Šis gads nācis ar daudz grūtāku sociālo situāciju nekā iepriekš. Pašvaldību sociālie darbinieki domā, kā palīdzēt krīzi pārvarēt daudzām maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm.
Dos zemi, lai audzē kartupeļus
Vaives pagasta sociālā darbiniece Rudīte Petrova, vērtējot sociālo spriedzi pašvaldībā, saka: “Noteikti vairāk cilvēku nāk un meklē palīdzību, bet nevarētu teikt, ka situācija ir katastrofāla. Taču paredzu, ka tuvākajā laikā maznodrošināto cilvēku skaits pagastā pieaugs. Diemžēl nākas secināt, ka līdzšinējā valsts likumdošana ir vērsta uz to, ka audzējam pabalstatkarīgu klientu. Lai gan bieži vien ir tā, ka likums tiek izdots, bet finansējums pašvaldībām tā īstenošanai netiek piešķirts,” saka R. Petrova un turpina: “Uzskatu, ka šogad vajadzētu visus spēkus vērst uz to, lai cilvēki paši vasarā izaudzētu pārtiku nākamajai ziemai. Mūsu pašvaldībai ir zeme, varam atļauties, iepriekš apzinot un ļaujot cilvēkiem pieteikties, piešķirt platības, lai viņi varētu sev iztikšanai izaudzēt kaut kartupeļus. Pašvaldība nāktu tik daudz pretim, ka pat iedotu nepieciešamo tehniku, ar kuru zemi apstrādāt gan pavasarī, vasarā, gan rudenī. Jo var jau likt pašvaldībām, lai viņas maksā maznodrošinātajiem pabalstus, bet, ja naudas nebūs, pabalstus iedot nevarēsim. Tādēļ iespēja izaudzēt kaut ko pašiem būs iespēja, kā iztikt. Ja cilvēks zina, ka viņš ir bezdarbnieks un tuvākajā laikā darbu atrast nevarēs, tad jāņem rokās lāpsta un jārok dārzs tik augšā.”
Gaida putraimus un auzu pārslas
Skujenes pagasta sociālā darbiniece Biruta Bebriša stāsta, ka situācija pagastā veidojas dramatiska.
“Sociālā spriedze noteikti pieaug, un pašvaldībai ir jācenšas, lai vistrūcīgākie iedzīvotāji būtu nodrošināti ar pašu minimumu -iztiku un pajumti. Un tikai pēc tam pašvaldības sociālā budžeta līdzekļus var izmantot citiem pabalstiem,” saka B. Bebriša, atklājot, ka janvārī no iedzīvotājiem saņēmusi 32 iesniegumus, kas prasa gan dažādus pabalstus-kurināmā iegādei vai garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai-, gan vēlas iegūt trūcīgās ģimenes statusu.
Sociālā darbiniece stāsta, ka daudzi nāk arī interesēties, kā pašvaldība viņiem varēs palīdzēt, kad beigsies bezdarbnieku pabalsts.
“Mums ir brīvi sociālie dzīvokļi, bet trūcīgās personas un ģimenes, kuras palikušas bez darba un kuru dzīves apstākļi ir neapmierinoši, nenāk un uz šiem dzīvokļiem nepiesakās. Viņi nobijušies, ka nespēs samaksāt komunālos maksājumus,” skaidro B. Bebriša un uzsver, ka par pagasta trūcīgajiem ļaudīm tiek domāts.
“Janvārī 43 cilvēkiem piešķīrām trūcīgas personas statusu un cerējām uz solīto atbalstu, ka maznodrošinātie saņems miltus, putraimus, makaronus, auzu pārslas un pat piena pulveri, kas šīm ģimenēm būtu bijis reāls atbalsts. Taču diemžēl februāra sākumā no Latvijas Sarkanā Krusta sekretariāta vadītājas Ināras Sniķeres saņēmām šādu informāciju: “Produktu piegādes pirmā kārta ir noslēgusies 26. janvārī bez rezultātiem, jo, neskatoties uz lielo interesentu skaitu, nevienam nav izdevies gūt bankas garantiju par 110% no plānotajiem trīs miljoniem eiro. 30. janvārī ir izsludināts konkurss atkārtoti, kurš noslēgsies 30. martā ar cerībām, ka tas vainagosies panākumiem, jo nolikumā esot iestrādāts punkts par šo garantiju saņemšanu. Cerēsim un krāsim spēkus, lai ar pilnu jaudu varētu atsākt produktu dalīšanu ar pirmajiem pavasara putniņiem”,” izveidojušos situāciju skaidro B. Bebriša.
Sociālā darbiniece stāsta, ka pagastā strauji pieaudzis arī bezdarbnieku skaits. “Uz 30. janvāri bezdarbniekos bija reģistrējušies 59 pagasta iedzīvotāji, tie, protams, nav visi, kas bez darba. Situācija krasi mainās daudzās ģimenēs, kur iztikšanu nodrošina vai nu valsts pabalsts ģimenei, vai bezdarbnieka pabalsts,” situāciju raksturo sociālā darbiniece, atzīstot, iespējams, ka pašvaldībai šogad varētu nepietikt līdzekļu visiem nepieciešamajiem pabalstiem.
“Ekonomiskā situācija valstī liek meklēt iespējas izdzīvošanai, un daudzi pagasta ļaudis brauc arī uz ārzemēm, taču mazāk nekā kādreiz, jo arī Rietumeiropā jau saskatāmas bezdarba pazīmes,” vērtē sociālā darbiniece.
Sociālo budžetu palielina
Arī Taurenes pagasta sociālā darbiniece Velga Berķe atzīst – pašvaldība bija cerējusi, ka maznodrošinātās ģimenes varēs atbalstīt ar miltiem, auzu pārslām un citiem produktiem.
“Pašlaik skaidrs, ka šie produkti labākajā gadījumā varētu tikt piegādāti aprīlī. Pagājušajā gadā putraimus izdalījām 27 personām. Arī šogad jau paši apzinājām cilvēkus, kuriem šie pārtikas produkti būtu atspaids, jo gada laikā sociālā situācija pagastā noteikti ir pasliktinājusies un maznodrošināto skaits audzis,” saka V. Berķe. Viņa norāda, lai gan šogad pašvaldībai jārēķinās ar budžeta samazinājumu, tomēr plānotais sociālais budžets šobrīd ir vienīgais, kurš palielināts.
“Saprotam, ka šogad šim nolūkam naudiņa būs jātērē vairāk. Cilvēkiem nepieciešama palīdzība. Plānojam, ka daudz vairāk būs jāpiešķir dzīvokļu pabalsti, jo daudzi maznodrošinātie nespēj norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem,” stāsta sociālā darbiniece un atzīst, ka nereti sociālajam darbiniekam pašam jāuzrunā ģimenes un jāpiedāvā palīdzība, jo ne vienmēr cilvēki nāk uz pašvaldību, lai mēģinātu atrisināt dažādas problēmas vai lūgtu atbalstu.
“Mēs laukos zinām, kā katrs dzīvo, un zinām, kuram palīdzība nepieciešama. Taču neteikšu, ka pagastā situācija būtu ļoti kritiska. Arī tie taurenieši, kuri pērn darbu zaudēja kokapstrādes uzņēmumā “Pondus”, lielākoties ir iekārtojušies citās darba vietās. Uzskatu, lai cik situācija būtu smaga, daudz kas atkarīgs no cilvēka paša. Cik mēs katrs esam uzņēmīgs un enerģisks,” saka V. Berķe.
Komentāri