Cēsu novada pagastos patlaban siltumu mājokļos lielākoties nodrošina pašvaldības apvienību saimnieciskais dienests. Jaunpiebalgā, Līgatnē un Vecpiebalgā par to atbild pašvaldības kapitālsabiedrība “Līgatnes komunālserviss”. 2023. gada 14. septembrī Cēsu novada dome nolēma, ka novada apvienību teritorijās siltum­apgādi nodrošina viens pakalpojumu sniedzējs. Deputāti tam pilnvaroja pašvaldības kapitālsabiedrību SIA “Līgatnes komunālserviss”. Lē­mums tika pamatots ar nepieciešamību attīstīt mūsdienīgu, energoefektīvu un ilgtspējīgu infrastruktūru, nepieciešamību novadā izstrādāt vienotus standartus un vienotu pieeju siltuma nodrošināšanā. Pamazām “Līgatnes komunālserviss” pārņem siltuma nodrošināšanu arī citos pagastos, Cēsīs darbu turpina līdzšinējais siltuma nodrošinātājs. Lielākajā daļā Latvijas pašvaldību siltumapgādi nodrošina uzņēmēji.

Reorganizācija, problēmas un risinājumi

Par SIA “Līgatnes komunālserviss” pēdējos gados daudz runāts Cēsu novada domes komitejās un
sēdēs. Pašvaldības kapitālsabiedrības valdes locekļi bieži mainījušies, pēc dažu mēnešu darba amatu
atstāj arī Mārcis Kalniņš. Kad 2015. gadā toreizējā Līgatnes novada dome dibināja “Līgatnes komunālservisu”, viņš bija pirmais SIA vadītājs, pirms pieciem gadiem no uzņēmuma aizgāja, pērn novembrī kandidēja uz amatu un kļuva par tā valdes locekli. M. Kalniņš ir ekonomists ar daudzu gadu
pieredzi siltuma ražošanas nozarē.

-Cik liela  ir “Līgatnes komunālservisa” saimniecība?

-Nodarbojamies ar apkures nodrošināšanu Līgatnē, Skaļ­upēs, Augšlīgatnē, Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā. Līgatnē arī sniedzam asenizācijas pakalpojumu.

-Vecpiebalgā ir visaugstākais apkures tarifs. Vecpie­baldzēni stāsta, ka trasē ir lieli zudumi.

-Jāsaprot, ka pa siltumtrasi siltums nonāk līdz mājai, tur ir skaitītājs, kas arī ir uzņēmuma un iedzīvotāju saimniecības robeža. Jo vairāk siltuma māja patērē, jo lielāks ir rēķins. Tas jau ir stāsts par māju tehnisko stāvokli.    Vecpiebalgā un Jaunpie­balgā ir gāzes apkure, gāze tiek pievesta. Tarifs Vecpiebalgā ir 115 eiro par Mwh, Jaunpiebalgā 108. Visā Līgatnes apvienībā tarifs ir vienāds – 110 eiro par Mwh.

Vecpiebalgā siltumtrases ir garas, nevar arī salīdzināt patēriņu, kāds ir blīvi apdzīvotās vietās. Lai cik laba izolācija  būtu siltumtrasē, zudumi būs gan ziemā, gan vasarā. Ziemā, kad liels siltuma patēriņš, vai vasarā, kad mazs, megavati, kas pazūd siltumtrasē, ir apmēram vienādi. Turpmāk “Līgatnes komunālservisa” cenu par siltumu apstiprinās sabiedrisko pakalpojumu regulators, jo uzņēmums ražos lielāku siltuma apjomu. Vai novadā būs vienots apkures tarifs, tas būs politisks lēmums. Ir iestrādes, lai Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā varētu pāriet uz kurināšanu ar biogāzi. Iekārtas nav jāmaina, mainās tikai kurināmais, kas ir lētāks. Biogāze ir ne tikai zaļa un vietējā, bet arī nodokļi mazāki.

-Kādā tehniskā stāvoklī ir katlumājas, siltumtrases?

