Otrdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Kamoli zivju vēderos

Līga Eglīte
13:35
18.04.2018
19

“Druva” saņēmusi Cēsu makšķernieka vēstuli, kurā jautāts par savādiem cietiem “kamoliem”, kas atrasti Ungurā izmakšķerēto brekšu vēderos. Viņš jautā, ko darīt ar tādu zivi, vai var lietot uzturā un kur likt “kamolu”?

Daugavpils Universitātes parazitoloģe Muza Kirļušina, kura specializējusies zivju slimībās, skaidro, ka šo “kamolu” veido Ligula intestinalis, kas cilvēkiem nav bīstams: “Šis parazīts savvaļas zivīm ir bieži sastopams, un tā izplatību veicina putni, kuri krastā knābā beigtās vai makšķernieku izķidātās zivis. Raksturīgi, ka inficētajām zivīm ir palielināts vēders. Ja zivis tiek kārtīgi iztīrītas un termiski apstrādātas, tās var lietot uzturā. Parazītu kamolu vajag norakt putniem un savvaļas zvēriem nepieejamā vietā.”

Pārgaujas novada vides inspektors Agris Ķesa stāsta, ka ir gadījies Ungurā izmakšķerēt zivis, kas inficētas ar parazītiem: “Es tādas utilizēju – gan zivis, gan lenteni ietinu maisā un lieku konteinerā.”

Makšķernieks un blogeris Juris Šteinbergs raksta: “Visbiežāk makšķernieki lenteņus atrod plaužu, pliču un raudu vēderos. Pieredzējuši copmaņi, zivis pat neuzšķēržot, pēc piepūstā vēdera var atšķirt, kura ir slima. Kopumā Latvijā reģistrētas 107 lenteņu sugas, no tiem vairāki desmiti atrodami zivīs. To izmēri ir, sākot no viena diviem līdz vairākiem desmitiem centimetru.

Neviens pieaudzis lentenis, kas ir zivīs, cilvēkam nav bīstams. Ja noķer zivi, kuras zarnās atrodas šāds parazīts, to izņem un zivi, termiski apstrādājot, var droši ēst. Parazīta Ligula intestinalis dzīves cikls saistīts ar putniem. Ne bez pamata ir ūdeņu apsaimniekotāju viedoklis, ka pie lenteņu parādīšanās vienā vai otrā ūdenstilpē ir vainojami zivjēdāji putni. Saprotams, ka, izmetot šādas zivs, jūs veicināt lenteņa tālāku izplatību, jo putni miskastes jau sen uzskata par savām barotavām.

Protams, šī parazītu suga nodara postu zivīm. Tās slikti barojas, lēni pieņemas svarā un dažreiz var pat iet bojā. Masveida zivju nobeigšanos lenteņi parasti neizraisa, jo kurš gan nogalina sili, no kuras pats barojas.”

Institūta “BIOR” speciālisti skaidro, ka parazīti sastopami visās ūdenstilpēs. Pie lenteņu un citu zivju slimību izplatības vainojami arī makšķernieki, kuri par ēsmu izmanto citās ūdenstilpēs noķertas zivis, kā arī izmetot slimās zivis, kur pagadās. Lai parazītus neievazātu piemājas dīķī, ieteicams tajā nelaist ezeros noķertas zivis. Ielaišanai dīķī vajadzētu pirkt zivju mazuļus tikai Pārtikas un veterinārā dienesta atzītās saimniecībās, kurās regulāri notiek slimību kontrole.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie Cēsu klīnikas sākta stāvlaukuma pārbūve

00:00
22.04.2025
33

Lai gan pie Cēsu klīnikas ir divi stāvlaukumi – bruģēts Viestura ielā un ar grants segumu Turaidas ielā-, nodrošinot vietas teju 100 automašīnām, arvien biežāk klientu plūsma ir tik liela, ka pietrūkst vietu, kur novietot auto. “Gadiem izjūtam pacientu sāpi par auto stāvvietu trūkumu, jo tiešām nav patīkami, ja atbrauc uz vizīti, bet stāvvietas pie […]

Improvizēti pasniedz “Zelta āķis” balvas

00:00
19.04.2025
26

Teātra diena “Nenopietni par nopietno” Mārsnēnos aizritēja ar humora pieskaņu, iespēju skatītājiem iesaistīties arī mēģinājuma procesā un improvizētas balvas “Zelta āķis”  pasniegšanu. Pasākuma pirmajā daļā “Atvērsim priekškaru!” ikvienu aicināja ieskatīties mēģinājuma norisēs. “Tādējādi radīja nelielu priekšstatu par mēģinājumu procesu, arī skatītājiem ļaujot iejusties kādās lomās,” teic Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve. Otrajā daļā “Pacietības mērs” […]

Ar lina sajūtu agrāk un šodien

00:00
18.04.2025
31

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”. Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones […]

Likumpārkāpēju izdoma un policistu profesionālisms

00:00
17.04.2025
69

Esam jau informējuši “Druvas” lasītājus par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darba rādītājiem pagājušajā gadā. Kopumā vērojama noziedzības samazināšanās, un, kā uzsvēra Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, dzīvojam drošākajā Latvijas novadā. Taču ir noziedzības tendences, kas rada iedzīvotāju pamatotu satraukumu, jo tieši vai netieši skar daudzus. Šoreiz par policijas darba aktuālajiem virzieniem -narkotiku izplatības […]

Zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklē PKS “Straupe”

21:41
16.04.2025
68

Šodien zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklēja piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, lai personīgi iepazītos ar uzņēmuma darbu un apliecinātu tā ražoto produktu drošību un atbilstību pārtikas drošības standartiem. Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija, kad, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) norādījumus, uz laiku tika apturēta manuālās fasēšanas līnija. Ministrs tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
18
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
38
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
15
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
20
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
22
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Sludinājumi