Ceturtdiena, 20. jūnijs
Vārda dienas: Rasma, Rasa, Maira

Kādus vārdus ņemam mutē

Druva
00:00
21.02.2009
3
200902202012002905

Šodien Starptautiskā dzimtās valodas diena. Par latviešu valodu saruna ar Latvijas Universitātes profesori, literatūrzinātnieci, folkloras pētnieci Janīnu Kursīti.Viņa vairākus mēnešus ir arī Saeimas deputāte, kur pārstāv Pilsonisko savienību.

– Kāda ir latviešu valodas vieta Eiropā? Kāpēc Latvijā latviešu valoda jāaizsargā ar likumu?

– Latviešu valodas vieta Eiropā nav ne liela, ne maza. Liela tā vismaz pagaidām nevar būt, jo, pirmkārt, tajā runā samērā nedaudz cilvēku, otrkārt, latvieši ne tik sen ieguvuši neatkarību un vēl nesenāk to atguvuši atpakaļ pēc garāka okupācijas posma. Valoda var pilnvērtīgi attīstīties, ja tai ir valsts valodas statuss. Taču latviešu valodas vieta arī nav niecīga, ja salīdzina ar daudzu citu valodu stāvokli Eiropā un pasaulē. Mums nav iemesla krist pesimismā, bet nav iemesla arī sēdēt, salikušiem rokas klēpī. Mūsu valodu, tāpat kā mūsu kaimiņu – lietuviešu un igauņu valodas – apzināti vai neapzināti apdraud divas valodas. Viena – krievu valoda tāpēc, ka tā visus 50 okupācijas gadus bija dominējošā visā PSRS un visi to pārvaldīja. Krievijai ir daudz lielākas finanšu iespējas nostiprināt savu valodas telpu ar plašsaziņas līdzekļiem. Salīdziniet, cik programmu kabeļtelevīzijā ir krievu, cik latviešu valodā, un ar to viss būs pateikts. Angļu valoda kļuvusi par pasaules saziņas valodu numur viens. Pasargāt latviešu valodu šajā divu lielo pastāvīgā klātbūtnē un spiedienā var tikai ar valsts valodas likuma palīdzību, bet, protams, arī ar mūsu visu gribu runāt savā valodā un saglabāt to. – Vai cilvēku skaits, kuri runā latviski, iet mazumā? Latviešu kopienas citās zemēs kā valodas saglabātājas – vai tas mūsdienās ir iespējams? – Nav ko bāzt galvu smiltīs kā strausam un atkārtot, ka ar mums viss ir labi. Ar mums nav labi. Katrs no mums apkārtnē pazīst latviešu ģimenes, no kurām daļa vai pat pilnā sastāvā ir aizbraukušas darba meklējumos uz citām zemēm. Vai Īrijā, Itālijā un citās zemēs, kur jauno latviešu emigrantu ir pietiekami daudz, latviešu valoda saglabājas? Daļēji jā – ir svētdienas skolas, spēlē teātri, internetā lasa latviešu avīzes. Bet jūs man piekritīsiet, ka tā nav pilnvērtīga valodas saglabāšana, jo ļoti drīz emigranti daudzas lietas sāk saukt attiecīgās mītnes zemes valodā, tām vienkārši latviski piemirstas nosaukumi vai latviešu vārdi neliekas tik piemēroti jaunajai dzīves situācijai.

Kopā ar universitātes studentiem nu jau desmit gadus braucam ekspedīcijās uz bijušajām latviešu kolonijām Sibīrijā, Baltkrievijā, Lietuvā. Esmu vairākkārt bijusi ASV, Zviedrijā, Vācijā un citās rietumu zemēs, kur pēc otrā pasaules kara izveidojās lielas latviešu kopienas. Tāpēc, ka tā bija politiskā emigrācija, latvieši rietumos daudz spēka ieguldīja latvietības, arī valodas saglabāšanā. 1989.gadā, kad pirmoreiz biju Amerikā, ciemojoties pie sava onkuļa Bafalo, pārsvarā visi vecākās un vidējās paaudzes latvieši runāja samērā labā latviešu valodā, arī jaunākā paaudze, kaut sliktāk, bet centās runāt latviski. Tāpat arī Medisonā, Kalamazū, Čikāgā, Ņujorkā, Vašingtonā un citur, kur gadījās būt. Pērn biju 3×3 nometnēs Garezerā un Katskiļos, kur iepriekš biju

