Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Justies pateicīgiem par savu valsti

Jānis Gabrāns
23:00
07.05.2022
13
4maijs Cesis3 1

Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā 4.maijā šogad atkal cilvēki varēja pulcēties koncertos, gājienos, plecu pie pleca sēdēt pie balti klāta galda, piedalīties citos sarīkojumos.

Lai arī svētku diena ritēja sau­laina, prieku radoša, daudzi atzina, ka zemapziņā nemitīgi gruzd karš Ukrainā, kas uz mūsu neatkarību liek paraudzīties īpaši saasināti.

Par piederību Latvijai un tās tautai

Neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītais koncerts “Par Brīvību” Cēsīs,    Vienības laukumā, pulcēja daudz svētku svinētāju. Klausītājus priecēja, ja tā varētu teikt, mazie Dziesmu svētki, proti, kopkorī vienojās Cēsu jauktais koris “Vidzeme”, “Beverīna”, Cēsu Pils koris, “Wenden”, senioru koris “Ābele” un Straupes pagasta jauktais koris “Straupe”. Ar dejām priecēja deju kolektīvs “Raitais solis” un “Saulgrieži”, svētku gaisotni papildināja solisti Una Daniela Aizgale, Daniels Pelnēns, Ivo Aizgalis.

Sanākušos uzrunāja Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš – Eglītis. Daloties atmiņās par Latviju, viņš atzina, ka viņam neesot nevienas atmiņas par 1990.gada 4.maiju, taču tas netraucē apzināties notikuma nozīmību: “Kopš 1990.gada 4.maija jau izaugusi vesela paaudze, un mēs visi kopā varam būt ļoti pateicīgi tām sievām un tiem vīriem, kuri tolaik bija drosmīgi domāt un runāt par neatkarīgu Latviju. Un arī – darīt! Šķiet, 4.maijs sākās daudz agrāk, iespējams, tas sākās jau ar pirmajām okupācijas dienām. Tas bija smags un drosmīgs darbs, kas turpinājās daudzus gadus, tāpēc liels paldies par to no manas un nākamās paaudzes. Kādu šo laiku atcerēsimies pēc 10, 20 un 30 gadiem, kas būs tas, ko paņemsim līdzi? Es ceru, ka mēs šo laiku atcerēsimies kā ļoti drosmīgu laiku, kā skaistu laiku.”

Koncertā skanēja latviski smeldzīgas dziesmas, kas lika domāt par piederību savai zemei un tautai. Katram savas domas, savas atziņas, bet visiem kopā domas par neatkarības milzīgo vērtību.

“Atnācām visa ģimene, kopā ar abiem bērniem, lai arī viņi sāk just 4.maija svētku nozīmi. Šī diena, šis pasākums lika aizdomāties, kā bērniem pastāstīsim, ko patiesībā nozīmē sava neatkarīga valsts. Jā, viņi no mums dzird par Ukrainu, saprot, ka tur notiek kas slikts, bet kā salikt kopā šo karu un mūsu valsts neatkarību, kuru varam baudīt? Tagad to tā pa īstam novērtējam,” atzina cēsnieks Aldis.

Ikviens atzina, ka ģeopolitiskie notikumi liek īpaši novērtēt savulaik iegūtu neatkarību, liek izkāpt no komforta zonas, kurā esam dzīvojuši, un padomāt, ko katrs gatavs darīt, lai neatkarību stiprinātu un nosargātu.

“Sakot vēlreiz paldies tiem, kuri balsoja par neatkarību, tikpat liels paldies jāsaka tiem, kuri panāca, ka Latvija ir Eiropas Savienībā un NATO. Kas zina, kāds    būtu 4.maijs, ja mēs nebūtu šajās organizācijās,” aizdomājās cēsniece Daiga.

Jāatgādina, ka Neatkarības atjaunošanas dienas svinību vieta – Vienības laukums – nebija izraudzīts nejauši, tieši te 1990.gada 4.maijā ļoti kuplā pulkā sanāca cēsnieki, lai kopā sagaidītu vēsturisko balsojumu, skaitot, cik deputātu nobalsojuši par neatkarības deklarāciju.

