Pārgaujas 5. novada svētki aizvadīti ar vērienu. Trijās dienās katrs uzzināja un redzēja ko jaunu, varēja būt skatītājos vai līdzdarboties.
Svētki sākās Stalbē ar novadnieku veidotu izstādi “Laikrādis”. Tā jau ir tradīcija – sākt novada svētkus ar izstādi. “Pulksteņi rāda laiku, kas katram ir tik dažāds. Novada svētki mūs kopā pulcē piekto vasaru, arī tas ir laiks, kuru skaitījuši pulksteņi,” atgādināja novada kultūras pasākumu organizatore Solveiga Ruska, bet kultūras pasākumu vadītāja Madara Gasiņa atklāja, ka izstādē apskatāmi 36 dažādu laiku pulksteņi. “Pirmdien mums bija tikai deviņi pulksteņi. Kad sākām uzrunāt novadniekus, izrādījās, ka daudziem mājās kā dzimtas relikvijas ir saglabāti visdažādākie pulksteņi. Un viņi tos uzticēja izstādei,” sacīja Madara.
Māra Buša ar lepnumu rāda mantotos pulksteņus. Lūk, vīramātes zelta rokas pulkstenītis. “To viņas māte, ”Naudītes” saimniece, 1928. gadā kā balvu saņēmusi no Daibes piensaimnieku biedrības. Vīramāte pulksteni nēsāja līdz pat septiņdesmitajiem gadiem, kad tam saplīsa stikliņš,” pastāsta Māra. Turpat arī Lāčplēša Kara ordeņa un Trīszvaigžņu ordeņa kavaliera Ernesta Priedkalna galda pulkstenis, kuru viņam 1937. gadā dāvinājusi bezpartejiskā Latvijas Atbrīvotāju biedrība. “Tas glabājās pie vīra tēva māsas, bet pēc viņas aiziešanas mūžībā nonāca pie mums,” stāsta Māra.
No dzimtas relikvijām arī sienas pulkstenis, par kuru ģimenē saka – tas vienmēr bijis pie sienas. “Tikai tas nedrīkstēja stāvēt pie sienas taisni, bet noteiktā slīpumā. Uz sienas bija iezīme, kā pulkstenim pareizi jāstāv. Katrā pusstundā tas zvana,” atklāj Māra Buša un piebilst, ka ģimenē īpašs ir arī sienas pulkstenis, kas ievietots stūres ratā, kuru dēls Kaspars atvedis no Norvēģijas. Arī tam ir savs stāsts.
Pulksteņi, izrādās, ne tikai skaita laiku, bet arī saglabā dzimtu stāstus. Šī izstāde noteikti apgāž ticējumu, ka mājās nav labi turēt pulksteni, kas neiet.
Izstādei pulksteņus piedāvāja arī Guna un Jānis Rukšāni. Starp tiem Mālupes pagasta saimniekdēla Voldemāra Gradovska galda pulkstenis, kas 20./30. gados pirkts Rīgā. Diemžēl nevienam pulksteņmeistaram nav izdevies to atdzīvināt. Tam līdzās pagājušā gadsimta 50. gadu Jāņa Rukšāna tēva kabatas pulkstenis un Gunas modinātājpulkstenis no 70. gadiem. Redzams, ka vēl nemaz ne tik sen, 60.,70. gados, bijusi tradīcija kāzās, kāzu jubilejās dāvināt pulksteņus – sienas, galda. Izstādē kāzu dāvana Almai un Edgaram Temmeriem -Veras un Viestura Šķesteru 1961. gadā dāvinātais sienas pulkstenis, kas katru dienu bija jāuzvelk.
Kāda pulksteņa stāsts aizved uz Abrenes apriņķa “Incēniem”. Līdz 2004. gadam tas laiku rādījis Viktora Kozlovska ģimenei, pārceļoties atvests uz Pārgauju. Daudzu uzmanību saista “Gustav Becker” zīmola pulksteņi, kurus ražoja līdz 1935. gadam. Līdzās vēsturei arī šodiena – sienas pulkstenis ar Pārgaujas novada logo, ko dāvina īpašiem viesiem. Straupes skolā katrā klasē ir pulkstenis ar skolas logo. Savi pulksteņi ir arī pagastu bibliotēkās.
