Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Kārtūžu muižas jaunais tērps

Druva
23:00
14.06.2007
6

Siguldas novada Mores pagastā Lonijas Lozes un Viktora Seipula zemnieku saimniecībai, kurā nodarbojas ar piena lopkopību, ir netipisks nosaukums – zemnieku saimniecība “Kārtūžu muiža”. Padomju gados gandrīz 300 gadus senā muiža bija kolhoznieku dzīvojamā māja, un tagadējie saimnieki neslēpj, ka ēka bijusi nodzīvota līdz kliņķim, bet muižas apkārtne pārvērsta par atkritumu izgāztuvi. Jau desmit gadus saimnieki un viņu bērni strādā, lai Kārtūžu muižai būtu sava spozme.

“Neesmu pedants, bet cilvēkam taču vajag savu vidi, kurā dzīvot. Plašums te ir. Man tie lielie darbi darāmi, bet kundze ķeras pie dekorācijām. Tās puķes un visas figūras zālē ir viņas roku darbs,” tā Viktors Seipuls, kurš pamazām sakārto mājas seju – ēkai nomainīti logi, tiek remontētas telpas, jo iecerēts, ka lielajā mājā kādreiz dzīvos paši un abu dēlu ģimenes.

“Kad mūs iztiesāja no mājas, jo tai bija uzradušies īpašnieki, meklējām zemniecībai daudz piemērotāku, vienkāršāku māju, bet arī pirms desmit gadiem dzīvojamo platību mūsu pagastā nevarēja atrast. Tikām pie muižas, kaut nezināju, ko ar to visu darīt. Joprojām zinu, ka manā mūžā vairs brīvdienu nebūs un nezinu, vai bērniem tās sanāks,” sprieda Viktors, kurš centies izzināt arī Kārtūžu muižas vēsturi, bet daudz liecību nav izdevies sameklēt. Viņš zina, ka muiža uzcelta 1714. gadā, bet nav izdevies atrast attēlus, kāda tā tolaik izskatījusies. Vēl zināms, ka muiža vairākas reizes, arī pēc ugunsgrēka, celta no jauna.

“Tagad ir tāda, kādu to redzat, bet par to, ka dzīvojam muižā, mums nav liela lepnuma. Vienkārši tādas ir mūsu mājas,” tā Viktors, bet dzīves draudzene Lonija piebilst, ka vīriešiem nereti pietrūkst optimisma, jo viņa ļoti priecājas, ka dzīvo tik senā vietā un plašo dārzu, arī parku var pārveidot pēc sava prāta.

“Man īrisi zied uz apraktajām kolhoznieču kurpēm un odekolončiku pudelēm. Skatieties, cik smuki! Un tiešām labi aug,” joko Lonija Loze un rāda, kur vēl gribas iestādīt dzīvžogu, lai vēlāk cirptu kantainu, līnijās kā franču stila dārzos. Kopā ar vedeklu Everitu jau izdomāts, kur vieta atrastos sarkanlapu lazdai, kur jaunām puķu dobēm. Pašlaik lielākais krāšņums rodams pie senajiem muižas mūriem, tur jūlijā sazied un līdz salnām smaržo kupli rožu krūmi.

Blakus ēkām aug gadsimtus senas liepas, netālu ir dīķis. Par šo dabas krāšņumu saimnieki priecājas līdz brīdim, kad negaisā vecie koki lūzt šķēpelēs. Dīķī nerimstas saimniekot bebri, un pēc postījumiem atkal ir daudz lieka darāmā.

“Mēs jau dzīvojam Gaujas Nacionālā parka dabas aizsargājamā teritorijā. Visi liegumi ir jāievēro, un kokus arī nevar tā vienkārši nozāģēt. Gribētos jau pašiem noteikt darbus savā saimniecībā, bet ir tā, kā ir,” vērtēja Viktors, bet Lonija par vīra kreņķiem atkal pasmaidīja.

“Man jau te arī nedod brīvu vaļu. Es visu apstādītu! Stārķi un bruņurupuci nolikām zālienā, tos man uzdāvināja. Bet, ja atceros, te, kur man dzīvības koks un puķu dobes, kādreiz bija teļu aploks un dzeloņdrātis. Tagad taču ir daudz skaistāk, un zeme te ļoti laba. Nav nekāda vaina tai muižas dzīvei,” tā Lonija, kura neatmet ar roku sapnim savu muižu pārvērst par visas dzimtas mazo paradīzi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
5

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
10

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
10

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
29

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
33

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
16
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
12
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
9
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
12
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi