Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Kodu kartes paliek vēsturei

Jānis Gabrāns
23:00
15.09.2019
19
Luminor Banka 1

Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika rāda, ka jūnijā vispopulārākais autorizācijas līdzeklis banku klientu vidū bija lietotne viedtālrunī, to lietoja 57 % klientu. Aptuveni 25 % jeb ceturtā daļa banku klientu kā autorizācijas līdzekli ikdienā izmantoja kodu kartes, savukārt kodu kalkulatorus – 17,5%.

No šīs nedēļas gandrīz visu Latvijas banku klienti savas kodu kartes var nolikt par piemiņu, jo to darbība tiek pārtraukta. Latvijas Finanšu nozares asoci­ācijas komunikācijas konsultante Ilze Vītola skaidro, ka šonedēļ stājas spēkā jauna Eiropas Savienības regula par drošiem tiešsaistes maksājumiem un šīs prasības attiecas arī uz visām Latvijas bankām. Izmaiņas paredz stingrākas prasības attiecībā uz klientu digitālo autentifikāciju, lai pasargātu cilvēkus no krāpšanas gadījumiem.

“No 9. septembra lielākā daļu banku sāks apturēt kodu karšu darbību. Vienīgā banka, kas saglabās kodu kartes, papildinot tās ar vēl vienu autentifikācijas līdzekli, ir “Citadele Banka”. Ņemot vērā, ka kodu kartes ir ilgstoši izmantota tehnoloģija, kura bez papildu drošības elementu ieviešanas neatbilst pašreizējiem drošības standartiem, banku klienti aktīvi sāk lejupielādēt un izmantot lietotnes viedtālruņos, lai autentificētos internetbankā, maksātu rēķinus, veiktu citas darbības,” skaidro I. Vītola.

“Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops saka, ka kodu kartes palikušas ap 70 tūkstošiem klientu no kopējā klientu skaita, kas pārsniedz 900 tūkstošus: “Kodu karšu darbība pārtraukta 9.septembrī, tas nozīmē, ka tiem, kuri neizvēlējās citu autentifikācijas līdzekli, tagad vienīgā iespēja ir doties uz filiāli un apstiprināt savu identitāti klātienē, lai iegūtu pieeju internetbankai caur kodu kalkulatoru vai mobilo aplikāciju “Smart-ID”.”

Šis pats nosacījums attiecas arī uz citu banku klientiem, kuri nav paspējuši nomainīt kodu kartes, bet šajās dienās secina, ka vairs nevar piekļūt savai internetbankai. Bankas jau apmēram gadu informēja klientus par plānotajām pārmaiņām, taču joprojām netrūkst cilvēku, kuri to nebija ievērojuši, atlika maiņu uz vēlāku laiku un par šo vajadzību aizmirsa.

Bankas informē, ka klienti var izvēlēties bezmaksas lietotnes viedtālruņos, bet tie, kuriem nav piemērota tālruņa vai citas viedierīces, var izvēlēties kodu kalkulatoru, tie ir dažāda lieluma, piemēram, vājredzīgiem cilvēkiem pieejami lielā izmēra kodu kalkulatori ar audio funkciju, proti, kalkulators ne tikai parāda, bet arī nosauc ģenerēto kodu.

“Vairāk nekā gadu ilgušajā kodu karšu nomaiņas procesā redzam, ka ievērojami populārāka ir lietotne “Smart-ID”, to uzstādījuši vairāk nekā 620 tūkstoši klientu. Kodu kartes izmanto apmēram 230 tūkstoši. “Smart-ID” popularitāte skaidrojama ar to, ka tā ļauj savas finanses “paņemt līdzi jebkur”, proti, visas autentifikācijas viegli veikt ar vienmēr līdzi esošo mobilo telefonu,” skaidro J. Krops.

SEB bankas privātpersonu segmenta komunikācijas vadītāja Elīna Neimane informē, ka kodu kartes kā vienīgo autorizācijas līdzekli izmanto mazāk nekā viens procents aktīvo SEB bankas internetbankas lietotāju jeb aptuveni 4500 klienti. Arī šīs bankas klienti pārsvarā kā autorizācijas līdzekli izvēlējušies izmantot bezmaksas lietotni “Smart-ID” savā viedtālrunī. Septembra sākumā “Smart-ID” lietotāju skaits SEB bankā ir vairāk nekā 257 100 klientu. Savukārt kodu kalkulatoru kā autorizācijas līdzekli izmanto aptuveni 130 000 klientu.

Pirmdien savus klientus, kuri vēl nav nomainījuši kodu kartes pret drošāku autentifikācijas līdzekli, “Luminor” Uzņēmīgo centrā Cēsīs gaidīja šīs bankas speciālistes, lai skaidrotu situāciju, palīdzētu veikt pāreju uz drošāku vidi. Klientu netrūka, kāds, kurš jau veicis nomaiņu, vienkārši vēlējās precizēt dažas neskaidrības, citiem palīdzēja apgūt mobilo aplikāciju.

Normunds Rudzītis, “Luminor” privātpersonu segmenta vadītājs, skaidro, ka pēdējā laikā katru nedēļu “Smart-ID” aplikāciju sāk lietot apmēram četri tūkstoši klientu:
“Taču aplēses liecina, ka uz kodu karšu slēgšanas brīdi alternatīvu autentifikācijas rīku vēl nebūs izvēlējušies aptuveni 10 000 mūsu bankas klientu. Redzam, ka daudzi cilvēki autentificēšanās rīka izvēli atlikuši uz pēdējo brīdi, aicinām to vairs neatlikt un pašiem laikus lejupielādēt “SmartID” aplikāciju, lai pēcāk izvairītos no rindām filiālēs, vai nākt pēc kodu kalkulatora uz filiālēm.

Protams, būtiski ir saprast, vai cilvēks ikdienā vispār lieto internetbanku – attiecīgi, vai nepieciešams kodu kalkulators vai “Smart-ID” aplikācija. Redzam, ka dažkārt klients atnāk uz apkalpošanas centru pēc kodu kalkulatora, bet sarunā saprotam, ka viņš izmanto tikai karti, lai izņemtu naudu no bankomāta, un internetbanku nelieto. Tādās situācijās nemaz nav nepieciešams iegādāties kodu kalkulatoru vai izmantot “Smart-ID”.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
9

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
31

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
172

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
24
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi