Svētdiena, 12. janvāris
Vārda dienas: Reinis, Reina, Reinholds, Renāts

Kas slēpjas aiz ugunsgrēkiem

Druva
23:00
07.09.2007
5

Nereti “Druvā” policijas ziņās var lasīt, ka kaut kas nodedzis, kaut kas aizdedzināts, kaut kur izcēlies ugunsgrēks. Lielākoties aizdegšanās notiek, neuzmanīgi rīkojoties ar uguni, tomēr ne vienmēr viss ir tik nevainīgi.

Pagājušajā nedēļā Cēsu rajona Policijas pārvaldes kriminālpolicijas darbinieki par pusgada garumā notikušām dedzināšanām aizturēja divus 1983. un 1990. gadā dzimušus un Cēsīs dzīvojošus puišus. Pusgadu regulāri dedzina

Cēsu rajona Policijas pārvaldes Kārtības policijas priekšnieks Jānis Goba skaidro, ka aizturētie jaunieši atzinušies par desmit pusgada laikā fiksētām dedzināšanām: “Dedzinātas tika neapsaimniekotas mājas, dārza būdiņas pilsētā un tuvākajos pagastos, piemēram, Vaivē un Amatas novadā. Braukājuši apkārt un dedzinājuši…”

Tā kā par dedzināšanas objektiem jaunieši izvēlējās pamestas un neapsaimniekotas ēkas, tad ugunsgrēku rezultātā necieta nevainīgi cilvēki.

Par daudziem no tagad jau atklātajiem ugunsgrēkiem pirms tam izmeklēšanā tika dots slēdziens – neuzmanīga rīcība ar uguni no nenoskaidrotas personas puses. “Pusgadu regulāri notika šādi gadījumi. Sapratām, ka kaut kas nav kārtībā, radās aizdomas, ka, iespējams, darbojas kāda grupa, kas tendēta uz ugunsgrēku izraisīšanu. Iespējams, piromāni,” situāciju izklāsta J.Goba.

Izmeklēšanas procesā inspektori sēdējuši slēpņos, braukuši un izmeklējuši apkārtni. Par atklātajām dedzināšanām sākotnēji pastāvējušas dažādas versijas, tai skaitā iespēja, ka ēkas aizdedzinājuši to īpašnieki.

Tagad ir uzsākts kriminālprocess. Lai gan puiši par vairākām dedzināšanām ir atzinušies, tomēr izmeklēšana turpinās: “Pašlaik jaunieši

atbrīvoti. Vienam noteikta policijas kontrole, otram pēc pirmā izsaukuma būs jāierodas policijas iecirknī un jāsniedz liecības. Vienam no viņiem arī nozīmēta psihiatriskā ekspertīze, lai noteiktu, vai notikušais saistīts ar psihiskiem traucējumiem.”

Tomēr degšanas gadījumi turpinās. J. Goba atzīst, ka vēl ir vairākas nenoskaidrotas un neatklātas ugunsgrēku lietas. Iespējams, ka ne šie puiši vien veic šādus likuma pārkāpumus.

Pēdējā pusgada laikā vēl notikuši vairāki nenoskaidroti, mistiski gadījumi – vispirms nodegusi biotualete Hansa disko nakts laikā, tad Maija parkā, pēc tam tirdzniecības kioski tirgū un tiesneša būda stadionā, bet arī par tiem notiek izmeklēšana un tiek cerēts uz drīzu risinājumu. Tādēļ J.Goba atgādina, ka ļoti svarīga ir cilvēku sniegtā informācija, tā palīdz atklāt noziegumus.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu brigādes komandieris Pēteris Serovs tomēr norāda, ka kopumā šogad ugunsgrēku skaits rajonā ir samazinājies: “Šogad dzēsti 186 ugunsgrēki, kas ir par 44

procentiem mazāk, salīdzinot ar 2006. gadu, kad šajā periodā reģistrēti bija jau 328 ugunsgrēki. Pērn ugunsgrēkos dzīvību zaudēja pieci cilvēki, šogad neviens.”

P.Serovs skaidro, ka izplatītākais ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni. Tomēr ne vienmēr tas ir tik skaidrs. P.Serovs norāda, ka to, vai dedzināšana bijusi ļaunprātīga, var konstatēt vienīgi izmeklēšanas iestādes – policija. Savukārt ugunsdzēsēji sniedz slēdzienu par izcelšanās iemeslu.

P. Serovs skaidro, ka pēdējā pusgada laikā raksturīgi bijuši vairāki ugunsgrēki vienā naktī, kā arī vairākas dienas pēc kārtas. Piemēram, 5. jūlijā Cēsīs dega dārza māja, 12. jūlijā noliktava dzelzceļa stacijā un tajā pašā naktī – pamesta automašīna. 14. jūlija naktī dega riepu kaudze, 1. augusta naktī celtniecības vagons, bet 2. augustā autostāvvietas sargu būda.