-Situācijas ir ļoti dažādas. Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā situācija diezgan laba, siltumtrases, kaut nav būvētas vakar, ir kvalitatīvas. Vecpiebalgā ir jauni katli, Jaunpiebalgā drošībai būtu nepieciešams otrs. Augšlī­gatnē vairāki siltumtrases posmi ir katastrofālā stāvoklī. 2024. gadā vienu posmu nomainīja, jo bija avārija. Siltumtrase ir kopš 80. gadiem, siltumizolācijai izmantotas lupatas, stikla vate, var vien brīnīties, kā šo ziemu izturēja caurules.   Tie ir lieli zudumi. Siltumtrases īpašnieks ir paš­valdība, ne pašvaldības uzņēmums, kas tās izmanto. Paš­valdība zina situāciju. Ar katliem viss ir kārtībā. Gaujasmalā vajadzētu vienu jaunu katlu, vecais jau nolietojies, to aukstajā laikā pieslēdzām.

-Kad veidoja “Līgatnes komunālservisu”, kādas, no šodienas skatījuma, bija kļūdas?

-Biju tas, kurš izveidoja paš­valdības kapitālsabiedrību, un no pašvaldības pārņēmām funkcijas. Bija lietas, ko nebijām paredzējuši, arī to, kā veidojas pakalpojumu izmaksas. Kad viss ir pašvaldības paspārnē, daudz kas netiek pamanīts, bet samaksāts gan. Grūti ir nodalīt, ja kāds darbinieks līdztekus tiešajam darbam kārto arī kādus komunālos jautājumus, bet, kad funkcija ir uzņēmumam, skaidri redzams, cik kas maksā un tieši kādi ir pienākumi. Sākumā mums bija arī galdniecība, kas gatavoja un remontēja pašvaldības iestādēm mēbeles. Kad sapratām, cik izmaksā viens skapītis, bija skaidrs, ka no tās jāatsakās.

Reorganizācija, kas tika veikta, izveidojot lielo Cēsu novadu, “Līgatnes komunālservisa” darbību ļoti ietekmēja. 2015. gadā SIA Līgatnes novadā atbildēja par visu komunālo saimniecību: ūdens un kanalizācijas nodrošināšanu, par attīrīšanas iekārtām, apkuri, ceļu uzturēšanu, pļaušanu un zaļās zonas uzturēšanu, kapsētām. Labs piemērs saimniekošanai ir traktora izmantošana. Vienu un to pašu tehnikas vienību izmantoja, gan lai tīrītu sniegu, pļautu ceļmalas, gan izvestu asenizāciju. Kad izveidoja Cēsu novadu, ceļu uzturēšana, ceļmalu pļaušana, zaļās zonas uzturēšana, ūdenssaimniecība tika nodota citām pašvaldības struktūrām. Un “Līgatnes komunālservisa” traktors kļuva nerentabls, tagad ved tikai asenizāciju, taču tāpat ir vajadzīgs. Laukos ir vietas, kur var iebraukt tikai ar traktoru. Kad izveidoja jauno novadu un lēma, ko apvienot, ko ne, pareizāka būtu bijusi vispārēja, nevis pakāpeniska reorganizācija.

Cēsu novada pašvaldība pārņēma stabilu uzņēmumu, kas veica daudzas funkcijas. Bija kvalificēti darbinieki.  Grāmat­ve­dības informācijā redzams, ka katru gadu padsmit tūkstoši eiro bijuši zaudējumi. Tās bija juridiskas nianses, jo Līgatnes paš­valdība kapitālsabiedrībā ieguldīja ūdenssaimniecību, kas bija sakārtota ar Eiropas Savie­nības fondu atbalstu. Praksē strādājām bez zaudējumiem un ar visu tikām galā. Kad veidoja jauno novadu, pats vairs “Līgat­nes komunālservisā” nestrādāju.    

-Pēc pieciem gadiem atgriezāties. Kas uzņēmumā mainījies?