tieši pirms desmit gadiem. Gan nometnieku skaita, gan valodas līmeņa ziņā, lai cik pašaizliedzīgi latvieši to censtos saglabāt, noticis jūtams kritiens. Otrā pusē – Krievijā un Baltkrievijā, uz kurieni latvieši devās labākas dzīves lūkoties 19.gadsimtā, valoda tikpat kā zudusi. Svešatnē var divas, trīs, četras paaudzes uzturēt valodu, bet tad tā izkūst spēcīgākajā, kurā rodas jauni vārdi, kas ir noderīgāka plašākā apritē. Ja tas mūs var mierināt, tā izzuda lībiešu valoda Latvijā. Vēl pirms otrā pasaules kara Kurzemē mājās runāja lībiski, Vidzemē lībiešu valoda pazuda krietni senāk. Latvieši nerepresēja lībiešus par viņu valodu, bet latviešu valoda kļuva Latvijā par prestižāku, par modernāku, perspektīvāku, lībieši – kaut ar sāpīgu sirdi – pārgāja uz to.

– Latviešu valoda piesārņojas ar svešvārdiem, valoda attīstās, radot latviskas cilmes vārdus terminiem citās valodās. Kā jauni vārdi iedzīvojas?

– Nav ideālas valodas, kurā neienāktu citas valodas vārdi, tāpat kā nav cilvēka, kas neietekmētos no apkārtējās vides. Tikai – cik lielā mērā. Ja cilvēks visu, kas pašam, atmet un pārņem no viena, no otra, trešā, tad tā cilvēka nav, viņš kļuvis par neko. Lai attīstītos, vajag meklēt sevī un ņemt no citiem, bet, ja tā var teikt, pārgremojot. Eiropas tautas pārgremojušas latīņu valodu medicīnā, tieslietās, politikā, pievienojot katra arī savu artavu klāt. Mums medicīnā gan latīņu, gan vācu vārdu papilnam. Vai tagad būtu jāizskauž slimnieks, slimnīca, kas ienākuši no vācu valodas? Diez vai, tikai varētu paskatīties, vai nevar vismaz blakus lietot pašu senos vārdus. 1768.g. Jākoba Langes tulkojumā iznāca P. Vildes grāmata „Latviešu ārste”, kur diezgan daudz latviešu vārdu medicīnā. Guļošs slimnieks ir guldenis. – „Neviens tev, guldeņam, pulverus (ne) danesīs.” Trums, augonis tiek saukts par budzi, kas arī vecs latviešu vārds. Grēmas ir ēdokslis, bet pētīt, izmeklēt ir tīkāt, slimība ir vaina -„Vainas /../ labi jāpārtīkā.”

Ar jauniem vārdiem ir kā ar jaunu modi – citi to pieņem ātri, citi paliek pie pierastā. Vislabāk jaunvārdi iedzīvojas, ja tos savos darbos lieto tautā spilgti rakstnieki. Raiņa 20. gadsimta sākumā par neparastiem, jauniem uzskatītie vārdi daudzi iegājās mūsu valodā, turpretī Janševska ļoti bagātā leksika vairumā gadījumu palika viņa grāmatās kā kultūrvēsturisks piemineklis. Anšlavs Eglītis prata atdzīvināt valodu – burzīties, draugoties, priekoties, krēsla paroces, zieža – par krēmu, aizauss – par perifēriju, nomali, un vēl citus vārdus savos romānos ieviesa viņš. Bet mums, gan rakstniekiem, gan nerakstniekiem, tā lieta jāturpina, pat ja no 100 vārdiem tikai viens ieietos, arī tas nav maz. No pēdējo gadu jaunvārdiem man patīk mēstule – angliskā spama (atkritumu informācija e pastā) vietā.

– Sarunvaloda uz ielas reizēm ir drausmīga. Kāda latviešu valoda skan akadēmiskā vidē, varas iestādēs? Kā runā deputāti? – Uz ielas jārunā kā uz ielas, ne tā kā skolā vai pašvaldībā, jo valodai, paldies Dievam, ir dažādi stili. Jo vairāk stilu valodā, jo valoda dzīvotspējīgāka. Padomju laikā gribēja piespiest, lai rakstnieki raksta pareizā, oficiālā valodā, bet kam tāda valoda literatūrā, ja varoņi par savu mīlestību vai mājas lietām runā kā tribīnē uzkāpuši. Valodai jābūt elastīgai. Deputāti, cik esmu paspējusi novērot, runā dažādi. Mani viņi pārsvarā uztver kā valodnieci, ne folkloras vai literatūras pētnieci, tāpēc gan nopietni, gan nenopietni uzdod jautājumus par valodu un arī pavelk uz zoba. Tā Raimonds Pauls: „Kursītes kundze, kā ir pareizi – pietaisīt vai aiztaisīt durvis?” Uz ko blakus stāvošā deputāte Ilma Čepāne tāpat ar dzirkstīgu smaidu acīs pārķēra Paula jautājumu ar savējo: „Kā ir pareizi – jautājums paceļas vai nolaižas?” Kādā uzstāšanās reizē teicu, ka pozīcijas nostāja par pievienotās

vērtības

nodokļa

paaugstināšanu grāmatniecībā ir stulba šī vārda senākajā nozīmē, proti, akla. Tautas partijas deputāte Anta Rugāte bija meklējusi vārdnīcā, vai tā ir. Ir tā. Bija pat tāds tautas teiciens: „Skat, stulbais, kā klibais danco!”

– Vai skolās pietiekamā līmenī iemāca latviešu valodu? Vai jaunatnes valoda nekļūst aizvien primitīvāka?

– Jaunatnes valoda kļūst primitīvāka tādā pašā pakāpē kā vidējās un vecākās paaudzes valoda, jo jaunie valodu uzsūc ģimenē, skolā, televīzijā, žurnālos, kur valodas modeli piedāvā vidējās un vecākās paaudzes cilvēki. Skolā, man liekas, daudz kas atkarīgs no skolotājiem. Cēsnieki šai ziņā var būt mierīgi – viņiem ir lieliski latviešu valodas skolotāji.

– Kā filologs jūtas Saeimā? Vai iedibinātajā mašinērijā spējat strādāt pēc sirdsapziņas? – Es spēju strādāt pēc sirdsapziņas, bet nomoka tas, ka ļoti maz spēju ko mainīt, jo opozīcijas priekšlikumos pagaidām ļoti maz ieklausās pēc būtības. Pavisam nesen piedāvājām mainīt uz leju PVN lauku tūrismam, atjaunojamiem enerģētikas resursiem, grāmatām. Neviens klaji neiebilda, bet pozīcija balsoja atturoties un lēmuma pieņemšanai pietrūka balsu (37 par, tikpat atturas, pret 6). Kaut arī mana pieredze Saeimā izmērāma pāris mēnešos, tomēr nevaru nejust, ka opozīcijas spēks pieaug un ka pakāpeniski lietas var mainīt. Cita lieta, ka pārveidošana pakāpeniski Latvijai neder, jo esam katastrofiskā ekonomiskā situācijā. Bet visu lietu izsišana no sliedēm diez vai arī ir tas labākais. Pirms kādas nedēļas skatījos mājas lapā „Glāb valsti”, ko cilvēki piedāvā par glābējiem. Ir, protams, arī sakarīgi uzņēmēji, enerģiski tautsaimnieki, bet, ja redzu sarakstā augstā vietā hokejistu Oļegu Znaroku kā valsts glābēju, tad nudien jāpaliek pie domas, ka zināms ļaunums ir varbūt nedaudz, bet labāks, nekā nezināms. Ātrumā vēlot, no jauna mēs atkal varam paklupt uz tā paša grābekļa, bet nedaudz citā vietā uzliktai ēsmai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
32

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
31

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
23

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
80

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
41

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

CSNG ar cietušajiem

14:12
17.06.2024
43

Aizvadītajās dienās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 282 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 35 ceļu satiksmes negadījumi, kur sešos gadījumos kopumā cietušas sešas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemts 291 administratīvā pārkāpuma lēmums, tajā skaitā 197 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
15
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi