Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Kartupeļu būs maz, mazāk, nemaz

Druva
23:00
22.08.2006
1

Laksti nokaltuši

Vislielākos zaudējumu cieš saimniecības, kas audzē kartupeļus lielos apjomos. Straupes pagasta zemnieku saimniecībā “Zemzari” jau gadiem nodarbojas ar čipsu kartupeļu ražošanu. Zemnieks Jānis Tučs pastāstīja, ka šim nolūkam audzētā šķirne ‘Saturna’ faktiski ražu nedos. Laksti nokrituši, kartupeļu augšana apstājusies, bet tīrumā gandrīz nav, ko vākt.

-Sēklu, minerālmēslus, ķimikālijas – visu esam ņēmuši ar aprēķinu, ka norēķināsimies no jaunās ražas. Bet vienkārši nebūs kartupeļu, ko rakt un vest uz ražotni. Kā gan kartupeļi varēja augt, ja mūsu pusē lietus nav bijis kopš Jāņiem?! Vēl cerība uz vēlākām šķirnēm, bet, ja laiks nemainīsies, arī no tām neko nenovāksim. Tagad mūs glābt var tikai lietus. Jālūdz dievs, lai kādu nedēļu līst, – saka J.Tučs.

Arī Līgatnes pagasta kartupeļu audzēšanas saimniecības “Briežkalni” saimnieks Vitālijs Ciematnieks atzīst, ka situācija ir kritiska.

-‘Saturnai’, ko čipsiem audzējam 34 hektāros, laksti nokaltuši. Standarta kartupeļu laukā ir vidēji divas tonnas no hektāra! Tas nozīmē, ka faktiski nav, ko piegādāt pārstrādes uzņēmumam. Arī vēlīnās šķirnes nesola neko labu, jo laksti jau kalst. Bumbuļu apakšā ir daudz, bet standartā iekļaujas ļoti mazs procents. Mūsu saimniecībā normāla raža ir 40 –50 tonnas no hektāra, bet šogad vidējā raža, kas atbilst standartam, varētu būt 10 –15 tonnas. Tāda apmierina zemniekus, kuri kartupeļus audzē ģimenei un dažas tonnas tirgum. Ja ar kartupeļiem nodarbojas kā ar biznesu, tā ir dārga kultūra. Hektāra stādīšana un apkopšana, pareizas tehnoloģijas ievērošana izmaksā tūkstoš līdz 1,2 tūkstošiem latu, tādēļ nepieciešams novākt arī atbilstošu ražu,- stāsta zemnieks.

Jāierīko laistīšana

Valsts aģentūra “Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts” (bijusī selekcijas stacija), kurā uzkrāta Latvijā lielākā pieredze tupeņu audzēšanā, vērtē, ka raža šogad būs ievērojami mazāka nekā parastos laika apstākļos. Pareiza kopšana un zināšanas šovasar neko daudz nepalīdz.

-Paraugi, ko ņemam no stādījumiem, liecina, ka kartupeļu raža būs 1.5 līdz divas reizes mazāka, it sevišķi pirmajos rakumos. Pirmajos paraugos, ko sākām ņemt jūlija vidū, lielo bumbuļu, lielāku par 50 mm diametrā, nemaz nebija. Sausuma dēļ kartupeļi nevar uzņemt barības vielas, neaug. Bumbuļu aizmeties daudz, bet tie ir sīki. Ieguva zemnieki, kas kartupeļus iestādīja ļoti agri. Bet audzētāji, kas tos stādīja maija otrajā pusē, uz ražu nevar cerēt. Agrām un vidējām kartupeļu šķirnēm vairs nevar līdzēt, jo laksti nokaltuši. Vidēji vēlās vēl var paaugties. Laksti gan ir panīkuši, pavītuši, bet zaļi, lakstu puves nav. Ja vismaz nedēļu pēc kārtas lītu, stādījumi saņemtos. Taču tad atkal ir citi draudi. Bumbuļi sāks plaisāt un tiem nebūs tirgus kvalitāte, – skaidro G.Bebre.

Selekcionāre atzīst, ka šajā gadā ieguvēji ir audzētāji, kuri ierīkojuši laistāmās platības.

-Acīmredzot kartupeļu audzētājiem nāksies rēķināties ar sausuma periodiem un domāt par laistāmo platību ierīkošanu. Iepriekšējā sausā vasara bija 2002.gadā. Tātad sausums ir pietiekami bieži, lai domātu par laistīšanu,-vērtē G.Bebre. Situācijas dažādas, kompensēs vienādi

Taču patlaban ražotāji nākotnes iecerēm pārvelk treknu svītru. Jādomā, kā norēķināties par saņemto sēklu un citiem resursiem, kā samaksāt ņemtos kredītus.

-Plānojām palielināt pārtikas kartupeļu ražošanu, jo tiem labs noiets. Gribējām sākt domāt par kartupeļu pagrabu, taču tagad tas nav ne prātā. Jādomā, kā izķepuroties. Cietusi jau nav tikai šī gada raža. Zemi arī nevar sākt art, tā zem smilšainās kārtas ir kā pliens. Tehnika lūst. Protams, politiķi sola kompensēt sausuma radītos zaudējumus. Taču, kā to šinī priekšvēlēšanu laikā darīs? Saņems visi, arī tie, kas krūmus audzē! Iedos katram pa pieciem latiem par hektāru un sveiki! Šajā situācija būtu jāvērtē katra saimniecība individuāli. Jo nevar salīdzināt zaudējumus zemniekam, kas iestādījis pushektāru kartupeļu un audzē to bez mēslošanas un miglošanas, ar lauksaimnieku, kurš nodarbojas ar ražošanu un apkopj desmitiem hektāru. Protams, es nedomāju, ka kāds mums varētu segt neiegūto peļņu, bet varētu kompensēt vismaz tiešos zaudējumus. Taču zinu, ka tā nenotiks! Visus saliks vienā katlā, – pārliecināts V.Ciematnieks.

“Briežkalnu” saimnieks arī vērtē, ka situācija būtu atsevišķi jāvērtē katra reģionā. Ne visā Latvijā tā ir vienāda. Citos novados nokrišņu ir bijis vairāk, bet Cēsu un Valmieras rajonam lietus gājis un iet apkārt joprojām. Ja Latgalē, ap Rīgu, Kurzemē līst, tad pie mums nokrišņu joprojām gandrīz nav.

-Jūlija sākumā, kad vajadzēja veidoties bumbuļiem, gaisa temperatūra bija plus 35 grādi. Tādā kartupeļu veģetācija apstājas. Un lietus pie mums uzlija pirms Jāņiem un tad 1.augustā! Ak, nē! Bija vēl reizi, bet tikai tāda migliņa. Minerālmēsli uz lauka kā stāvēja, tā stāv izsēti vēl tagad. Varbūt, ja uznāktu lietus periods un nolītu 50-60 milimetru, tad varētu uz kaut ko cerēt no vēlīnajām šķirnēm. Taču zinu, ka tāda lietus pie mums nebūs. Faktiski situācija ir bezcerīga!– saka “Briežkalnu” saimnieks. Izeja – apdrošināšana

V.Ciematnieks uzskata, ka valsts kompensācijas nav izeja. Lauksaimniekiem nepieciešams domāt par savu apdrošināšanas sistēmu, jo privātās apdrošināšanas kompānijas ir orientētas tikai uz peļņu. Turklāt apdrošināšana par zaudējumiem maksā tikai tad, ja iznīcis pilnīgi viss sētais vai stādītais.

-Ja iegūstu no hektāra trīs reizes mazāk nekā plānots pēc atbilsto-šiem ieguldījumiem, vai tie nav zaudējumi?! Apdrošināšanai jābūt reālai. Piemēram, kritērijs varētu būt piecu gadu vidējā ražība saimniecībā. Ja klimatisko apstākļu dēļ tā netiek iegūta, zaudējumus kompensē. Apdrošināšanas struktūra jāveido pašiem zemniekiem. Varētu piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus vai valsts līdzfinansējumu, – vērtē V.Ciematnieks.

Lauku konsultāciju biroja vadītājs Valters Dambe atbalsta ieceri par apdrošināšanas iedibināšanu, vērtējot, ka arī apdrošināšanas kompānijas gatavas uzņemties šo darbību, taču lauksaimnieku mazās intereses dēļ šis jautājums bremzējas. Arī V.Dambe uzskata, ka būtu iespējams piesaistīt ES līdzekļus lauksaimniecības apdrošināšanai. Apdrošināšanas priekšrocība būtu arī tā, ka varētu diferencēt palīdzību.

-Protams, arī šogad situācija dažādos reģionos ir dažāda. Rīgā, Jelgavā, Liepājā līst, bet mūsu rajonā lietus nav bijis mēnešiem. Un arī vienas teritorijas robežās dažādās saimniecībās situācija nav vienāda. Taču zinu, ka nav tādu administratīvo resursu, lai izvērtētu šīs atšķirības, – saka V.Dambe.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Seniori svin pavasari

05:14
24.04.2024
30

Nedēļas nogalē Zosēnu senioru klubiņš aicināja uz dzīves svinēšanu pavasarī, pagasta kultūras namā pulcējot gan vietējos seniorus, gan aicinot viesus no Abrupes, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes. Zosēnu senioru klubiņa vadītāja Ilze Cīrule teic, ka izveidojusies brīnišķīga tradīcija svinēt un katram savā gadalaikā aicināt ciemos pie sevis kaimiņu pagastu seniorus, rīkot arī kopīgas ekskursijas. Saietā priecēja […]

IT speciālisti tīklojas arī klātienē

00:00
24.04.2024
57

Modernās tehnoloģijas rada jaunas profesijas un jaunas iespējas Nebijis pasākums notika Cēsīs, Raiņa kvartālā, tur tikās esošie un topošie dažādu līmeņu IT jomas speciālisti, tehnoloģiju entuziasti, studenti, uzņēmēji un ikviens, kam interesē tehnoloģijas un digitalizācija. Pasākumā “IT Waffle Meetup”raisījās sarunas, pieredzes stāsti un diskusijas par karjeras iespējām nozarē, pieprasītām prasmēm un tehnoloģiju iespējām. Būtiska bija […]

Satiekas darba devēji un ņēmēji

00:00
23.04.2024
158

Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
34

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
34

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
82

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi