Kad mašīnu izjaukšana kaitē videi

Trīs dienas Valsts vides dienesta inspektori  kontroles kampaņā veica pārbaudes iepriekš identificētās paaugstināta riska degradētajās teritorijās, pārbaudot  103 objektus.

Pastiprināta uzmanība tika pievērsta nolietoto transport­līdzek­ļu apsaimniekošanai, ko ikdienā saucam par autokapsētām, arī šrotiem, un vides prasību ievērošanai autoservisu darbībā. Pārbaužu laikā atklāti 30 objekti, kuros tika veikta nolietoto transportlīdzekļu nelikumīga izjaukšana.

Latvijā ir dramatiska situācija nolietoto automobiļu apsaimniekošanas nozarē – tā situāciju raksturo Valsts vides dienestā. Izmantojot satelīta kartes, iepriekš apzinātas teritorijas, kurās notiek nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana un autoservisu darbība, iespējami kādi pārkāpumi.

Lai izveidotu autoservisu, jāreģistrējas Valsts vides dienestā, bet, lai izjauktu nolietotos transportlīdzekļus, jāsaņem vēl papildu atļauja, kas paredz Valsts vides dienestā ik gadu iesniegt informāciju par finanšu nodrošinājumu. “Ja apsaimnieko nolietotos transportlīdzekļus, nepieciešama B kategorijas atļauja un    finanšu nodrošinājums vides piesārņojuma novēršanai, ja tāds rodas. No­drošinājuma nauda ir no 25 tūkstošiem līdz simts tūkstošiem eiro, kas atkarīgs no pārstrādājamo nolietoto transportlīdzekļu apjoma gadā,” stāsta Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Pie­sār­ņojuma kontroles daļas Valmieras sektora vadītāja Gunda Auli un atzīst, ka nepieciešamā summa nav maza, daudziem tādas nav, tāpēc izvēlas strādāt nelegāli.

“Druva” kopā ar “ReTV” Zi­ņu dienesta komandu pievienojās    vecākajām inspektorēm G.Auli un      Evijai Arstei    kontrolē Jaun­piebalgas pagasta “Lielpentuļos”. Satelīta kartēs redzams, ka te autokapsētā ir vismaz 60 transporta līdzekļi, taču uzņēmējs savu darbību Valsts vides dienestā nav reģistrējis. Viņš autodetaļas arī tirgo, par ko liecina sludinājumi interneta portālā.

Uzņēmējs viesus saņēma ne­laipni, īpaši neiecietīgs bija pret mediju klātbūtni – draudēja sasist kameru, kā arī, aizstāvot savu privātīpašumu, raidīja prom no paš­valdības ceļa, kas ved gar nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas vietas žogu un vārtiem.

“Mums jau likās, ka saruna ne­sanāks, vispār neko nestāstīs, bija agresīvi noskaņots par to, ka līdzi ir mediji. Kad izgājāt ārā, izstāstīja, ka viņam ir līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem, saim­niecisko darbību arī veic tā neitrāli. Vai uzņēmējdarbība ir reģistrēta, noskaidrosim Valsts ieņēmumu dienestā, ” pēc teritorijas apsekošanas pastāstīja    G. Auli.

Nolietoto transportlīdzekļu ap­saimniekotājam nebija atļaujas šādu darbu veikšanai, tātad – arī finanšu nodrošinājuma. Taču, kā uzsvēra inspektores, uzņēmējs pau­dis gatavību sadarboties. “Diemžēl mašīnas stāv uz grunts seguma,    eļļas noplūdes neredzēju, riepas    stāvēja angārā zem jumta, kaudze nebija liela. Uz­ņēmējs varēja parādīt dokumentus, ka atkritumus, arī atstrādātās eļļas, nodod apsaimniekotājiem, nedēļas vai    divu laikā paredzēts nodot metāllūžņus. Var teikt, ka uzņēmējs    saimnieko pietiekami kulturāli,” stāsta  G. Auli.    Visas mašīnas,    kā atzinis pats uzņēmējs, ap simts, ir norakstītas, bez numurzīmēm. Tās atveduši bijušie īpašnieki, te mašīnas izjauc detaļās un nodod metāllūžņos.

“Druva” sazinājās ar Cēsu novada Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāju Daci Bišeri-Valdemieri.    Viņa atzina, ka par nelegālo nolietoto transportlīdzekļu    apsaimniekošanu “Liel­pentuļos” pašvaldībā nav bijis nevienas sūdzības, tāpēc arī nebijis iemesla par to interesēties. “Vairāk pievēršam uzmanību graustiem, mudinām tos sakārtot,” teic pārvaldes vadītāja.

Tā kā degradēto teritoriju kontroles kampaņā Valsts Vides dienests strādāja, ievērojot principu “Konsultē vispirms!”, uzņēmējam tika dots laiks pārkāpuma novēršanai. “Ceram, ka veidosies sadarbība,” teic G.Auli un pastāsta, ka nelegālo nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanā biežākie pārkāpumi  saistīti ar to, ka nav atļaujas to darīt, automašīnām nav novietotas uz ūdens necaurlaidīgas virsmas, lai eļļas un citas smērvielas nenokļūtu vidē.

Vidzemē vēl inspektori pārbaudīja autokapsētas    Limbažu, Alojas, Cēsu, Valmieras, Gulbenes, Madonas un Smiltenes novadā.

VVD aplēses liecina, ka Latvijā nelegālo nolietoto transportlīdzekļu izjaukšanas vietu skaits būtiski pārsniedz legālo skaitu. Patlaban Latvijā      darbojas 63 uzņēmumi, kas likumīgi veic nolietoto transportlīdzekļu    apstrādi – ir saņēmuši vides atļauju un VVD šai darbībai iesnieguši finanšu nodrošinājumu -, bet vēl 37 darbība ir apturēta, jo finanšu nodrošinājums nav iesniegts.

“Papildu kontroles kampaņas reidos konstatēts, ka katrs trešais autoserviss    strādā bez nepieciešamās vides atļaujas. Savukārt 59% no visiem pārbaudītajiem objektiem vides inspektori konstatēja neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu. Vienā gadījumā Dienvidkurzemes novadā konstatētas atklātā teritorijā (pļavā) izvietotas 57 mucas (katras tilpums 200 litri) ar bīstamiem naftas atkritumiem. Zemes īpašniekam uzdots šos bīstamos atkritumus nodot komersantam, kuram ir atļauja to apsaimniekošanai. Tāpat pārbaužu laikā deviņos gadījumos vides inspektori atklāja autoservisus, kas nebija reģistrējuši savu saimniecisko darbību. Par tiem informācija tuvākajā laikā tiks nodota Valsts ieņēmumu dienestam,” informē VVD    Sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.

Kontroles kampaņas laikā vides inspektori sniedza 95 konsultācijas par vides prasībām un nepieciešamajām darbībām, kas jāveic, lai nodrošinātu, ka uzņēmums tās izpilda. Puse no konsultācijām tika sniegta par atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, 30% – par to, kādas vides atļaujas nepieciešamas uzņēmuma darbībai. Savukārt 20%  konsultāciju bija par vides prasībām atbilstošu ozona slāni noārdošo vielu un F-gāzu izmantošanu. Uzņēmumiem, kuru darbībā tika konstatētas neatbilstības vides prasībām,    dots    mēnesis laika, lai tās novērstu. Ja tas netiks izdarīts VVD norādītajā termiņā, lems par administratīvās atbildības piemērošanu.