“Kad pulkstenis neiet, to izmet, bet katram ir savs stāsts, katrs raksturo kādu laiku. Tas kalpojis cilvēkiem,” saka Māra Buša, bet meitas Ieva Buša un Dana Gaile atzīst, ka šodien ļoti daudzi ikdienā izmanto pulksteni, kas ir telefonā, datorā. Bijušajam straupietim Edvīnam Saulietim, kurš tagad dzīvo Siguldā, ir pulksteņu kolekcija. Vairākus, arī pulksteni ar dzeguzi, kura patiešām kūkoja, viņš parādīja izstādē.
Sestdienā izstāde vēl plašāk tika apmeklēta Straupes bibliotēkā.
Katrs pasākums novada svētkos bija notikums. Stalbēnieši atzina, ka diezin vai kāds centrā dzīvojošais palika mājās, kad turpat notika ekstrēmais velošovs, ko rādīja komanda “Greentrials”. Emocijas bija gan lieliem, gan maziem. Bet citu – klusinātu un romantisku – noskaņu radīja mūziķu Ivetas Baumanes un Roberta Pētersona akustiskā koncertprogramma „Esi man tā”.
Sestdiena sākās ar skrējienu “Pretī 100” pa Straupes ceļiem un takām. Pirms trim gadiem Straupes jauniešu biedrība pēc Kitijas Dzērves ierosinājuma to sarīkoja pirmoreiz, šovasar vadību uzņēmās Arta Martinsone. Vairāk nekā 130 dažādu paaudžu skrējēji, arī paši mazākie, iepazina Straupi četru un astoņu kilometru distancē. Mazajiem tika sagatavotas 300 m un 1km distances.
Vakarpusē -svētbrīdis Straupes baznīcā un Haralda Sīmaņa koncerts, tad – gājiens uz estrādi. Novada amamtiermākslas kolektīvu koncerts, sadziedāšanās un balle. “Ir gandarījums par labajām atsauksmēm. Koncerts paticis, arī laiks lutināja,” saka Solveiga Ruska un uzsver, ka brīvdienu ceļvedī ir ļoti daudz dažādu notikumu. Ja pārgaujnieki sava novada svētkos ir kopā un priecājas, tie viņiem ir vajadzīgi.
Svētdien novadniekiem bija iespēja doties ekskursijā un apskatīt vietas, kurās pabūt vēlas arī tūristi no citām malām, – Sarkanās klintis un Rūcamavotu, Raiskuma Labumu darītavu, Dabas un tehnoloģiju parku “URDA” un Straupes lauku labumu tirdziņu. “Ekskursijai pieteicās 24 pārgaujnieki no visiem trim novada pagastiem. Tiesa, domājām, ka interese būs lielāka. Kad pirmoreiz rīkojām ekskursiju pa novadu, braucēju bija krietni vairāk. Tie, kuri piedalījās, atzina, ka diezin vai paši būtu sadūšojušies un šīs vietas apmeklējuši. Diemžēl pierasts, ka iepazīstam Latviju, citas zemes, bet pašu novadu pazīstam maz,” pārdomās dalās Madara Gasiņa un uzsver, ka jūlija otrā nedēļas nogale ir Pārgaujas novada svētki.
Straupes tirdziņā tika atklāts Straupes kulinārais ceļvedis. Tas ir stāsts par Straupi un to, ko te apmeklēt un izgaršot. Izdevumu veidojusi Baiga Smilga. Tajā arī pāris Straupes puses vduslaiku ēdienu recepšu. Atklāšanā ikviens varēja nogaršot lēcu virumu.
Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents atzīst, ka laiku var mērīt no vieniem novada svētkiem līdz nākamajiem. “Ir daudz paveikts un varējām svinēt, priecāties, tagad sācies jauns, darbīgs gads,” saka novada vadītājs.
Komentāri