Daļa sabiedrības šajā laikā strādā attālināti, bet ražošanā tas nav iespējams, arī kokapstrādē.
Pēdējā gadā daudz dzirdēts par kokmateriālu cenu pamatīgu lēcienu, par loģistikas problēmām, īpaši tiem, kuri produkciju eksportē uz Lielbritāniju. Arī mūsu pusē ir kokapstrādes uzņēmumi, kuriem svarīgs šis tirgus.
Ieriķos esošajam uzņēmumam SIA “Ekju” Lielbritānija nav lielākais tirgus, vairāk produkcijas tiek sūtīts uz Vāciju, Spāniju, tomēr pēc valdes priekšsēdētāja Māra Danieka teiktā, arī viņiem nākas izbaudīt loģistikas problēmas, kas saistītas ar valsti, kura pametusi Eiropas Savienību: “Galvenais sarežģījums, ka uz Lielbritāniju grūti dabūt transportu un konteinerus. Tur ostās esot iestrēguši simtiem tūkstoši konteineru, arī kuģi gaida uz izkraušanu, nav, kur izkraut. Tas rada problēmas, dažkārt paiet krietns laiks, kamēr atrodas konteiners, ko var novirzīt uz Lielbritāniju. Arī to cenas būtiski kāpušas, mums nācies maksāt augstākais par 50 procentiem vairāk, bet informācija vēsta par daudz būtiskāku sadārdzinājumu.”
Ar piegādi uz citām Eiropas valstīm problēmu neesot, jo netiek izmantoti konteineri, bet furgoni ar tentu, tie esot pieejamāki.
Runājot par kokmateriālu cenu, M. Danieks norāda, ka pēdējā laikā tā būtiski samazinājusies. Ja augstākajā atzīmē cena bija sasniegusi 480 eiro par kubikmetru, tagad esot ap 300 eiro. Tas gan vēl neesot kā laikos, kad kubikmetrs maksāja 180 eiro, bet vismaz var elpot.
“No kokmateriālu sadārdzinājuma visvairāk cieta pārstrādātāji, kuri ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību,” saka M. Danieks. “Gan tā, gan augošā elektroenerģijas cena, gan piegādes izmaksu pieaugums – viss ietekmē arī gala cenu un pasūtījuma apjomu. Īpaši tas jūtams uz lētākas klases produktiem, jo patērētājs par tiem nevēlas maksāt cenu, kas būtu jāmaksā. Taču produkcijai ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, mēbelēm, ietekme mazāk jūtama, tur pasūtītājs, pircējs to pieņem. Protams, kaulēšanās ar lielajām, starptautiskajām tirdzniecības ķēdēm ir ļoti smaga.”
Pēc viņa teiktā, dažādi tirgi reaģē dažādi: kamēr vienā valstī pandēmija turpinās, citā tā beigusies, tur pieprasījums aug: “Manuprāt, šādos neskaidros apstākļos strādāsim vēl vairākus gadus, tāpēc plānam A, B un C jābūt nemitīgi. Turpinām attīstīties, meklējam jaunus klientus, patiesībā ejam uz priekšu ar straujiem izaugsmes tempiem. Ir attīstības stratēģijas, pie kuras intensīvi strādājam.”
Lielbritānija ir viens no svarīgiem tirgiem arī uzņēmumam “Nordplay” Cēsīs. Valdes loceklis Ģirts Jurševskis stāsta, ka ar Lielbritāniju problēmas loģistikā sākušās jau no gadu mijas, pat pirms tam, kad visi centušies ievest no Eiropas iespējami vairāk, un jau tad ostas bijušas pārslogotas. Tagad nekas nav mainījies, klāt nākusi konteineru krīze, tie kļūst arvien dārgāki. Viss šai pasaulē ir saistīts, pat ja liekas, ka tas tālu un mūs neskar. Kaut vai notikums ar Suecas kanālā uz vairākām dienām iestrēgušo kuģi, tā sekas izjūt visa pasaules ekonomika, un, iespējams, tās vēl nav pilnībā izzudušas.
Kā pozitīvo faktoru arī Ģ. Jurševskis atzīmē kokmateriālu cenu lejupslīdi: “Kāpums nobremzējās augustā, tagad iet uz leju. Gribas, lai tas kritums būtu tikpat straujš kā kāpums, bet tā jau nekad nenotiek. Jebkura posma sadārdzinājums ietekmē gala cenu, rezultātā tas ietekmē ražotāju, kuram sarūk pasūtījuma apjomi. Visu būtībā nosaka pircējs, cik viņš gatavs maksāt par produktu.”
Ja abi uzņēmumi produkcijas ražošanai galvenokārt izmanto skujkokus, SIA“Inerce” strādā tikai ar bērzu, un šīs koksnes cena nav kritusi, saka uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Krūze: “Kokmateriāli jādala divos segmentos, skujkoki un bērzs, kuriem cenas ļoti atšķiras. Ja pirmajiem cenas patlaban krītas, bērzam – nē, un to nosaka vairāki faktori. Arī tas, ka ievest no Krievijas ir sarežģīti, no nākamā gada janvāra jūtami palielināsies izvedmuita no šīs kaimiņvalsts, tas palielina pieprasījumu pēc bērza baļķiem tepat, bet vietējie meži to nespēj apmierināt. Domāju, bērzam cenas šogad nekritīsies, jo pieprasījums lielāks nekā meža resurss. Tā kā strādājam galvenokārt ar mēbeļu ražotājiem, atklāts ir jautājums, cik ilgi viņi turēsies pie dārgā bērza tā vietā, lai pārslēgtos uz osi vai ozolu.”
Runājot par loģistiku, M.Krūze norāda, ka Lielbritānija nav viņu tirgus, šīs problēmas neskarot. Tiesa, kopumā uzņēmējs secina, ka šobrīd loģistika netiek līdzi arvien augošajam pieprasījumam un tas ietekmē piegādes termiņus.
M. Krūze norāda uz vēl kādu būtisku problēmu, kas ietekmē produkcijas apjomu, un tas ir kadru trūkums: “Mūsu uzņēmumā trūkst apmēram 30 darbinieku, kas patiesībā ir ļoti daudz. Ja skatāmies objektīvi, tas uzņēmumam nes zaudējumus, jo mēs varētu saražot un pārdot vairāk, tikai nav, kas to izdara. Nevajag jau speciālistus, vajag strādniekus, kuri gatavi fiziski strādāt astoņas stundas pēc kārtas. Un tas nav stāsts par to, ka maz maksājam. Problēma tajā, ka cilvēki, kuri jaunāki par 35 gadiem, to vienkārši nespēj.”
Komentāri