
Maize, īpaši jau rupjmaize, ir ne tikai ierasts produkts, ko ikdienā ceļam galdā, bet arī viens no Latvijas simboliem, tradīcijām. Vien dažus desmitus kilometru attālumā no Cēsīm, Raunas pagasta Rozēs uzņēmumā “Raunas maize” cep garšīgu maizīti, kas nopērkama ne tikai mūsu rajona veikalos, bet arī citviet Latvijā.
„Raunas maize” cep rupjmaizi, baltmaizi, karašu, graudu maizi, pīto magoņu maizi, saldskābo un formas maizi. Pircēji iecienījuši visus maizes veidus, bet visvairāk pirkta ir rupjmaize un saldskābā , arī formas maize.
Uzņēmuma īpašnieks Edmunds Vainovskis skaidro, ka maizes receptes un cepšanas tehnoloģijas netiek mainītas. Izejvielas audzētas un ražotas Latvijā, tikai cukurs vairs nav mūsējais, jo tas Latvijā netiek ražots. Iesals tiek vests no Naukšēniem, milti no Jelgavas un Rīgas. E.Vainovskis uzsver: „Maizes tirgū strādājam jau kopš 1993. gada. Esam atraduši savu nišu, patērētāji iepazinuši mūsu produkciju. Raunas maizei vienīgās piedevas ir cukurs, sāls un ķimenes. Lai pircējs varētu ēst rupjmaizes šķēli, no miltu saujiņas līdz maizes klaipiņa tapšanai nepieciešama diennakts. Tā tas bijis pirms gadu desmitiem, tāpat arī tagad. Izmantojam arī tumšo iesalu, noteiktu daudzumu cukura, sāls un ķimeņu. Neko nemainīsim, tā strādāsim arī turpmāk.”
E. Vainovskis neslēpj, ka tradīciju saglabāšana ir viens no būtiskākajiem faktoriem, ko novērtē pircēji. Tādēļ arī pieprasījums pēc “Raunas maizes” ir nemainīgs. “Raunas maizes” vadītājs uzskata, ka patērētājus nedrīkst pievilt, piemēram, izmantojot lētākas izejvielas. Kvalitātei vienmēr jābūt augstai.
Maizes cepšana ir īpašs – mīlestības darbs. E. Vainovskis uzsver – ja maize netiks mīlēta un lolota, to nevar izcept. “Mūsu devīze ir – lai tavam galdam nepietrūktu svētības! Maizīte ir bijusi svēta no laiku laikiem, un pret to jāizturas ar cieņu un mīlestību. Ne velti vecmāmiņas mācījušas maizes šķēlīti noskūpstīt, ja tā nokrīt zemē.”
Komentāri