Cēsu domes speciālistu darba grupa apmeklējusi visas 12 pagastu pašvaldības, kuras nākotnē varētu veidot Cēsu novadu.
Dažādu nozaru speciālisti tikās kā kolēģi un pārrunāja aktuālo, tuvākajā laikā risināmās problēmas, arī ieceres. Cēsnieki apmeklēja izglītības, kultūras un veselības aprūpes iestādes.
“Lai kaut ko darītu šajā situācijā, pie tam kopā, vispirms ir jāizzina, kā kurš pagasts dzīvo, kādas svarīgākās problēmas, un tad var domāt, kā tās risināt. Šāda iepazīšanās bija ļoti vērtīga gan Cēsu domes speciālistiem, gan
mums,” “Druvai” atzina Mārsnēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Irma Vilka.
Sarunā Mārsnēnos piedalījās arī deputāti, kuri balsojuši pret pievienošanos Cēsu novadam. “Man nav pieņemama cēsnieku attieksme. Zinu, ka nauda ir jānopelna, bet, runājot par problēmām, viņi uzsvēra, ka jāizsit,” “Druvai” pastāstīja deputāts Juris Mackus. Par tikšanos Mārsnēnos Cēsu domes izpilddirektors Andris Mihaļovs uzsvēra, ka diemžēl deputāti nevienai problēmai nav ieteikuši konkrētus risinājumus, un nedrīkst aizmirst, ka pašvaldība nav uzņēmums, kam jāpelna. Tikšanās reizēs citos pagastos piedalījās lielākoties ne tikai pašvaldību darbinieki.
Cēsu domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs pēc iepazīšanās ar pagastiem izteica gandarījumu, ka, lai kā varbūt kāds domājis, kopumā aina nav tik bēdīga. “ Katrā pašvaldībā ir kāda nozare, kas sakārtota, vienā – sociālā joma, citā izglītība, komunālā saimniecība. Kultūras un tautas nami daudzviet ir krietni labāki nekā Cēsīs. Katrā ir pašdarbības kolektīvi,” domās dalījās domes izpilddirektors.
Cēsu domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs jau ieskicē aktuālās problēmas daudzos pagastos, kuras jārisina visdrīzākajā laikā, bet pamazām.
“Gandrīz katrā centrā ir daudzdzīvokļu nami, kuros dzīvokļi pieder to iemītniekiem, bet par ēkas apsaimniekošanu gādā pašvaldība. Katram ir jārūpējas par savu īpašumu, pašvaldībai jānodrošina, lai iedzīvotājiem būtu pieejami nepieciešamie pakalpojumi – piemēram, dzeramais ūdens, bet tai nav jāgādā, lai kādai mājai saremontētu ūdensvadu. Par māju apsaimniekošanas principiem ir jādomā. Tāpat par izglītības iestāžu nākotni, jo bērnu skaits ir tāds, kāds tas ir. Ja nedomāsim par skolām tagad, būs par vēlu. Ja informāciju tehnoloģiju pieejamība ar katru gadu uzlabojas, tad sabiedriskā transporta izmantošana pagastos kļūst
aizvien sliktāka, cilvēki kuļas, kā māk. Pierod, ka nav, ja arī tas autobuss kursēs, braucēju sākumā nebūs,” par secinājumiem informēja Andris Mihaļovs un piebilda, ka sabiedriskā transporta jautājumi patlaban ir rajona padomes kompetencē. Viņš ir pārliecināts, ka sabiedriskais transports
jādotē, to nevar novelt uz vietējo pašvaldību pleciem. Domes vadītāji arī atzina, ka pašvaldības aktīvāk varētu izmantot kredītresursus, lai risinātu attīstības jautājumus.
Tagad visām 13 pašvaldībām būtiskākais izvirzīt prioritātes un noteikt, kā lietderīgāk tērēt valsts piešķirto apvienošanās naudu.
“Katra pašvaldība nāks ar saviem ierosinājumiem,” uzsver Andris Mihaļovs. Tuvākajā laikā paredzēta tikšanās Cēsīs, kad pašvaldību darbinieki apmeklēs domes pakļautības iestādes. Novembra beigās, kad būs apkopota informācija, jau varēs sākties konkrēts darbs, lai veidotu Cēsu novada domes struktūru.
Ieklausoties neapmierinātības vējos, kas pūš Latvijā, daži skeptiķi uzsver, kad būs jauns ministrs, tad redzēs, uz kuru pusi reforma virzīsies tālāk.
Komentāri