Veselavas pamatskolā vienmēr bijušas garšīgas pusdienas. Skolasbērniem tās izmaksā vien 50 santīmus, pirmklasniekiem par tām gādā valsts un par 80 santīmiem viņi vēl papildus saņem augļus.
“Iepriekšējā mācību gadā vecāki kopgaldam veda kartupeļus, bietes, burkānus, tad bija lētāk. Tā kā tagad valsts pirmklasniekiem dod brīvpusdienas, atteicāmies no vecāku līdzdalības,” stāsta pavāre Baiba Rancāne un piebilst, ka pēdējos gados bērniem garšo citi ēdieni nekā agrāk. Tādus gardumus kā ķīseli ar pienu ēd retais, negaršo gulašs, vinegrets. Pirmklasnieki neēd krējuma cīsiņus, vecāko klašu bērniem tie garšo.
“Cenšamies gatavot ēdienus, kas ir veselīgi un skolēniem garšo,” uzsver pavāre Gunta Pimenova. Ēdienkartē visdažādākās zupas – biešu, kāpostu, zirņu, pupiņu, frikadeļu, svaigo dārzeņu, otro ēdienu klāsts arī plašs – kotletes, zivis, maltā gaļa, makaroni ar gaļu, plovs. Pavāres ēdāju priekam gatavo savu firmas ēdienu – ķīseli ar saldu biezpiena masu, kurai klāt vafeles, marmelāde, dažreiz šerbets. Bērni to atzinīgi novērtē. Skolēniem ļoti garšo arī putukrējums.
“Tie laiki beigušies, kad no skolas spaiņiem prom veda ēdienu pārpalikumus. Protams, katram kaut kas negaršo. Bieži vien tās ir tikai iedomas,” stāsta pavāre Baiba. Mazie veselavieši iecienījuši mandarīnu zupu. Tā ir tā pati piena – ķirbju zupa, tikai ķirbju zupa pie sirds neiet, toties mandarīnu zupas šķīvji vienmēr tukši. Līdzīgi saimniecēm nākas mānīties ar burkānu ķīseli.
“Skolēni bija ļoti priecīgi, kad bija piena programma. Varētu šķist, ka lauku bērniem piens ir mājās, viņi nedzers, bet atsaucība bija ļoti liela. Daudziem tās bija brokastis, “ stāsta Baiba. Saimnieces vasarā turpat pie skolas mežā salasījušas ogas, izvārījušas ievārījumus, āboli izauguši skolas dārzā. Un tā pie piena glāzes katrs bērns klāt saņēmis arī maizīti ar ievārījumu. “Kad pateicām, ka piena vairs nebūs, vienam puisim bija acīs asaras,” klusi nosaka Baiba.
Veselavas skolas bērni dzīvo arī internātā. Līdz šim viņiem bija arī siltas vakariņas un launags. Sakarā ar taupīšanas režīmu samazināts pavāru darba laiks. “Es jau tepat skolas ēkā dzīvoju. Divreiz nedēļā aizskrienu un kaut ko siltu pagatavoju vakariņām, nevar jau bērni tikai ar sviestmaizēm un tēju dzīvot,” atzīst Baiba un piebilst, ka šajā skolā nav kā citviet, kad skolēni var aizskriet uz veikalu un nopirkt kārumus. Divreiz nedēļā skolas pagalmā iebrauc autoveikals, tad vecāku dotie santīmi pārvēršas našķos.
“Esam priecīgas, ka bērniem garšo tas, ko gatavojam,” saka Gunta un piebilst, ka vēl pirms pusdienām ziņkārīgie pēc garšīgajām smaržām, kas nāk no virtuves, nosaka, kas būs uz galda.
Komentāri