Cēsu rajona padome lēmusi par sociālās aprūpes centra “Gaujaslīči” likvidāciju. Kā galvenie iemesli šādai rīcībai ir minēta iestādes ekonomiskā nerentabilitāte un mazais bērnu skaits, kuri šoruden dzīvo “Gaujaslīčos”. Pēdējos gados viena bērna uzturēšanās izmaksas iestādē augušas par gandrīz 200 latiem mēnesī, bet 14 bērnus, kuri dzīvo iestādē, pašlaik apkalpo 25 darbinieki.
“Druva” pirms mēneša rakstīja, ka pašvaldību vadītāji vēl nespēja vienoties par iestādes likvidāciju, paskanēja bažas, ka pagastu sociālie darbinieki un bāriņtiesu speciālisti varētu būt neapmierināti ar šo lēmumu, jo nebūs, kur izvietot bērnus, kuri nonākuši krīzes situācijās. Vēl nebija arī tiešu atbilžu uz jautājumiem, kur dzīvos un kur mācīsies bērni, kas vairākus dzīves gadus nodzīvojuši “Gaujaslīčos”. Tāpat samilza diskusija, ja likvidēs iestādi, kur un vai darbu turpinās tajā strādājošā rotaļu grupa. To kā alternatīvu bērnudārzam izmanto Cēsu un apkārtējo pagastu bērnu vecāki, kuriem uz vietu pirmsskolas izglītības iestādē vēl jāgaida gadiem. Arī 25. septembrī notikušajā rajona padomes sēdē visi jautājumi vēl nebija atbildēti, bet visai nepopulārais lēmums tika pieņemts, un no Ziemassvētkiem ēkas varētu būt tukšas un klusas. Vai tā būs? Pretinieki neakceptē pragmatismu
“Mēs domājam par naudu, bet nedomājam par bērniem. Uzskatu, ka vienai šādai iestādei rajonā bija un ir jābūt, lai cik tas būtu grūti. Sociālās, sporta, kultūras struktūras rada izdevumus, nekādu peļņu nekad tur nevar gaidīt. Bija jāizstrādā stratēģija, kā piesaistīt bērnus no citurienes, lai izmaksas samazinātos. Rajona budžetā līdzekļi bija jāatrod,” sacīja Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš, kurš vienīgais no rajona padomes locekļiem nepiekrita balsojumam par likvidāciju. Kad tas tomēr notika, A.Lapsiņš vienīgais balsoja pret. 17 pašvaldību vadītāji centra likvidāciju atbalstīja.
Arguments, ka uzlabojas sociālā situācija sabiedrībā, pagastos, ģimenēs, kuras atrodas sociālo dienestu uzmanības lokā, arī neizturēja kritiku.
“Es savulaik biju pret bērnu nama likvidēšanu, bet pašlaik bērnu iestādē ir pavisam maz. Maksas bērnu namā ir lielas, tāpēc pie mums neievieto bērnus no citiem rajoniem. Arī sociālās jomas speciālisti Rīgā meklē lētāko variantu. Un vēl kas- no Rīgas nāk atkarīgie bērni, viņi atdod tos sliktākos. Vai tas būtu to vērts? Ir taču skaidrs, ka “Gaujaslīču” bērni nepaliks bez pajumtes. Bijušas pārrunas ar bāriņtiesām, sociālajiem darbiniekiem, var bērnus pārvietot uz centru Skangaļu muižā. Tur apstākļi ir labi, var dzīvot, mācīties. Arī tur speciālisti viņus prasmīgi sagatavos dzīvei,” skaidroja rajona padomes sociālo un veselības jautājumu nodaļas vadītāja Ģertrūde Šulmeistere un piebilda, ka “Gaujaslīči” nevar pastāvēt arī tāpēc, ka mainās bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes iespējas valstī. Ģ.Šulmeistere uzsvēra, ka attīstās audžuģimeņu kustība, ģimenes izvēlas kļūt par aizbildņiem, pieaug arī adoptēto bērnu skaits, arī tāpēc pašvaldībām uzturēt nerentablu iestādi nav nepieciešamības.
