Valda Rzenberga
Tik karstas maija beigas neatceras ne meteorologi Zosēnos, ne Priekuļos. Zosēnu meteoroloģiskajā stacijā kaitējumu nodarījis pērkons, vairākas iekārtas nestrādā. “Pēdējās dienās negaisi pārstaigāja. Nokrišņu daudzums sasniedza pat 30 milimetrus. Ūdens temperatūra arī pēdējās dienās krietni paaugstinājusies, vakarrīt bija 17.2 grādi,” pastāstīja meteoroloģe Ināra Reinsone. Savukārt Priekuļu meteoroloģiskās stacijas meteoroloģe Ilze Brūvere “Druvai” atzina, ka nekāds lielais karstums vēl nav bijis – tikai 28.6 grādi. Tā kā regulāri līst lietus, arī augsnes virskārta nepārkarst. Piecu centimetru dziļumā vidēji ir ap 20 grādu silts. Naktī uz otrdienu minimālā gaisa temperatūra bija 18.9 grādi.
“Tādas maija beigas nav piedzīvotas. Viss reizē zied, pat nepagūst ieraudzīt,” secināja Ilze Brūvere.
Karstais laiks palielinājis klientu skaitu aptiekās. Iedzīvotāji pērk zāles sirds darbības normalizēšanai un asinsspiediena regulēšanai.
“Mēness” aptieku tīkla “Cēsu aptiekas” farmaceite Ināra Cēderštrēma pastāstīja, ka vairāk iedzīvotāji nāk mērīt asinsspiedienu.
“Karstā laikā asinsvadi paplašinās un spiediens krītas. Bieži aptieku apmeklē cilvēki, kas karstumā strādājuši piemājas dārzā un pārpūlējušies. Piektdien bija vairāki karstumā no fiziskas slodzes cietušie, kuru asinsspiediens bija krietni zemāks nekā tas bijis parasti,” novērojusi I.Cēderštrēma.
Arī “Vecpilsētas” aptiekas farmaceite Valentīna Juška secinājusi, ka karstajā laikā sirdszāles pērk vairāk. Tās iegādājušies gan gados vecāki, gan jauni cilvēki. “Parasti gan iesakām doties pie ārsta, lai noteiktu precīzu diagnozi, lai cilvēks nepirktu vienkārši sirdszāles,” uzsver V.Juška un piebilst, ka tiem, kuri regulāri lieto ārsta izrakstītus medikamentus, īpaši hroniskiem slimniekiem, tās arī karstajā laikā jāturpina lietot. “Katram jāizjūt savs organisms, un nevajadzētu par varītēm uzturēties saulē, tiecoties pēc iedeguma,” atzīst speciāliste.
“Centra aptiekas” farmaceite Agita Vaivare arī apstiprināja, ka karstā laika dēļ tiek pirkti sirds pilieni. Tos vairāk iegādājušies vecāka gadagājuma cilvēkiem.
“Regulāri lietoju ārsta izrakstītās zāles, bet nevaru teikt, ka karstums nerada veselības problēmas. Lieku cepuri, lai pasargātos no tiešas saules,” teica pensionāre Viktorija Dombrovska no Drabešu pagasta.
Cēsu rajona slimnīcas terapeitiskās nodaļas terapeite Anna Smiltiņa informēja, ka karstuma dēļ pacientu skaits nodaļā nav palielinājies. Tomēr nācies sniegt palīdzību sirds ritma traucējumu un stenokardijas gadījumos.
A.Smiltiņa ieteica šai laikā atturēties no lielas fiziskas slodzes un nelietot dzērienus, kas satur alkoholu. “Slāpju remdēšanai vislabākais ir minerālūdens vai avota ūdens. Nevajadzētu lietot saldinātos dzērienus, jo tie slāpes tikai vairo,” teica ārste un atgādināja, ka sirdsdarbības problēmu gadījumā pirmām kārtām vajadzētu sazināties ar ģimenes ārstu un tikai tad doties uz aptieku iegādāties medikamentus.
Karstajam laikam gatavojas arī ceļinieki. “Tikko asfaltētie ceļi sāks svīst, kaisīsim ar sīkšķembām vai granti. Patlaban tas nav jādara, regulārais lietus asfaltu atdzesē. Ja trīs, četras dienas būs karsts, kaisīsim,” “Druvai” pastāstīja VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Cēsu rajona nodaļas vadītājs Andris Kazāks.
Komentāri