Svētdiena, 16. marts
Vārda dienas: Guntis, Guntars, Guntris

Kažokādas vienmēr modē

Druva
00:00
06.02.2007
37

Lai gan kažoku šuvēji atzīst, ka darba sezona pierimusi, vēl arvien ir iespēja paspēt un pašūdināt kādu kažociņu vai kažokādas cepurīti.

Cēsniece Marina Klakovska kažokus šuj jau daudzus gadus un, kā pati atzīst, kažoki atkal ir modē. Atliek vien izvēlēties, kādu sirds kāro – nūtrijādas, lapsas, truša, bebra, seska, caunas, aitas, kazas, nerca vai ūdeļādiņas.

“Iespēju ir daudz un dažādas,” saka kažoku šuvēja un turpina: “Jau divdesmit gadus nodarbojos ar kažoku šūšanu. Jāatzīst, ka visu šo laiku tās arī ir bijušas modē. Taču pēdējos divus gadus jo īpaši. Ik pa laikam iestājas neliels klusums, bet kažoki modē atgriežas vienmēr.” Marina piebilst, ka laikā, kad izmācījusies par šuvēju, viņai prātā pat nebijusi doma, ka šūs kažokus.

“Pēc skolas beigšanas aizgāju uz ateljē, bet tobrīd nebija vakances apģērbu šūšanas nodaļā. Mani kā mācekli ielika pie kažokādām. Sāku šūt cepures, apkakles. Sākumā ļoti nepatika strādāt ar kažokādām, jo tas ir grūti. Arī spalvas nemitīgi iet pa gaisu, un tās ir mutē vai degunā. Pie tā, protams, ir jāpierod. Toreiz sapņoju, ka tik ātrāk atbrīvotos vieta apģērbu šūšanas nodaļā,” atminas kažoku šuvēja. Vēlāk Marina papildus specializējās kažoku šūšanā un sāka ar to nodarboties jau nopietnāk.

Jautāta par šīs sezonas tendencēm, šuvēja atklāj, ka vēlmes ir dažādas. “Šuju gan īsus, gan garus kažokus. Viss atkarīgs no cilvēka vecuma. Jaunieši vēlas puskažociņus, bet sievietes pasūta garus un solīdus kažokus, piemēram, no nerca. Protams, daudz kas ir atkarīgs no cilvēka maksātspējas. Šis prieks nav lēts. Piemēram, pašūdināts kažoks no nerca ir visdārgākais. Apmēram tūkstoš latu. Vislētāk sanāktu šūt no trušādiņām,” atzīst kažoku šuvēja un atklāj, ka jaunieši pārsvarā arī izvēlas no trušādas šūtus kažokus, bet sievietēm pie sirds vairāk nerca vai lapsādas kažoki.

“Daudzi mednieki sievām vēlas pašūt kažokus. Viņi atnes rudās lapsas vai bebrādas, un no tām šuju. Protams, jebkuru kažokādu var nokrāsot. Vēl nesen šuvu kažoku no lapsādas, kura bija nokrāsota melna. Ļoti labi izskatās krāsotas kažokādas. Šogad daudzi vēlējās kažokus no garspalvainiem dzīvniekiem, piemēram, lapsas. Pirms gada vai diviem modē bija trušādas kažoki. Savukārt vīrieši parasti izvēlas kažokus no bebra vai ūdra, jo tās ādas ir smagnējākas un vīrišķīgākas. Aktuālas ir arī kažokādas aproces mēteļiem. Katram jau ir savas vēlmes un kaprīzes, ko cenšos piepildīt,” atzīst Marina.

Šuvēja stāsta, ka patlaban lielie šūšanas darbi pierimuši, jo par kažokiem visi sāk domāt, ziemai tuvojoties. Tad Marinai ir visaktīvākais darba laiks.