“Ļaunprātīgu dedzināšanu konstatē reti. Tā pagājušajā gadā atklāta trijos ugunsgrēkos, šogad divos, bet, ņemot vērā to, ka ir atklātas divu jauniešu veiktās dedzināšanas, tad statistika būs lielāka,” vērtē P. Serovs.

Slimība vai neapdomība

J. Goba atzīst, ka dedzinātāju motivāciju izprast ir grūti. Ir bijuši gadījumi, kad tie paši cilvēki, kuri aizdedzinājuši kādu objektu, arī izsauc un sagaida ugunsdzēsējus, pat palīdz tiem.

J. Goba arī pieļauj, ka jauniešus un nepilngadīgos ietekmē arī televīzijā redzētais, piemēram, nesen varēja noskatīties raidījumu par piromāniju, tāpat arī filmās bieži vien ir dedzināšanas un ugunsgrēku ainas: “Iespējams, ka ir jaunieši, kas šo pārraižu un filmu iespaidā izmēģina redzēto. Bet reālajā dzīvē situāci-jas tomēr ir citādas, un vainīgajiem būs jāstājas tiesas priekšā. Pants

par mantas tīšu bojāšanu sevišķi

bīstamā veidā ar uguni ir smags, un par šādu rīcību vainīgais var saņemt sodu līdz pat desmit gadiem.”

Valsts SIA „Slimnīca Ģintermuiža”, kur ārstē cilvēkus ar psihiskām novirzēm, valdes priekšsēdētājs, ārsts Uldis Čāčus skaidro, ka ir dedzinātāji, kuriem interesē dedzināšanas process, citiem sekas, tomēr lielākoties raksturīgi, ka dedzinātāji ir cilvēki ar izmaiņām garīgajā sfērā.

Piromānija jeb tieksme dedzināt Latvijā nav ļoti izplatīta: “Tas sekundārs simptoms, bet pamatā ir kādas citas izmaiņas cilvēka psihē, uztverē, “ saka U.Čāčus.

Psihoterapeits Oskars Bundža uzskata, ja cilvēks regulāri, bez pamatota iemesla veic dedzināšanu, tā varētu būt piromānija. O. Bundža skaidro, ka psihiatriskās diagnozes iedalās vairākās grupās, piromānija uzskatāma par pieaugušo personības un uzvedības traucējumu, precīzāk, par paradumu un dziņu traucējumu. Psihoterapeits skaidro, ka cilvēks ar šādiem traucējumiem ikdienas dzīvē ir normāls, taču vienīgā tieksme ir dedzināt: “Traucējumiem raksturīgi atkārtoti mēģinājumi un rīcība, vēlme bez redzama motīva pielaist uguni kādam īpašumam vai citiem objektiem, kā arī pastāvīga nodarbošanās ar dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar uguni un dedzināšanu. Šie cilvēki par savām darbībām izjūt pieaugošu sasprindzinājumu un patīkamu, intensīvu satraukuma sajūtu, kad

kaut kas ir aizdedzināts.”

O. Bundža atzīst, ka šādus paradumu un dziņu traucējumus būtībā nevar izārstēt ar medikamentiem, var mēģināt ar psihoterapeitiskām metodēm. O. Bundža skaidro, ka piromāni nav psihiski slimi, viņi ir atbildīgi par savu rīcību, tomēr arī psihiski slimiem cilvēkiem kādu murgu iespaidā var būt vēlme dedzināt.

Vairāk tomēr ir gadījumu, kad cilvēks uguns nelaimi izraisa nejauši, nepadomājot par sekām. P. Serovs atceras arī gadījumu pirms vairākiem gadiem, kad dedzināšana notikusi dusmu un atriebības dēļ, taču dedzinātājus, kuri izraisījuši vairākus ugunsgrēkus pēc kārtas, viņš pat neatminas.

U. Čāčus atzīst, ka ir labi, ja cilvēki var uzzināt par dažādiem noziegumiem un pārkāpumiem raidījumos un presē, bet tai pat laikā jāņem vērā, ka cilvēku uztvere ir dažāda. Ir cilvēki, kuri redzēto mēģina atkārtot.

O. Bundža piekrīt, ka vecākiem savām atvasēm būtu jāskaidro uguns bīstamība, tomēr šādus uzvedības traucējumus ir grūti ietekmēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
25

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
62

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Desmit gadi pilni brīnumiem

00:00
10.01.2025
65

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsu Izstāžu namā svinēja jubilejas pasākumu “Mums jau viens desmits”, sakot paldies ikkatram, kurš palīdzējis – uzņēmējiem, sadarbības partneriem no valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskā sektora, ziedotājiem, brīvprātīgajiem un speciālistiem. “Brīnummājas” vadītāja Liena Graudule sacīja: “Jūs katrs esat daļa no brīnuma – daļa no bērna smaida par izdošanos, daļa no vecāku […]

Kosmosa izziņas centrs - ieguldījums STEM priekšmetu apgūšanā

00:00
09.01.2025
45
2

Kosmosa izziņas centrā Cēsīs notika Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas izbraukuma sēde. Apakškomisijas sekretārs Atis Švinka pēc iepazīšanās ar centru atzina, ka te radīta lieliska iespēja gan atraisīt bērnu un jaunieši interesi par kosmosa pētniecības pamatiem un ar to saistītos STEM mācību virzienus, gan sniegt atbalstu skolotājiem. “Kosmosa industrija ir viena no […]

Sniegots pārbaudījums ielu un ietvju uzturētājiem

00:00
08.01.2025
145

Aizvadītās nedēļas nogale ar noturīgu salu un biežu snigšanu bija pirmais nopietnais pārbaudījums brauktuvju un ietvju uzturētājiem Cēsīs un Vaives pagasta Rīdzenē. Kā jau esam informējuši, saskaņā ar noslēgto līgumu kopš 1. decembra abās apdzīvotajās vietās par ielu, ietvju, kā arī sabiedriskā transporta pieturu, kāpņu tīrību gādā SIA “Kom-Auto”. “Kom-Auto” direktors Māris Lasmanis atzīst, ka […]

Raiskuma pagasts. Ko var izlemt pašvaldības un kas paliek valsts ziņā

00:00
07.01.2025
120

Vai daba jāsargā uz meža īpašnieku rēķina; ir jāsaremontē ceļš, lai nebojātu alejas ozolus; kā nodrošināt, lai, izkāpjot no autobusa lielceļa malā, cilvēks justos droši? Šos un vēl citus jautājumus Raiskuma pagasta un citi Cēsu novada Pārgaujas apvienības teritorijā dzīvojošie pirms Ziemassvētkiem uzdeva novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai un izpilddirektorei Līgai […]

Tautas balss

Cik pieliek, tik atņem

16:03
10.01.2025
19
R. raksta:

“Valdība stāsta, kas šogad būs labāk, ka vairāk naudas paliks maciņā. Bet, ja paskatās otru pusi, to, cik nāksies izdot, skaidri saprotams, ka viss būs dārgāks. Degvielai nodoklis klāt, tas jau vien visu sadārdzinās, jo mūsdienās nekas nav iespējams bez pārvadājumiem. Kopumā jau nevar teikt, ka slikti dzīvojam, ja paskatāmies uz pirmssvētku rindām veikalos, tikai […]

Gribas zināt, vai palīdzēts

16:03
10.01.2025
12
L. raksta:

“Priecājos, ka akcijā “Dod pieci” savāca tik lielu ziedojumu summu un varēs palīdzēt daudziem slimniekiem. Taču gribētos, lai, atskaitoties, kā izlietots saziedotais, ne tikai pasaka, kam tas iedots, bet arī to, vai cilvēku dotais patiesi sniedzis palīdzību un vai slimnieku veselība uzlabojusies,” priekšlikumu izteica L.

Zaķu ielas zīmes jeb mātes sapnis

11:02
03.01.2025
84
35
Cēsinieks E.L. raksta:

Kad es, radis drukāt notis, senam draugam palūdzu palīdzību pārslēgties burtrakstīšanai, viņš izteica aizdomas, ka ķeršos pie memuāru sacerēšanas. Tad mani ķēra apgaismība. Memu­ārus mudina rakstīt pēdējā cerība. Varbūt nākotnē kāds gribēs uzzināt, kā izskatījās pasaule pirms viņa dzimšanas , paņems vērtīgo un atmetīs kaitīgo. Bija viegli uzrakstīt virsrakstu, grūtības radās uzreiz pēc tam. Skaidrs, […]

Novērtē zemessargu spēku

09:45
31.12.2024
26
Seniore L. raksta:

“Gribu īpašu paldies teikt zemessargiem, kas visu gadu atbildīgi piedalījās dažādās mācībās, nežēlojot brīvo laiku. Ir tik svarīgi redzēt, ka ir cilvēki, kas apņēmības pilni mācīties, trenēties, lai aizstāvētu savu zemi, tuviniekus un visus citus – bērnus, seniorus. Vēlu, lai ikvienam zemessargam nākamais gads ir bagāts panākumiem, lai ir veselība un dzīvesprieks,” sacīja seniore L.

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
37
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Sludinājumi