek izmantots pietiekami racionāli un efektīvi.
Novadu vadītājiem tika sniegti konkrēti dati par pieejamajiem līdzekļiem no valsts budžeta atbilstoši jaunajam finansēšanas modelim “nauda seko skolēnam”. Proti, ņemot vērā, ka bijušā Cēsu rajona teritorijā skolēnu skaits jaunajā mācību gadā būs apmēram 6’300, finansējums pedagogu atalgojumam šī gada pēdējiem četriem mēnešiem būs apmēram 1,105 miljoni latu, kas kopumā nodrošina 847 likmes: 775 skolotāju likmes un 72 vadības un atbalsta pedagogu likmes. Salīdzinājumam – 2008./2009.mācību gadā bijušajā Cēsu rajonā bija 1’312 pedagoģiskā darba likmes.
Tikšanās dalībnieki atzinīgi novērtēja IZM uzsākto darbu pie mācību satura pārskatīšanas, skolotāja darba laika sakārtošanas – nākotnē skolotāja darbu plānots noteikt 40 stundas nedēļā, izstrādāt skolotāja amata aprakstu.
Ministre arī informēja par Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu skolotājiem – tiks turpināta Eiropas Sociālā fonda (ESF) apakšaktivitāte “Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”, kā ietvaros skolotāji saņem mērķstipendijas. Tāpat IZM kopā ar sociālajiem partneriem strādā, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu īstenot ESF aktivitāti “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”. Plānots, ka tās ietvaros uz atbalstu 20 miljonu latu apmērā būs iespēja pretendēt apmēram 10000 skolotājiem. Atbalsts plānots: par kvalitatīviem darba rezultātiem pedagogiem, kuri strādā skolā un strādā nepietiekamu kontaktstundu skaitu (vismaz 9 kontaktstundas nedēļā); atbalsts pedagoga pārkvalifikācijai, kas nepieciešama darbam izglītības iestādē jaunajos apstākļos un mācību stipendija; vai atbalsts zināšanu un prasmju pilnveidei, kas saistītas ar uzņēmējdarbību vai nepieciešamas pašnodarbinātības uzsākšanai, profesionālās un sektorālās mobilitātes veicināšanai ārpus publiskās izglītības sistēmas un mācību stipendija.
Vakar ministre T.Koķe un IZM speciālisti devās pirmajā reģionālajā vizītē, lai klātienē ar jauno novadu vadītājiem diskutētu, sniegtu atbalstu un kopīgi vienotos par atbilstošākajiem risinājumiem izglītībā un skolu tīkla sakārtošanā gan strukturālo reformu un jaunā finansēšanas modeļa „nauda seko skolēnam”, gan jaunās budžeta situācijas un administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Šīs vizītes plānotas līdz jūlija beigām, bet nākamā vizīte paredzēta pirmdien, 13.jūlijā uz bijušajiem Valkas un Gulbenes rajoniem.
Komentāri