-Biju dzirdējis, ka “Līgatnes komunālservisā” situācija ir slikta, bet nedomāju, ka tik ļoti. Šķita interesanti risināt problēmas, bet ne jau viens to var izdarīt. Tuvākajā laikā uzņēmums pārņems siltumapgādi Prieku­ļos, Liepā un Mārsnēnos. Notiek aktīvas sarunas, lai to darītu pēc šīs apkures sezonas. Priekuļos un Liepā kurina ar šķeldu, ir skaidrs, lai katlus varētu ekspluatēt, tie jāremontē. Vērts apsvērt, vai ieguldīt šķeldas katlu remontā vai  pāriet uz biogāzi. Ja turpinām apkurei izmantot šķeldu, ir daudz jautājumu – cik darbinieku būs vajadzīgs, cik tehnikas. Ir skaidrs, ka reālā cena nebūs tāda, kāda ir šosezon.

-Kur ņemt naudu, lai Prie­kuļos un Liepā sakārtotu katlumājas?

-Labs jautājums. Visus šos gadus pašvaldība iedzīvotājiem ir nodrošinājusi apkuri, tarifā jābūt ierēķinātai arī iekārtu nolietojuma maksai. Pašvaldībai apkures saimniecība arī jāsakārto. SIA naudas remontam nav. Būtiskākais, lai viss notiek ātri. Remonti jāsāk tūlīt, pavasarī, lai līdz rudenim var pagūt.

-Vai pareizāk, ka katrā pagastā pašvaldība nodrošina siltumu vai ir viens operators?

-Tas ir filozofisks jautājums. Domāju, Priekuļos, Liepā un Mārsnēnos patlaban tarifs nav objektīvs. Daudzas izmaksas ikdienā ir grūti izdalīt no pašvaldības izdevumiem. Cik daudz traktors, kas bīda šķeldu, attiecināms uz katlumāju un apkuri, un cik to izmanto citos darbos, piemēram, pļaušanai? Kad apkuri izņems no saimnieciskā dienesta tagadējo pakalpojumu groza, redzēs, cik tā maksā. Tie, kuru dzīvokļi saņem siltumu, priecīgi nebūs. Taču jāsaprot, ka citi iedzīvotāji patlaban dotē tos, kuri saņem siltumu. Vai tas pareizi? Līgatnē, kad SIA pārziņā bija visi komunālie pakalpojumi, varēja labi izmantot visus resursus, lai pildītu vairākas funkcijas.   

-Kā “Līgatnes komunālservisam” radās zaudējumi?   

-2024./25. gada tarifs bija par zemu, un tā ir ķēdes reakcija. Jāsaprot, ka uzņēmumam nav citu ienākumu.
Apstiprinātie siltumenerģijas tarifi neatbilda gāzes izmaksām. Līgatnē    apkures sezonas tarifam vajadzēja būt par 14 %, Jaunpiebalgā  par 17,4 %, bet Vecpiebalgā par 23,3 % augstākam. Vasaras sākumā bija paš­valdību vēlēšanas, zemāks tarifs bija politisks lēmums. Uzņē­mums nevarēja samaksāt par kurināmo, krājās parādi un soda procenti. Par samaksātajiem soda procentiem vien varētu nomainīt pusi beigto cauruļu.

Bilde ir jāredz kopumā, tas ir svarīgi. Nedomāju, ka iepriekšējie valdes locekļi nesaprata drēbi. Bieži ir sajūta, ka ar pašvaldību esam katrs savā ierakumu pusē, no domes puses – “Līgatnes komunālserviss” ir slikts uzņēmums, kurā jāiegulda; no uzņēmuma viedokļa – kāpēc īpašnieks neatbalsta. Tiesa, pagājušajā vasarā pašvaldība piešķīra simts tūkstošus eiro. Parādus pamazām maksājam. Lai pārņemtu siltumapgādi Priekuļos, Liepā, Mārsnēnos un uzņēmums sagatavotos jaunajai apkures sezonai, nepieciešams vismaz pusmiljons eiro. Ir skaidri aprēķini, cik jāiegulda šogad, cik nākamgad.