“Jau vasarā, agrā rudenī sāku domāt par kažokādu iepirkšanu. Pašai kažoks? Man ir gluži kā kurpniekam, kuram jāstaigā basām kājām. Kādreiz man bija ūdeļādas, tad trušādas kažoks, bet beidzot nav nekā. Visu laiku sanāk šūt citiem un neatliek laika piesēsties un uzšūt sev kaut ko,” saka kažoku šuvēja, kura sezonas laikā vidēji uzšuj piecpadsmit kažokus. Marina neslēpj, ka tas nav viegls darbs. Tajā ietilpst ne tikai darbošanās ar šujmašīnu, bet arī ar āmuru un naglām. Kā atzīst šuvēja, viena kažoka pašūdināšanai vidēji nepieciešamas divas nedēļas.

Jautāta, kā pareizi kažoks jākopj, Marina atbild, ka īpaša kopšana tam nav nepieciešama. Pa reizei to der izķemmēt un, ja slapjumā samircis, jāļauj istabas temperatūrā izžūt.

Uz jautājumu, ko Marina domā par dzīvnieku aizstāvjiem, kuri visā pasaulē cīnās pret dzīvnieku nogalināšanu un dabīgo kažokādu izmantošanu, viņa atbild: “Ja man dotu dzīvu lapsu un teiktu, lai es to nositu un ādu izģērēju, es nekad to nevarētu izdarīt. Bet āda ir āda. Es strādāju jau ar gatavu materiālu šūšanai. Taču patiesībā jau no seniem laikiem cilvēki tērpās zvērādās. Tās izmantoja par apģērbu, lai piesegtos un sildītos. Katram jau pasaulē par kaut ko ir jādomā un jācīnās. Taču, ja cilvēks uzšuj vienu siltu kažoku ziemas salam, manuprāt, tas nav nekas nosodāms. Un jāatzīst, tā jau arī ir – cilvēks uzšuj kažoku un tad pie manis brauc atkal tikai pēc trim vai četriem gadiem. Tā vēl nav bijis, ka vienai sezonai kāds pašūtu trīs kažokus,” stāsta Marina.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rozulas “zelta fonds” un laimīgo govju gardais piens

00:00
16.03.2025
17

Pērn Stalbes pagasta SIA “Vienotnes” saņēma novada uzņēmēju    balvu nominācijā “Gadalauksaimnieks”. Rozulas piena lopkopības saimniecība strādā jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. “Sākām ar to, kas palika pāri pēc kopsaimniecības privatizācijas – viena ferma un zeme, ko nomājām,” saka tās valdes priekšsēdētājs Norumnds Ruķis. “Tagad apsaimniekojam 400 ha, no kuriem 180 ha ir mūsu īpašumā. […]

Arī sociālajam darbam svarīgas jaunas šķautnes

00:00
15.03.2025
29

Mācību ciklā “Kā radīt inovācijas sociālo pakalpojumu jomā?” valsts un pašvaldību darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, komersanti un sociālie uzņēmēji padziļina zināšanas un iemaņas inovatīvu sociālo pakalpojumu radīšanai un attīstīšanai. Mācību cikla, ko organizē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), otrais seminārs notika Cēsīs. Mūspuses sociālās jomas pārstāvji atzīst, ka tā bija lieliska iespēja gūt papildu zināšanas, kā […]

Ja dara paši, tad ir arī atbalsts

00:00
14.03.2025
82

Pagastu uzņēmēji spriež par sadarbību ar pašvaldību Gada sākumā Smiltenes pašvaldība novada pagastos aicina uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar aktualitātēm un atbalsta iespējām uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Raunā pulcējās gan raunēnieši, gan drustēnieši. Pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe un Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos Modris Apsītis pastāstīja par uzņēmējdarbības ideju konkursu “Atgriezies Smiltenes […]

Pateicība par Zemessardzes popularizēšanu

00:00
12.03.2025
54

Laikraksts “Druva” saņēmis Aizsardzības ministrijas pateicību nominācijā “Zemessardzes popularizētājs”. Svinīgajā pasākumā, kurā Aizsardzības ministrija godināja uzņēmumus, pašvaldības, izglītības iestādes, sabiedriskās organizācijas un citus Zemessardzes atbalstītājus, pasniedza 73 pateicības rakstus un deviņus Goda rakstus dažādās kategorijās. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzrunā svētku dalībniekiem uzsvēra Zemessardzes nozīmīgo lomu Latvijas bruņoto spēku struktūrā un katra zemessarga devumu nacionālās […]

Cēsu autoostā mainīta autobusu pieturu atrašanās

14:42
11.03.2025
227

No vakardienas, 10.marta, Cēsu autoostā mainīta sabiedriskā transporta organizācija, arī autobusu iekāpšanas un izkāpšanas platformu atrašanās vietas, informē Cēsu novada pašvaldība. Izmaiņas saistītas ar plānoto Stacijas laukuma un tam pieguļošo ielu rekonstrukciju. Pasažierus aicina pārliecināties par sava reisa platformas numuru un tās atrašanās vietu. Izmaiņas skar Rīgas un Lim­bažu virziena autobusus, kam pieturvieta būs pie […]

Vācijas rotariešu palīdzība pie ukraiņiem nonāk ar mūspuses Rotari klubu līdzdalību

00:00
11.03.2025
48

Ukraiņiem, kas no kara dzimtenē patvērumu atraduši mūspusē, praktisku palīdzību sagādājušas Rotari kluba saites. Sagādātais nonāks pie ģimenēm, kurām apstākļi visspiedīgākie. Ikdienai nepieciešamu lietu sagādāšanu kara bēgļiem Cēsu, Valkas un Gulbenes novadā organizēja cēsniece, Vācijas un Latvijas Rotari klubu sadarbības koordinatore Ilma Zālīte, bet palīdzība nāk no Vācijas. Tā ir Ziemeļvācijas Rotari apgabala 1890 iniciatīva, […]

Tautas balss

Nav jāgaužas, bet jādarbojas

14:50
13.03.2025
21
Cēsnieks T. raksta:

“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.

Tualetes svarīgas ģimenēm ar bērniem

14:49
12.03.2025
26
Māmiņa raksta:

“Kļūst siltāks, ģimenes ar maziem bērniem vairāk dodas pastaigās, bet Cēsīs, Pils parkā, tualete slēgta. Kur aiziet? Tāds četrgadnieks vajadzību iet uz tualeti saprot tikai pēdējā mirklī, paciesties nevar. Gaidītu, ka pašvaldība vairāk parūpētos par šādām situācijām, lai vismaz brīvdienās cēsnieku pastaigu vietu tuvumā būtu tualetes,” rosināja kuplas ģimenes māmiņa.

Budžetam vispirms jānodrošina primārās vajadzības

14:48
12.03.2025
27
52
Lasītāja raksta:

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” datus par šī gada Cēsu novada budžetu. Nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus dažādiem darbiem. Piemēram, Eduarda Veidenbauma muzejā pieejamības nodrošināšanai 67 tūkstoši eiro. Nesaku, ka nevajag tādu pasākumu, bet vai šis ir īstais brīdis, kad varam atļauties uzlabot memoriālā muzeja pieejamību. Tajā pašā laikā patvertņu uzlabošanai visā novadā paredzēti tikai 30 […]

Jauna izstāde

14:50
11.03.2025
22
Gleznu cienītāja raksta:

“Priecājos par brīnišķīgo cēsnieka Ģirta Vernera gleznu izstādi, ko pagājušajā nedēļā atklāja kultūras biedrībā “Har­monija” Cēsīs. Pasākuma dalībnieki varēja baudīt Ģ.Verne­ra jauno veikumu, Cēsu skatiem, ainavām. Bija tik jauka, sirsnīga noskaņa, kādā noritēja tikšanās,” pauda gleznu cienītāja.

Reisi vajadzīgi, bet ne lielais autobuss

17:00
08.03.2025
35
Cēsnieks K. raksta:

“Kad redzu pustukšus lielos autobusus pilsētas satiksmē, vienmēr pārņem nesapratne, vai tiešām nav iespējams sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēt racionālāk. Cik bieži vispār Cēsu pilsētas maršrutu reisi ir tik piepildīti, ka vajadzīgs lielais autobuss? Vismaz man nav nācies redzēt, ja nu tikai ap laiku, kad Cēsu Meža kapos ir kapu svētki. Turklāt tas jau nav nekas […]

Sludinājumi