Siltais un saulainais laiks, nemainīgie laikapstākļi vairāku dienu garumā atklāj, kādi patiesībā ir mūsu autoceļi. Ceļinieki steidz greiderēt grants ceļus, lāpīt asfalta bedrītes, kā arī gadās
neparedzēti darbi.
“Katru pavasari darba ir aizvien vairāk. Ceļi brūk, bedrīšu veidojas vairāk,” saka AS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Cēsu nodaļas vadītājs Oskars Simsons un tāpat kā speciālisti un autobraucēji atzīst, ka bedrīšu lāpīšana ir diezgan bezjēdzīga. Nauda tiek tērēta asfalta ceļu saglābšanai, ko patiesībā izdarīt nevar.
“Šopavasar bedrīšu ir vairāk nekā pērn. Ar to jau rēķinājāmies, par to liecināja ziema un pavasaris. Bedrīšu remonts visā Vidzemē rit pilnā sparā,” stāsta AS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Vidzemes reģiona direktora vietnieks Vitolds Bērziņš.
Bijušā Cēsu rajona teritorijā bedrītes asfaltētajos valsts autoceļos lāpa astoņas brigādes. Cēsu nodaļas ceļu uzturētājiem palīgā nākuši arī valmierieši, kuri ņēmuši savā gādībā šoseju no Liepas līdz Cēsīm, un limbažnieki, kuri labo bedres posmā no Stalbes līdz Cēsīm. “Aizvien lāpām avārijas bedres, nevis visas,” paskaidro Oskars Simsons. Kamēr nav lietus, vismaz tik strauji asfaltbetonā neveidojas jaunas bedrītes, taču dažviet ceļa asfalta segums vienkārši sajūk.
Ceļu apsaimniekotāji atzīst, ka šopavasar krietni vairāk nekā citus gadus cietuši arī grants ceļi. Daudzviet palu ūdeņi mazos grants ceļus pārrāva, citviet tie rūga. “Pārrāvumu bija diezgan daudz. Tie operatīvi tika novērsti. Ceļā uz Rāmniekiem divās vietās bija ceļa rūgšana. Nekad agrāk šajās vietās tas nebija novērots. Vietas, kurās parasti rodas problēmas, labi zinām un uzmanām,” domās dalās Oskars Simsons.
Divas dienas ceļu uzturētāji strādāja, lai beidzot atjaunotu satiksmi uz Lenčiem pie Rāmnieku tilta. Tā bija
slēgta trīs
nedēļas, jo Gauja pārrāva ceļu. “Caurteka nav izskalota. Ja ūdens neplūstu tai pāri, izskalojuma nebūtu. Likvidējot izskalojumu, rokam grāvjus, un iegūto granti izmantojam uzbēruma veidošanai,” pastāsta Oskars Simsons un atgādina, ka jau vakar slēgtais ceļš atkal
ir vaļā. Tiesa, asprātīgi braucēji jau bija paguvuši mežā iebraukt apvedceļu un ne viens vien neriskēja pa to braukt.
Šo ceļu Gauja pievārēja arī 2010.gadā. Pirms tam problēmu nebija. Ceļiniekiem jārēķinās, ka pavasaros
ūdens līmenis upē palielinās. Problēmas var būt ar kājnieku tiltiņu. Šopavasar līdz tam palika vien 30 centimetri, lai būtu ūdenī. Var tikai domāt, kas ar to notiktu, ja Gauja nepārrautu ceļu.
“Nav ceļinieki vainīgi, ka Gauja pārrauj ceļus,” ar skumju ironiju saka VAS “Latvijas valsts ceļi” Cēsu nodaļas vadītājs Uldis Plendišķis. Viņš vērš uzmanību baļķu krāvumam Gaujas krastā. No Strenčiem atkal atpeldējis papildinājums. Krāvums rada bīstamību gājēju tiltiņam.
“Ko darīt, lai, ceļoties ūdens līmenim, upe nepārrautu ceļu, ir dažādi risinājumi. Pagaidām vienīgais, ko varam izdarīt – aizbērt izskalojumu, lai varētu atjaunot satiksmi,” stāsta Oskars Simsons, bet Uldis Plendišķis piebilst, ka patlaban par kaut ko konkrētu runāt nevar.
Līdz ar saulaino pavasari, šķiet, Latvijā atgriezušies baltie lielceļi. Grants ceļus uzturētāji steidz greiderēt, bet daudziem vēl noteikts braukšanas ierobežojums. Šajās dienās tas atcelts Pārgaujas novadā, bet ir grants ceļi, kas vēl ir ļoti slapji, un tie baļķvedējiem un citai smagajai tehnikai vēl būs slēgti. “Daži ceļi jau nogreiderēti pat divas reizes. Ir arī tādi, kurus vairs nevar greiderēt, jo put un greiderējot akmeņi lido pa gaisu,” stāsta Vitolds Bērziņš un uzsver, ka šopavasar patiešām darba ir daudz.
Lai gan dzirdam vien par bedrainajiem, putekļainajiem ceļiem, ekonomikas dzīvības artērijām, kas sabrūk, Uldis Plendišķis pastāsta priecīgu ziņu. Nākamnedēļ tiks sākta seguma rekonstrukcija ceļa Drabeši – Valmiera posmā Leukādijas – Liepa. Visdrīzākajā laikā notiks darbu izsole šī paša ceļa posmā Leukādijas – Paeglīši.
“To, ka ceļinieki strādā, redzam, bet, ka ceļi paliktu labāki, gan ne. Ar lāpīšanu pie gluda ceļa netikt. Ne jau vienmēr drēbe to ielāpu pieņem. To jau ceļinieki saprot, bet ne tie, kas dod naudu, lai Latvijā ceļi būtu. Par ceļa pārrāvumu pie Rāmniekiem teicu – lupatdeķī caurums, ko nu darīsim. Salāpīja,” tā par ceļu apsaimniekotāju pavasara darbiem saka šoferis Jānis Krēsliņš, kurš ik dienu pa Latvijas ceļiem nobrauc vairākus simtus kilometru.
Sarmīte Feldmane
Komentāri