-Pašvaldība to saprot?

-Domāju, jā, ir vien nianses, par kurām mums viedoklis nesakrīt, bet deputāti pieņem politiskus lēmumus.

-Kāds iemesls, ka pārtraucat darba attiecības?

-Izvērtējot situāciju, kā uzņēmums strādājis pēdējos piecus gadus, sapratu, ka finansiāli esam tur, kur esam, pateicoties vairākiem neveiksmīgiem domes lēmumiem. Ja būtu pārliecība, ka varam atrast finansējumu un izdarīt to, kas nepieciešams, prom neietu.

Politiskā aparātā diskusijas ir garas. Nevaru uzņemties darīt, saprotot, ka īpašnieks nav tik ieinteresēts, kā vajadzētu. Kad sarunā pašvaldībā teicu, ka uzņēmumam nav līdzekļu, lai  apkures saimniecību sakārtotu, risinājumu nesadzirdēju. Uzņēmu­ma darbība ir valdes locekļa atbildība, ja lēmumi ir pretrunā ar loģiku un uzņēmuma interesēm, nevaru turpināt darba attiecības. Pašvaldībai ir mērķis piesaistīt investoru, bet vai līdz nākamajai apkures sezonai pagūs kaut ko izdarīt? Par to, lai dzīvokļos silti, būšu atbildīgs es.  Protams, žēl, ka neradām kopīgus risinājumus, tāpat bijis arī ar iepriekšējiem valdes locekļiem.

Dome ir pieņēmusi lēmumu piesaistīt investoru“Līgatnes komunālservisam” līdz jaunajai apkures sezonai.
“Pašvaldība kapitālsabiedrības nedotē, tām jāspēj pašām strādāt un pildīt funkcijas,” atgādina novada pašvaldības izpilddirektore Līga Medne. Viņa atzīst, ka uzņēmuma sarežģītā finansiālā situācija izveidojusies tāpēc, ka iepriekšējā apkures sezonā tika apstiprināti nepareizi tarifi.

“Ja nebūtu nepareizs tarifs, viss būtu kārtībā. Par katru saražoto Mwh uzņēmums mēnesī neieņēma vismaz 11 eiro. Pērn martā, kad kapitālsabiedrībai sāka trūkt naudas, tika vērtēts kāpēc, tad arī secinājām, ka vainojams tarifs. Uzņēmums strādāja ar zaudējumiem,” skaidro L. Medne un paskaidro, ka tarifa aprēķinu veica pati kapitālsabiedrība, to apstiprināja domes deputāti. Izpilddirektore uzsver, ka deputāti paļaujas uz dokumentiem, kas sagatavoti lēmuma pieņemšanai.

“Uzņēmumā situācija ir sarežģīta. Lielākā daļa parādu ir segti,    palikuši ap 50 tūkstošiem eiro, kas pakāpeniski tiek maksāti. Zaudējumus sedz ar naudu, ko varētu ieguldīt,” stāsta L. Medne un pauž pārliecību, ka izdosies piesaistīt investoru. Siltumapgādes nodrošināšana visā novadā, izņemot Cēsis, var būt uzņēmējiem interesants piedāvājums.

Priekuļu apvienības pārvalde līdz rudenim sakārtos siltumapgādi, lai nodotu “Līgatnes komunālservisam”.    Domājot par nākamo apkures sezonu, izpilddirektore pastāsta, ka tiek vērtēta biogāzes izmantošana Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā un pēc prognozēm tarifam vajadzētu samazināties.

“Pagaidām SIA valdes loceklis tiks iecelts uz laiku. Kad būs piesaistīts investors, valdē darbosies pašvaldības pārstāvis, nevis algots darbinieks,” teic L. Medne un atgādina, ka nākamajai apkures sezonai tarifu vērtēs sabiedrisko pakalpojumu regulators. Vai tas būs vienāds visā novadā, lems deputāti.

“Situācija, domājot par uzņēmuma nākotni, ir cerīga,” uzsver izpilddirektore.