„Ezernieki” Veselavas muižā ir tāda netipiska māja. Kādreiz tur bijis krogs, blakus liela stadula, kurā tagad iekārtotas kūtiņas. ”Ezernieki” bijuši brīvības cīnītāju brāļu Sautiņu īpašums, vēlāk kolhoza, tad par pajām dzīvokļi privatizēti.
Velta Lakovicka te dzīvo kopš 1981. gada, kad turpat netālu uzcēla teļu kūti. Sākumā dzīvojusi pirmajā stāvā, tagad otrajā.
”Gribētos būt jaunākai, tad varētu iet, skriet un ko tik neizdarītu,” saka Velta. Viņa sevi sauc par mājās sēdētāju, vien ar kādu kaimiņieni satiekas, jaunumus pārspriež. Vai visus muižas iedzīvotājus var satikt pie autoveikala, dažreiz atnākot trīs, citreiz desmit. Lielākoties sešdesmit, septiņdesmitgadnieki.
”Mums pagasta centrs ir te, viņiem Bērzkrogā. Bet ikdienā sakām – jāiet uz muižu, jāiet uz Bērzkrogu. Klusa tagad te dzīve. Jaunatne prom, mēs, māmulītes, satiekamies, padalāmies, kā kuram iet. Visi tepat izauguši. Kādreiz vai 15 bērni autobusa pieturā gaidīja, uz skolu brauca, ” domās dalās Velta un piebilst, ka vienmēr dzīvojusi centrā. Visu mūžu daudz un smagi strādājusi, arī tagad neliekas mierā. Kad vien veselība ar savām problēmām nerunā pretī, viņa pagūst paveikt visu. Kūtiņā saimnieci gaida truši un vistas. Vasarā dārzā tiek izaudzēts ģimenes galdam nepieciešamais. Vai gan sievietei mājās darba trūkst, ik brīdi var šiverēt. ”Nečīkstu. Četrdesmit darba gados esmu tikusi pie gandrīz simts latu pensijas. Kamēr ir dārziņš, dzīvot var. Bērni izauguši,” neradusi sūkstīties, saka Velta. Ar gandarījumu viņa atceras neseno pagasta pensionāru balli. Tā bijusi jauka satikšanās, atmiņas par jaunību vienmēr taču ir tik skaistas. ”Un ja tās saistās ar tik jauku vietu kā Veselavas muiža, tad vēl jaukākas,” pārliecināta Velta.
Komentāri