“Vienmēr ir kāda augstāka vara, kas situāciju saredz skaidrāk un spēj to izvērtēt arī no ekonomiskā viedokļa. “Gaujaslīču” kolektīvs ir strādājis labi un esam rūpējušies par pamestajiem bērniem, kuri ģimenēs bija kļuvuši lieki. No labas ģimenes jau bērnu namā nenokļūst. Katru vasaru esam bērniem meklējuši viesģimenes, daudzi tādā ceļā ir tikuši pie jaunām mājām. Tas, ka bērnu “Gaujaslīčos” trūkst, ir mūsu labā darba rezultāts. Bet kopumā jau sabiedrība nekļūst ievērojami labāka, nav mazāk problēmu, vecāku atstāti bērni Latvijā ir un būs. Iestādes būs nepieciešamas. Pašlaik pie mums situācija ir tāda, kāda tā ir, dzīve ir ienesusi izmaiņas,” noteica “Gaujaslīču” direktore Ina Ozola un plašāk nekomentēja rajona padomes locekļu pieņemto lēmumu.
Pašvaldību vadītāji gatavi diskusijām par to, kas sociālās aprūpes centra ēku kompleksā atradīsies nākamgad. Lieli plāni pilsētas pašvaldībai
Pirmajās oficiālajās sarunās par sociālās aprūpes centra likvidēšanu izskanēja versijas, ka ēkas varētu pārdot un iegūtos līdzekļus ieguldīt kādas citas rajona sociālās aprūpes iestādes attīstībā, piemēram, Nītaures pansionāta pārbūvē. Tagad viedokļi ir pieklusuši, bet par pagaidu risinājumu amatpersonas uzskata ēku iznomāšanu. Tiek lēsts, ka gadu ēkās varētu saimniekot Cēsu pilsētas domes izveidotas sociālās struktūras.
“Pašlaik idejas saskaņojam, plānojam arī finansiālos ieguldījumus, bet ideja ir tāda, ka pašreizējā administrācijas ēkā varētu darboties ģimenes tipa bērnu nams, kurā varētu dzīvot arī “Gaujaslīču” bērni. Tur būs arī viena istaba, kurā īslaicīgi ievietot bērnus, kas kādā krīzes situācijā izņemti no ģimenes. Galvenās ēkas otrajā stāvā turpinātu darboties rotaļu grupa un varētu atvērt arī otru, kurā bērniņus darba dienās varētu atstāt vecāki no Cēsīm un rajona pagastiem, kas strādā pilsētā. Ēkas pirmajā stāvā varētu atvērt sociālās aprūpes nodaļu. Tas nozīmē, ka tajā pēc ārstēšanās atlabtu gados veci vai vientuļi cilvēki, ar viņiem strādātu speciālisti. Pašlaik šādu sociālo funkciju pilda slimnīca, izvieto cilvēkus Vecpiebalgas bijušajā slimnīcā, bet tas nav risinājums. Un dzīvojamā mājā, kas ir attālāk no “Gaujaslīču” kompleksa, būtu vieta naktspatversmei. Man ir pieredze, ka pilsētā un rajonā pēc visiem minētajiem pakalpojumiem ir pieprasījums,” skaidroja Cēsu pašvaldības aģentūras “Sociālās palīdzības un pakalpojumu aģentūra” direktore Iveta Sietiņsone. Pilsētas pašvaldībā tiek meklēts finansējums šāda projekta realizēšanai. Tiek lēsts, ka šāda pakalpojumu tīkla nodrošināšana varētu izmaksāt no 80 līdz 100 tūkstošiem latu gadā. Plāno sadarbību arī ar rajona pagastu pašvaldībām, bet, piemēram, sociālo pakalpojumu nodaļas klienti daļu izdevumu segtu no savām pensijām.
Rajona padomes sēdē iebildumus pašvaldību vadītāji izteica vien par to, ka naktspatversmei nevajadzētu atrasties blakus iestādēm, kurās dzīvo vai kaut īslaicīgi uzturas bērni.
“Arī sociālo pakalpojumu nodaļai nevajadzētu būt blakus bērnu rotaļu grupām. Es piekrītu, bet mums jādomā, kā šos pakalpojumus attīstīt. To trūkst , un šis ir pagaidu risinājums. Ja cilvēki bez pastāvīgas dzīvesvietas ziemas laikā dzīvos kāda nama bēniņos vai kāpņu telpā, tas ģimenēm ar bērniem nav mazāk traumējoši. Šī ēka, kurā varētu darboties nakts patversme , kas ir ļoti nepieciešama, atrastos nostāk,” pamatoja Iveta Sietiņsone.
Diskusijas par “Gaujaslīču” ēku tālāku izmantošanu pēc sociālās aprūpes centra likvidācijas vēl turpinās, taču no citām pašvaldībām pagaidām tik konstruktīvi piedāvājumi nav izskanējuši.
Komentāri