Maijā pieņēma jaunos Ministru kabineta noteikumus “Par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos”. “Druva” jautāja Valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektoram Uldim Lencbergam, vai tajos ir daudz izmaiņu, salīdzinot ar iepriekšējiem. U.Lencbergs paskaidroja, ka pamats saglabājies tas pats, bet ir dažas būtiskas atšķirības: “Zvejniekus varētu iedalīt divās kategorijas – paša patēriņa zvejnieki un komerczvejnieki. Pirmie ķer zivis savām vajadzībām publiskos ezeros ar 50 metru gariem tīkliem, pārējās ūdenstilpnēs – ar 30 metru gariem tīkliem. Akcentēšu to, kas jāņem vērā viņiem. Gadās, ka divi vienas ģimenes locekļi izņem licenci, un tīklus liek vienu otram blakus, tos savienojot. Līdz šim likumdošanā nebija teikts, drīkst tos siet kopā vai ne. Mēs teicām, ka tā nevajadzētu darīt, bet tam bija tikai rekomendējošs raksturs. Tagad skaidri noteikts, ka tā rīkoties nedrīkst, tāpēc to vajadzētu ņemt vērā.
Viens jauninājums, par ko jāpriecājas visiem zvejniekiem un dabas mīļiem. Līdz šim bija paradoksāla situācija, ka līdaku nārsta liegums sākās ar 15.martu, bet zvejot ar tīkliem drīkstēja līdz 16.aprīlim Iznāca, ka zvejot drīkst, bet līdakas jālaiž atpakaļ,. To darīja retais, iespējams, tikai apzinīgākie zvejnieki. Tagad noteikts, ka ar tīkliem aizliegts zvejot jau no 16.marta, tātad līdz ar līdaku liegumu.
Būtisks noteikums, ka, nodarbojoties ar zveju, zvejniekam klāt jābūt zvejas atļaujai jeb licencei un, kas agrāk nebija noteikts, personu apliecinošam dokumentam. Tas ļaus kontrolēt, vai kāds savu licenci nav iedevis citam. Tas ir aizliegts. Agrāk to bija grūtāk pārbaudīt.
Jaunajos noteikumos ļoti svarīgs ir 39.pants: “Neņemot vērā piemēroto administratīvo sodu vai kriminālsodu, Valsts vides dienesta pilnvarotās amatpersonas ir tiesīgas anulēt iz-sniegto zvejas atļauju (licenci). Zvejas noteikumu pārkāpumi var būt par iemeslu atteikumam piešķirt zvejas limitus nākamajā gadā vai zvejas tiesību nomas līguma laušanai. Zvejas tiesību nomas līgums obligāti laužams vismaz uz diviem gadiem ar zvejnieku, kurš kalendāra gada laikā ir atkārtoti izdarījis kādu no noteikumu 38.2.apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem vai nodevis tālāk citām juridiskajām vai fiziskajām personām iznomātās zvejas tiesības.”
Agrāk šāda punkta nebija, un šis ir ļoti būtisks. Agrāk uzlikām sodu par pārkāpumu, tagad izstrādāts mehānisms, lai sauktu zvejniekus pie kārtības.
Vēl var piebilst, ka jaunajos noteikumos noteikta krietni bargāka atlīdzība, kas piedzenama par nelikumīgi iegūtām zivīm. Piemēram, par katru alatu, lasi, samu, sīgu, strauta foreli vai taimiņu būs jāmaksā simts lati, un nav arī atcelta norma, ja zivs iegūta nelikumīgi, koeficients ir trīs. Tātad ikviena nelikumīgi iegūta šāda zivs maksās 300 lati. Ceru, ka tas tiešām liks cilvēkiem padomāt.”
Komentāri