Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Justies pateicīgiem par savu valsti

Jānis Gabrāns
23:00
07.05.2022
38
4maijs Cesis3 1

Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā 4.maijā šogad atkal cilvēki varēja pulcēties koncertos, gājienos, plecu pie pleca sēdēt pie balti klāta galda, piedalīties citos sarīkojumos.

Lai arī svētku diena ritēja sau­laina, prieku radoša, daudzi atzina, ka zemapziņā nemitīgi gruzd karš Ukrainā, kas uz mūsu neatkarību liek paraudzīties īpaši saasināti.

Par piederību Latvijai un tās tautai

Neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītais koncerts “Par Brīvību” Cēsīs,    Vienības laukumā, pulcēja daudz svētku svinētāju. Klausītājus priecēja, ja tā varētu teikt, mazie Dziesmu svētki, proti, kopkorī vienojās Cēsu jauktais koris “Vidzeme”, “Beverīna”, Cēsu Pils koris, “Wenden”, senioru koris “Ābele” un Straupes pagasta jauktais koris “Straupe”. Ar dejām priecēja deju kolektīvs “Raitais solis” un “Saulgrieži”, svētku gaisotni papildināja solisti Una Daniela Aizgale, Daniels Pelnēns, Ivo Aizgalis.

Sanākušos uzrunāja Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš – Eglītis. Daloties atmiņās par Latviju, viņš atzina, ka viņam neesot nevienas atmiņas par 1990.gada 4.maiju, taču tas netraucē apzināties notikuma nozīmību: “Kopš 1990.gada 4.maija jau izaugusi vesela paaudze, un mēs visi kopā varam būt ļoti pateicīgi tām sievām un tiem vīriem, kuri tolaik bija drosmīgi domāt un runāt par neatkarīgu Latviju. Un arī – darīt! Šķiet, 4.maijs sākās daudz agrāk, iespējams, tas sākās jau ar pirmajām okupācijas dienām. Tas bija smags un drosmīgs darbs, kas turpinājās daudzus gadus, tāpēc liels paldies par to no manas un nākamās paaudzes. Kādu šo laiku atcerēsimies pēc 10, 20 un 30 gadiem, kas būs tas, ko paņemsim līdzi? Es ceru, ka mēs šo laiku atcerēsimies kā ļoti drosmīgu laiku, kā skaistu laiku.”

Koncertā skanēja latviski smeldzīgas dziesmas, kas lika domāt par piederību savai zemei un tautai. Katram savas domas, savas atziņas, bet visiem kopā domas par neatkarības milzīgo vērtību.

“Atnācām visa ģimene, kopā ar abiem bērniem, lai arī viņi sāk just 4.maija svētku nozīmi. Šī diena, šis pasākums lika aizdomāties, kā bērniem pastāstīsim, ko patiesībā nozīmē sava neatkarīga valsts. Jā, viņi no mums dzird par Ukrainu, saprot, ka tur notiek kas slikts, bet kā salikt kopā šo karu un mūsu valsts neatkarību, kuru varam baudīt? Tagad to tā pa īstam novērtējam,” atzina cēsnieks Aldis.

Ikviens atzina, ka ģeopolitiskie notikumi liek īpaši novērtēt savulaik iegūtu neatkarību, liek izkāpt no komforta zonas, kurā esam dzīvojuši, un padomāt, ko katrs gatavs darīt, lai neatkarību stiprinātu un nosargātu.

“Sakot vēlreiz paldies tiem, kuri balsoja par neatkarību, tikpat liels paldies jāsaka tiem, kuri panāca, ka Latvija ir Eiropas Savienībā un NATO. Kas zina, kāds    būtu 4.maijs, ja mēs nebūtu šajās organizācijās,” aizdomājās cēsniece Daiga.

Jāatgādina, ka Neatkarības atjaunošanas dienas svinību vieta – Vienības laukums – nebija izraudzīts nejauši, tieši te 1990.gada 4.maijā ļoti kuplā pulkā sanāca cēsnieki, lai kopā sagaidītu vēsturisko balsojumu, skaitot, cik deputātu nobalsojuši par neatkarības deklarāciju.

Valsts Neatkarības atgūšanas dienai veltītie pasākumi trešdien Cēsīs sākās ar svinīgu ziedu nolikšanu pie Uzvaras pieminekļa. Tad Cēsu Izstāžu namā uz pavasara gavilēšanu un spēlēm aicināja tautas vērtes kopa “Dzieti”, lai ikviens varētu smelties spēku un iedvesmu mūsu tautas folkloras mantojumā.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs piedāvāja visiem interesentiem doties stundu garā ekskursijā pa pilsētu. Tajā varēja uzzināt, kāda bijusi Cēsu un tās iedzīvotāju iesaiste Latvijas neatkarības atjaunošanā. Apmeklējot muzeju, varēja uzzināt, cik daudz īpaši svarīgu notikumu risinājušies Cēsīs, lai varētu būt un pastāvēt Latvijas valsts.

Atmiņu un bilžu rāmītis

Uz pasākumu “Manā bilžu rāmīti” 4.maijā Priekuļu kultūras namā    iedzīvotāji bija aicināti jau priekšpusdienā. Ap balti klāto galdu pulcējās ļaudis no Priekuļiem, Mārsnēniem, Veselavas, Liepas, pat Cēsīm un Raunas, lai parunātu, padomātu, atcerētos. Pasā­kuma dalībnieki lozēja uzdevumus un visi kopā tos pildīja. Bija notikumu, vietu un cilvēku atpazīšana fotogrāfijās un video kadros no dažādos laikos fiksētiem notikumiem kādā no pagastiem, kas ietilpst Priekuļu apvienības pārvaldē. Kopīgi bija jādzied, jālasa dzeja, jādalās sajūtās.

Kas ir šis bilžu rāmītis mums katram, ikvienam lika aizdomāties pasākuma vadītāja Inga Cipe: “Tās ir sajūtas par cilvēkiem apkārt, sajūtas, kas kļuva aktuālas kādā februāra rītā, un sajūtas, ka šī ir mūsu zeme. Iespējams, līdz šim par to tā īsti nebijām domājām, bet tagadējie notikumi pasaulē liek to pilnībā apzināties.”

Sanākušie ar aizrautību minēja fotogrāfijās iemūžinātos notikumus, kuru vidū bija arī attēli no vairākiem Priekuļu novada svētkiem, kuros paši piedalījušies.

Kopīgi nodziedātā himna, atmiņas, mūzika atvēra emocijas. Pasākuma dalībniece Iveta, saņemot uzdevumu pastāstīt, kurš 4.maija notikums palicis atmiņā, atzina, ka tas ir tas, kas notiek te un tagad: “Emocijas situšas tik augstu vilni, ka patlaban man nav cita notikuma, par ko pastāstīt. Šajā satrauktajā laikā it kā cenšamies nolikt otrajā plānā ziņas no Ukrainas, un tomēr tās nevar pilnībā noslēpt. Kad sanākam pie balta galdauta, svecēm, kad kopā nodziedam mūsu valsts himnu, tas emocijās    izlaužas un plūst pāri malām. Man šķiet, skaistākie notikumi ir tieši tie, kad varam tā sanākt kopā un justies laimīgi par savu valsti.”

Tas bija piezemēts un tajā pašā laikā ļoti emocionāli pacilājošs pasākums, pēc kura    bija ļoti pozitīvas emocijas. Viesturs un Laura, kuri Priekuļos ienākuši pēdējos gados, atzina, ka kopējie svētki ļāvuši vēl labāk iepazīt šo pusi: “Pozitīvi pārsteidza izvēlētais formāts, ka nenotiek ierasts koncerts, bet pasākums, kurā katrs var piedalīties. Esam bijuši klāt daudzos pasākumos, un te bija iespēja vēlreiz atskatīties uz tiem. Varējām arī iepazīt šo pusi no tiem laikiem, kad Priekuļos vēl nedzīvojām vai pat nebijām vispār dzimuši. Tagad mūsu bilžu rāmītī ir plašāks skatījums uz Priekuļiem un tuvajiem pagastiem.”

Pasākuma izskaņā ceļamaizei tika izteikts vēlējums, lai katrā saglabājas sajūta – vienkārši būt! Būt ar saviem mīļajiem cilvēkiem, ar saviem piedzīvotajiem mirkļiem!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
22

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
54

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
41

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
119

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
171

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi