Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

Kaimiņi. Skaidas. Graudi

Druva
23:00
29.06.2007

Savulaik lauksaimnieku pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Rauna” privatizēja graudu pārstrādes kompleksu Cimzā. Īpašnieki te varēja kaltēt graudus, tos glabāt, tīrīt, arī samalt. Šo iespēju izmantoja daudzi raunēnieši un arī kaimiņu pagastu zemnieki.

“Tikai trešā daļa zemes, uz kuras atrodas lielais komplekss, bija mūsu īpašums, iegādāts par pajām, pārējo

vajadzēja izpirkt,” stāsta sabiedrības “Rauna” valdes loceklis Kārlis Skulte, bet revīzijas komisijas priekšsēdētāja Gunta Suta piebilst, ka arī pašvaldībai lūguši atbalstu un sapratni, bet atlaides tomēr nav saņēmuši. Lai izpirktu objektu, kurā saimniekoja, sabiedrības valde nolēma pārdot zemi, uz kuras atradās zāles miltu kalte. To iegādājās raunēnietis Viesturs Rudzītis. Šajā pushektārā tagad atrodas SIA “Raunas briketes” ražotne. Tajā no zāģu skaidām tiek ražotas briketes. “Raunas brikešu” teritorija atrodas kooperatīvās sabiedrības īpašuma viducī – starp graudu torņiem, šķūņiem un maltuvi.

Kaimiņi sapratās labi. Kooperatīvā sabiedrība SIA izīrēja asfaltēto laukumu pie kaltes, lai būtu, kur glabāt skaidas. To tad arī tagad kooperatīvs atzīst par labvēlības lielāko kļūdu. Sapūst siena, nozog akumulatorus

Zāģu skaidu kaudze bija sabērta liela, tieši pie graudu kompleksa ventilatoru bunkura sienas. Stāvējusi gana ilgi, jo… salauzusi sienu, tā izgāzusies, bet dēļi sapuvuši.

“Ar Viesturu Rudzīti runājām, ka siena noteikti jāsataisa. Solīja salabot, bet neko neizdarīja, neesot kokmateriālu. Atvedu. Vairākkārt mūsu valdes sēdēs solīja, ka kaut ko darīs. Nekā,” stāsta sabiedrības valdes priekšsēdētājs Ivars Grahoļskis.

Tā kā sienas nebija, martā zinātāji bez bēdu pašiverēja. Tika izdemolēti deviņi elektromotori. Par to sabiedrība iesniedza ziņojumu policijai. Pēc tam “Raunas briketes” un “Rauna” noslēdza vienošanos par turpmāko, atzīstot: “Tā kā jūsu vainas dēļ salauztā graudu kompleksa ventilatoru bunkura siena vēl nav saremontēta, turpmāk SIA “Raunas briketes” sola nodrošināt pilnu atbildību par minētajā ēkā atlikušajām vērtībām, līdz siena tiks pilnībā saremontēta.” Savukārt janvārī noslēgtajā līgumā paredzēts, ka “īrnieks apņemas atmaksāt izīrētājam visus zaudējumus, kas radušies izīrētājam īpašuma īrnieka ļaunprātības vai rupjas neuzmanības dēļ”. Abas vienošanās parakstījis Ivars Grahoļskis un Viesturs Rudzītis.

Pirms Jāņiem kooperatīvās sabiedrības īpašniekus sagaidīja vēl viens trieciens. “Martā bija izdemolēti deviņi akumulatori, 30 bija darba kārtībā, nu palikuši pāris. Graudus izžāvēt vairs nevar. Kur varēts, noņemts viss dzinējs, kur ne, krāsainā metāla zagļuprāt, vērtīgākais,” secina kooperatīva valdes loceklis Kārlis Sarmulis. Arī par šo zādzību informēta policija. Tiek aprēķināti zaudējumi.

Pēc kārtējās krāsainā metāla zādzības kooperatīva valdes locekļi atkal tikās ar Viesturu Rudzīti. Saruna bija emocionāla un reizē lietišķa. SIA īpašnieks nenoliedza savu vainu, ka siena sapuvusi, jo pārāk tuvu piebērtas skaidas. Arī to, ka tā jāsalabo. Kavēšanās notikusi, jo siltajā ziemā bizness nedevis cerēto peļņu. “Finanses, tāpat kā jebkurš,

plānoju. Bija jāizvēlas samaksāt algas, nodokļus, par elektrību, skaidām vai sataisīt sienu. Meklēju lētāko variantu,” stāstīja Viesturs Rudzītis.

Savukārt Ivars Grahoļskis bija tiešs :” Esam viena pagasta cilvēki. Mums citam citu jāatbalsta, bet kā pret mums izrīkojās, trūkst vārdu. Mums, zemniekiem, nav izejas. Kur rudenī liksim graudus? Vairākus simtus tonnu. Un ja rudens būs lietains?” Jautājumi tā arī palika bez atbildes. Kooperatīvās sabiedrības īpašnieki un arī graudu kompleksa pakalpojumu izmantotāji cer, ka varbūt tomēr… Skaidas pa gaisu

Otrs kaimiņu nesaprašanās vaininieks – zāģu skaidas. Tās brikešu ražošanai glabājas atklātā laukumā. Diemžēl skaidām vējā patīk lidot pa gaisu un nosēsties, kur nedrīkst.

“Šķūnī glabājas graudi. Tie vairs nav izmantojami, jo pilni ar skaidām. Ne dot lopiem, ne sēt. Tie, kuri iesēja, tagad cīnās ar smidzi, kas skaidās savairojies un bojā labību. Tīri sēklas kvieši bija, aizveda uz laboratoriju, tur brīnās – pilni ar smidžiem,” stāsta Ivars Grahoļskis. Viņš arī rāda šķūni, kas tikai pirms nedēļas iztīrīts, bet nu jau skaidu kārta sakrājusies. “Bunkuri nedarbojas, šķūnī bērt graudus nevar. Ko mums darīt?” izmisis jautā Ivars Grahoļskis, kuram kooperatīva kaltē rudenī jāieber ap 250 tonnas graudu. Viesturs Rudzītis vien nosaka – kad ražotne iekārtota, neviens nav iebildis pret atklāto skaidu laukumu, bet skaidas taču vienmēr lido pa gaisu. “Vai mēs nevaram vienoties, savest visu kārtībā? Kaimiņos vien arī turpmāk jādzīvo. Kāpēc mums jācieš? Mēs visu laiku klusējām, nu kas jādara,” ierosināja Kārlis Skulte. Ivars Grahoļskis par turpmākajām kaimiņattiecībām gan atturējās runāt, vien piebilda: “Mūsu graudi pie briketēm neiet, bet skaidas pie mūsu graudiem gan.”

Sarunā dažbrīd

izskanēja ierosinājums, ka brikešu ražotne rada vien kaitējumu un tā jāslēdz. Sabiedrības valde uzrakstījusi iesniegumu Valmieras reģionālajai vides pārvaldei, lai pārbauda SIA “Raunas briketes” saimniekošanu. Pārvaldes atļauju daļas vadītājs Gunārs Ģeida “Druvai” pastāstīja, ka iesniegums ir saņemts un šonedēļ inspektore apmeklēs ražotni.

“Iešu un cīnīšos tālāk. Arī mēs, zemnieki, esam cilvēki un gribam saņemt tādus graudus, kādus ieliekam torņos. Vai lopi jālikvidē, jāved uz kautuvi.? Kādu graudu uzglabāšanu varam nodrošināt? “ zinot atbildes, jautā Ivars Grahoļskis. Cimza – sakopts stūrītis

“Kāds prieks redzēt, kā “Raunas bruģakmens” savu teritoriju sakopj, kā kaimiņos Raitis Zariņš savu. Cerēju, kad uzcels brikešu ražotni, arī te būs pievilcīga aina. Nekā. Skaidām pilns grāvis, visa apkārtne,” domās dalījās Gunta Suta. Arī viņa izteica cerību, ka visi taču ir ieinteresēti, lai varētu strādāt – gan brikešu ražotājs, gan kooperatīvā sabiedrība. Un arī lai Cimza pagastā kļūst par sakoptu stūrīti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

00:00
13.04.2024
13

Starp Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski. Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” […]

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

08:26
12.04.2024
41

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā. Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā. Koprades darbnīcā tikās […]

Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

00:00
11.04.2024
53

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju […]

Valmierā tiekas remigranti uzņēmēji

09:22
10.04.2024
39

5.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. […]

Nemanāma, bet tik noderīga

08:21
10.04.2024
41

Cēsīs, Torņa ielā ,ir viena no publiski pieejamām bezmaksas tualetēm. Tā darbojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā no septiņiem rītā līdz vienpa­dsmitiem vakarā. Tikai bēda tāda, ka ne katrs pilsētas, Pils parka vai vecpilsētas apmeklētājs zina, ka šāda tualete ir, turklāt bez maksas. Tam varētu palīdzēt pamanāmas un skaidras norādes, lai ikviens, kuram tāda […]

Putni ar dziesmām atnesuši arī putnu gripu

00:00
10.04.2024
211

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šopavasar pirmo    putnu saslimšanas gadījumu ar augsti patogēno putnu gripu. “Mazsalacā atrasta inficēta pīle. Tas, ka viena atrasta, nedod nekādu garantiju, ka nav vairāk un nav inficēti vēl citi ūdensputni,” stāsta PVD Ziemeļvid­zemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un piebilst, ka pārvaldes inspektori vērtēs situāciju Veselavas pagastā, dīķī Bērzkrogā, […]

Tautas balss

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
18
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
37
10
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Sludinājumi