Valsts Neatkarības atgūšanas dienai veltītie pasākumi trešdien Cēsīs sākās ar svinīgu ziedu nolikšanu pie Uzvaras pieminekļa. Tad Cēsu Izstāžu namā uz pavasara gavilēšanu un spēlēm aicināja tautas vērtes kopa “Dzieti”, lai ikviens varētu smelties spēku un iedvesmu mūsu tautas folkloras mantojumā.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs piedāvāja visiem interesentiem doties stundu garā ekskursijā pa pilsētu. Tajā varēja uzzināt, kāda bijusi Cēsu un tās iedzīvotāju iesaiste Latvijas neatkarības atjaunošanā. Apmeklējot muzeju, varēja uzzināt, cik daudz īpaši svarīgu notikumu risinājušies Cēsīs, lai varētu būt un pastāvēt Latvijas valsts.

Atmiņu un bilžu rāmītis

Uz pasākumu “Manā bilžu rāmīti” 4.maijā Priekuļu kultūras namā    iedzīvotāji bija aicināti jau priekšpusdienā. Ap balti klāto galdu pulcējās ļaudis no Priekuļiem, Mārsnēniem, Veselavas, Liepas, pat Cēsīm un Raunas, lai parunātu, padomātu, atcerētos. Pasā­kuma dalībnieki lozēja uzdevumus un visi kopā tos pildīja. Bija notikumu, vietu un cilvēku atpazīšana fotogrāfijās un video kadros no dažādos laikos fiksētiem notikumiem kādā no pagastiem, kas ietilpst Priekuļu apvienības pārvaldē. Kopīgi bija jādzied, jālasa dzeja, jādalās sajūtās.

Kas ir šis bilžu rāmītis mums katram, ikvienam lika aizdomāties pasākuma vadītāja Inga Cipe: “Tās ir sajūtas par cilvēkiem apkārt, sajūtas, kas kļuva aktuālas kādā februāra rītā, un sajūtas, ka šī ir mūsu zeme. Iespējams, līdz šim par to tā īsti nebijām domājām, bet tagadējie notikumi pasaulē liek to pilnībā apzināties.”

Sanākušie ar aizrautību minēja fotogrāfijās iemūžinātos notikumus, kuru vidū bija arī attēli no vairākiem Priekuļu novada svētkiem, kuros paši piedalījušies.

Kopīgi nodziedātā himna, atmiņas, mūzika atvēra emocijas. Pasākuma dalībniece Iveta, saņemot uzdevumu pastāstīt, kurš 4.maija notikums palicis atmiņā, atzina, ka tas ir tas, kas notiek te un tagad: “Emocijas situšas tik augstu vilni, ka patlaban man nav cita notikuma, par ko pastāstīt. Šajā satrauktajā laikā it kā cenšamies nolikt otrajā plānā ziņas no Ukrainas, un tomēr tās nevar pilnībā noslēpt. Kad sanākam pie balta galdauta, svecēm, kad kopā nodziedam mūsu valsts himnu, tas emocijās    izlaužas un plūst pāri malām. Man šķiet, skaistākie notikumi ir tieši tie, kad varam tā sanākt kopā un justies laimīgi par savu valsti.”

Tas bija piezemēts un tajā pašā laikā ļoti emocionāli pacilājošs pasākums, pēc kura    bija ļoti pozitīvas emocijas. Viesturs un Laura, kuri Priekuļos ienākuši pēdējos gados, atzina, ka kopējie svētki ļāvuši vēl labāk iepazīt šo pusi: “Pozitīvi pārsteidza izvēlētais formāts, ka nenotiek ierasts koncerts, bet pasākums, kurā katrs var piedalīties. Esam bijuši klāt daudzos pasākumos, un te bija iespēja vēlreiz atskatīties uz tiem. Varējām arī iepazīt šo pusi no tiem laikiem, kad Priekuļos vēl nedzīvojām vai pat nebijām vispār dzimuši. Tagad mūsu bilžu rāmītī ir plašāks skatījums uz Priekuļiem un tuvajiem pagastiem.”

Pasākuma izskaņā ceļamaizei tika izteikts vēlējums, lai katrā saglabājas sajūta – vienkārši būt! Būt ar saviem mīļajiem cilvēkiem, ar saviem piedzīvotajiem mirkļiem!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
31

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
34

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
50
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
51

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
146
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
16
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi