“Zālēdāju projektā” turpinās aizsāktā tradīcija rīkot fermu dienu pasākumus izmēģinājumos iesaistītajās saimniecībās. Šoreiz fermu diena norisinājās Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta SIA “Cimbuļos”, par tēmu izvēloties “Ile de France tīršķirnes aitu māšu auglības, jēru saglabāšanas un nobarošanas rezultātu analīze Latvijā”.
Dienas pirmā daļa pagāja Taurenes pagasta kultūras namā, bet turpinājumā aptuveni 60 interesentu devās uz “Cimbuļiem”, kur īpašnieks Kristaps Driķis iepazīstināja ar saimniecībā izmantotajām tehnoloģijām un tehniku, kā arī demonstrēja bezpilota lidaparāta izmantošanas iespējas ganāmpulka pārraudzīšanai.
“Pirms diviem gadiem no Vācijas ievedām 80 aitu mātes un divus vaislas teķus. Šobrīd nevienu aitu māti nepārdodam, tikai teķus, un šajā vasarā uz lecināšanu būs jau aptuveni 200 tīršķirnes Il de France aitu mātes. Lecinām agri, jo aitas svaru sasniedz diezgan ātri. Šogad iegādājāmies arī desmit Latvijas tumšgalves, analizēsim, pētīsim, kādi sanāk krustojumu jēriņi, kā tie aug vai varbūt neaug. Galvenais saimniecības virziens ir šķirnes dzīvnieku audzēšana, bet gaļas ražošana un pārdošana pašlaik ir blakus novirziens, uz ko negribētu koncentrēties,” stāta K. Driķis.
Pirms uzsākt darbību, saimnieki jau sapratuši, ka Latvijas tumšgalves šķirnes aitas neaudzēs, drīzāk lūkosies gaļas šķirņu virzienā, bet pats svarīgākais nosacījums, lai aitām būtu nesezonālā meklēšanās. “Mēs aitas lecinām no septembra līdz maijam. Drīz būs tā, ka jēri dzims visu cauru gadu. Tās jaunaitiņas, kas piedzima septembrī, ir sadalītas grupās un jau jūnija beigās tiks lecinātas. Tikpat būtiskas, izvērtējot aitu šķirnes, mums šķita aitu mātes īpašības, un te nu jāsaka, ka tās Il de France aitām ir izcilas. Nozīmīga bija arī barības izmantošana, vasarā laižot aitas ganībās. Tāpat mūs interesēja intensīvā nobarošana un gaļas kvalitāte, jo tālākā nākotnē domājam par gaļas ražošanu. Il de France jēra gaļa ir novērtēta kā ļoti augstas kvalitātes,” klātesošiem stāsta K. Driķis.
Paraugdemonstrējumu laikā viesi varēja aplūkot Il de France aitu, jēru un teķu miesasbūvi, pārliecinoties, ka šīs šķirnes dzīvniekiem ir ļoti labi attīstīta muskulatūra, un, kā saimnieks pats izteicās, pat ja aitu izdodas noķert, vienam cilvēkam to būs pagrūti noturēt.
Tīkams satraukums un kluss prieks Driķiem ir par pirmajiem krustojuma jēriņiem. Arī tie bija izlikti apskatei. Te katrs interesents varēja pārliecināties par Il de France aitu mammas gādību un rūpēm. Vēlāk K. Driķis, izmantojot kvadraciklu, demonstrēja elektriskās sētas uzstādīšanu un bezpilota lidaparātu. Ja aitu audzēšanas nianses aizrāva daiļā dzimuma pārstāves, tad kungi bija sajūsmā par tehnoloģijām.
Diemžēl drona lidojums ilga vien dažas minūtes, “Cimbuļu” saimnieks atzina, ka patiesībā dronam lauksaimniecībā esot tikai sekundāra nozīme. Galvenokārt šī ierīce kalpo citiem mērķiem, jo aitkopība nebūt nav vienīgā saimnieka nodarbošanās. Taujāts, vai šāds aparāts ir dārgs, saimnieks atbildēja, ka cenu diapazons ir plašs un nu jau dronus iegādāties var arī par sapratīgām cenām, tomēr jāizvērtē, kas ir tas vēlamais rezultāts, ko ar šādu bezpilota lidaparātu vēlas sasniegt. Uz jautājumu, vai iemācīties vadīt šādu aparātu ir viegli, viņš atbildēja: “Sākumā tas ir nedaudz grūtāk, taču iemācīties var. Meistarība nāk ar laiku.” Diemžēl pārējos jautājumus šajā sakarā aitkopis nedz gaidīja, nedz uz tiem atbildēja.
Tas sarūgtināja dažus aitkopjus, kas bija mērojuši ceļu tieši šī tehnoloģiskā brīnuma dēļ. Tā rūjienieši Ilva un Artūrs atzina, ka viņu aitu ganāmpulkā ir vairāk nekā 200 aitu, kuras sadarbībā ar kaimiņu saimnieki uzrauga ar drona palīdzību. “Bezpilota lidaparāti lauksaimniecībā vairs nav jaunums. Tagad tos izmanto daudz, arī mežsaimniecībā. Mūsu rīcībā ir drons, kura vērtība ir divarpus tūkstoši eiro, tā darbības rādiuss ir aptuveni pieci kilometri, tam var ieprogrammēt apsekojamo teritoriju. Viegli izsekot pļavām, aitām ganībās un, galu galā, arī traktoristam uz lauka. Vari redzēt, vai traktorists šodien ieradies darbā, vai strādā un vai pa lauku brauc taisni,” smej Artūrs. “Žēl, bet jūtamies nedaudz piemānīti. Programmā iekrita acīs tieši paraugdemonstrējumi ar dronu. Tā kā tehnoloģijas ir lauksaimniecības nākotnes daļa, braucām šurp, lai redzētu, ko vēl var paveikt, ko var darīt labāk vai uzlabot, bet atdūrāmies pret pavisam ko citu.” Rūjieniešiem piebalsoja vēl kāds kungs, sakot, ka tehnoloģijas atvieglo darbu arī viņa saimniecībā, viņš kūtī izvietojis videonovērošanu, kas īpaši noder jēru atnešanās laikā. “Droniem ir nākotne, bet vēl nedaudz jāpagaida, kad bezpilota lidaparāti būs tikpat ikdienišķi kā mobilie tālruņi, tad arī cenas būs pieejamākas. Viss jaunais, ko ievieš, ir labs, bet triekties pakaļ modei ir dārgi,” teica kungs, kurš stādījās priekšā kā vietējais aitkopis.
Bet Svetlana Miķelsone no Krimuldas novada atzina, ka šis seminārs ir kā lieliska atelpa citādi darba pilnā ikdienā. “Atbraucām abi ar vīru. Vienmēr patīkami satikt līdzīgos. Iepazināmies ar aitu audzētājiem no Ogres. Paši audzējam Romanova šķirnes aitas, neesam domājuši par Il de France, taču pašlaik plānojam paplašināt saimniekošanu, tāpēc interesanti paklausīties citu pieredzē, kas būs tas mainīgais, ar ko nāksies rēķināties, saimniekojot ar lielāku ganāmpulku. Il de France neaudzēsim, jo šīs šķirnes dzīvniekus intensīvi jābaro ar spēkbarību, mums tomēr labpatīk, ja aitas iztiek no zāles bez īpašas piebarošanas.”
Komentāri