Svētdiena, 13. oktobris
Vārda dienas: Irma, Mirga
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Jūrnieks un fotogrāfs reizē

Druva
00:00
17.11.2007
9
8lp Arturs Daukulis

Šomēnes cēsnieks Artūrs Daukulis Cēsu kultūras centrā atklāja pirmo personālizstādi, bet patiesībā viņa profesija saistīta ar kuģošanu.

23 gadus vecais puisis stāsta, ka pirms diviem gadiem beidzis Latvijas Jūras akadēmiju un pagaidām vēl cītīgi strādā savā profesijā.

“Jūrā esmu pavadījis divus gadus. Pēdējo reizi biju trešais kapteiņa palīgs, bet, tā kā nesen dabūju paaugstinājumu, tad nākamreiz iešu jau kā otrais kapteiņa palīgs,” stāsta puisis un neslēpj, ka viņam kuģošanas pieredze bijusi ļoti veiksmīga, ne katrs viņa vecumā spēj sasniegt tik daudz un kļūt par kapteiņa otro palīgu.

“Protams, šo divu gadu laikā esmu daudz ko redzējis un piedzīvojis.

Reisi bijuši apkārt visai pasaulei. Vienīgais, kur neesmu paguvis pabūt, ir Austrālija un Antarktīda,” stāsta Artūrs un jautāts, vai viņu kādreiz jūrā nav pārņēmušas ilgas pēc mājām, saka: “Tas ir viens no iemesliem, kādēļ nevēlos šajā profesijā strādāt visu mūžu. Vēl pusotrs gads jūrā, un tad mēģināšu darīt kaut ko krastā. Pavisam iespējams, ka nodošos savai sirdslietai – fotografēšanai. Arī jūrā fotoaparāts man vienmēr bija pa rokai, lai varētu iemūžināt skaistākos dabas skatus. Arī, kad piestājām ostās, vienmēr devos uz pilsētu, lai caur fotoaparāta objektīvu uzlūkotu jauno un to iemūžinātu.”

Jautāts, kas ir tās vietas pasaulē, kuras visvairāk palikušas atmiņā, Artūrs atzīst, ka tādu ir ne mazums.

“Man patika Salvadora, neliela valstiņa Centrālamerikā. Tur bija kā paradīzē – palmas, saule, jūra un viļņi. Arī Ņujorka mani pārsteidza. Tā bija lieliska iespēja pastaigāties pa Manhetenas pašu centru. Tās bija ļoti nereālas sajūtas, kā filmā. Arī Ķīna mani pārsteidza pozitīvā nozīmē,” stāsta kuģotājs un atzīst, ka rekordus stādījis nav, bet ilgākais laiks, ko pavadījis uz kuģa, ir pieci mēneši un desmit dienas. Bet ilgākie pārbraucieni no vienas ostas uz otru, neredzot krastus, bijuši 35 dienas.

“Tas nav viegli. Šis darbs prasa ievērot zināmus noteikumus, ja tā var teikt. Nedrīkst konfliktēt, un patiesībā tādu konfliktu arī nav. Uz kuģa jāmāk sadzīvot un nolikt malā savas ambīcijas. Kuģis ir kā mājas, ar atšķirību, ka no tā nevar iziet sev vēlamā laikā. Taču jūtu, ka arī pats esmu kļuvis citādāks. Vairāk uzdrīkstos un jūtos sevī drošāks. Esmu kļuvis punktuālāks. Uz kuģa sardzē vienmēr jāierodas dažas minūtes ātrāk, bet ne nokavējoties. Šo principu ievēroju arī dzīvē. Jūrā esmu sapratis arī to, ka ļoti svarīga ir atbildība. Kļūdas pieļaut nedrīkst,” domās dalās Artūrs un piebilst, ka savā darba pieredzē nav strādājis kopā ar īstiem jūras vilkiem, jo vidējais kuģa komandas vecums bijis vidēji 30 gadi.

“Bērnībā nesapņoju kļūt ne par jūras pirātu, ne pasaules apceļotāju. Tā vienkārši sanāca, jo dzīvē vēlējos sev interesantu profesiju. Bet jūru pamest žēl nebūs, jo jūtu, ka aizraušanās ar fotografēšanu ir spēcīgāka par kuģošanu. Tā ir īpaša sajūta – ar fotoaparātu centies ieraudzīt to, ko varbūt nepamani un palaid garām ar aci. Svarīgi ir noķert mirkli. Skaistu momentu,” saka Artūrs un atzīst, ka labam fotogrāfam nepietiek vien ar kripatiņu talanta. Daudz ir jāmācās un jāstrādā.

“Fotogrāfam jāmāk saskatīt lietas, kuras citi nesaskata un neredz. Jābūt labai krāsu izjūtai un kompozīcijai. Jābūt ir iekšās! Pašam man patīk bildes, kurās valda harmonija. Nav haosa. Patīk saskaņotība. Esmu romantiķis, un man patīk bildēt dabasskatus,” atzīst puisis, kura izstāde vēl šobrīd Cēsīs ir aplūkojama.

“Izstādes atklāšana bija laba pieredze, jo tā bija mana pirmā personālizstāde. Sākumā šaubījos, vai tas būs manos spēkos. Domāju, ka tas pa spēkam tikai profesionāļiem. Bet laiks gāja, visu organizēju, sataisīju bildes un sanāca. Izstādē izvēlējos 15 bildes. Atlase ilga vairākas dienas. Sākumā izvēlējos 42 bildes, no kurām ar draugu palīdzību atsijāju liekās. Varētu teikt, ka izstādē 90 procenti ir bildes, kuras man pašam šķiet ļoti labas, un desmit, kuras patika draugiem,” stāsta Artūrs un, jautāts par nākotni, saka: “Nākamgad stāšos foto skolā, lai iegūtu fotogrāfa diplomu. Meklēšu fotogrāfa darbu. Mans sapnis ir strādāt žurnālā FHM.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sanākt kopā un sazaigot

00:00
13.10.2024
11

Priekuliete Zaiga Cīrule jau vairākus gadus piedalās interesantā notikumā – Latvijas Zaigu salidojumā. “Par Zaigu salidojumu uzzināju nejauši, vārds pa vārdam, caur paziņām, strādājot bērnudārzā. Pirmais mans Zaigu salidojums bija 2011.gadā. Kopā ar vārdamāsām esmu jau trīspadsmit gadus,” atklāj Z.Cīrule un pastāsta par savu pirmo tikšanās reizi ar vārdamāsām. “Izkāpu no automašīnas un devos sasveicināties. […]

Tomāti, tomāti un vēl tomāti

00:00
12.10.2024
29

Anna Ķilla 45 gadus dzīvo Līgatnē, ir savs dārziņš, siltumnīca. “Visu mūžu kaut ko esmu audzējusi. Kad atgriezos no darba Anglijā, izdomāju, ka  gribu, lai man ir simts dažādu tomātu,” smaidot stāsta Anna. Pirms astoņiem gadiem sāka internetā meklēt padomus un sēklas. Pirms diviem gadiem sarīkoja izstādi, kurā līgatnieši varēja apskatīt 120 šķirņu tomātus. Šonedēļ […]

Nemainīgie rudens jautājumi

00:00
11.10.2024
135
1

Līdz ar pirmajām rudens salnām sākusies apkures sezona daudzdzīvokļu namos Namu apsaimniekotāji “CDzP”    ir uzņēmums ar ilgstošu pieredzi, tā vadītājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka jautājums par to, kad pieslēgt siltumu, ik rudeni ir nemainīgs domstarpību iemesls dzīvokļu īpašniekiem. “Vieni gatavi pieciest drēgnumu, vilkt biezu džemperi un tīties segās, lai tikai nesāktos apkures sezona. Bet, […]

Izskan dzeja latviešu un ukraiņu valodā

00:00
10.10.2024
45
1

Ik rudeni arī Jaunpiebalgā izskan Dzejas dienas, pulcējoties piebaldzēniem, kuriem dzeja ir dvēseles valoda. Šogad Jaun­piebalgas Kultūras centra Velvju zālē aizvadītajā dzejas vakarā “Atkal šai rudenī…” skanēja dzeja latviešu un ukraiņu valodā. Dzeja, mūzika, dziesmas un skaistais iekārtojums ar rudens ziediem un dārza veltēm radīja ģimenisku un emocionāli siltu noskaņu. Piebaldzēns Jānis Mājenieks jeb Slēģu […]

Skanīga jubileja nākotnei

00:00
09.10.2024
45
1

Koncerta nosaukumā liekot vārdus no Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna “Sidraba birzs” – “Es Tevi pazīstu jau sen”-, vecākais Cēsu koris “Vidzeme” skanīgi nosvinēja 80 gadu jubileju. Klausītāju, kuru vidū bija daudzi bijušie koristi, priekam koris bija izvēlējies pazīstamas E. Dārziņa, P. Barisona, R.Paula, S.Mences, J. Jančevska, L.Jēkab­sones un citu komponistu kora dziesmas, tautā populāras, […]

Jāņmuižā 10.oktobrī notiks militārās mācības

14:34
08.10.2024
84

Jāņmuižā, ceturtdien, 10. oktobrī, notiks militārās mācības, ziņo Zemessardze. To laikā iespējama pastiprināta operatīvo dienestu transportlīdzekļu pārvietošanās, militārpersonu klātbūtne, bet būtiski satiksmes ierobežojumi nav plānoti. Mācību laikā tiks lietota mācību munīcija un sprādzienimitācijas līdzekļi, kas rada troksni, bet neapdraud apkārtējo veselību un dzīvību. Uzmanību sabiedriskā transporta lietotājiem! Mācību dienā, 10.oktobrī, A/S “CATA” autobusu pietura “Jāņmuiža” […]

Tautas balss

Pastaigu laikā jāpiesēž

20:28
08.10.2024
17
Pastaigu cienītāja Ē. raksta:

“Mēs, tie, kam patīk pastaigas un kas izmanto lielisko gājēju celiņu no Cēsīm uz Līvu ciematu, ļoti gaidām soliņus. Nav vairs jaunība, vajag pa laikam piesēst, ar autobusu pieturas soliņu ir par maz,” sacīja pastaigu cienītāja Ē.

Neaptveramās zāļu cenas

20:27
08.10.2024
15
7
Seniore raksta:

“Kad klausos, cik maksā zāles, lai ārstētu vai nepieļautu atkārtoties vēzim, mati ceļas stāvus. Grūti saprast, kas tik astronomisks jāiegulda, lai medikamenta deva maksātu tūkstošiem, pat desmitiem un simtiem tūkstošus eiro! Un šausmīgi saprast, ka jāmirst, jo nevari to atļauties, bet valsts nekompensē,” pārdomās dalījās seniore.

Laukos saites ciešākas

20:26
08.10.2024
18
Lasītāja V. raksta:

“Otrdienas “Druvā” izlasīju par senioru biedrībām, kas ražīgi darbojas un gādā par sava vecuma cilvēkiem. Droši vien viens otram vairāk palīdz laukos, kur cits citu pazīst, Cēsīs tas grūtāk. Pilsēta pietiekami liela, apvienot visus vienā organizācijā nav viegli,” sprieda lasītāja V.

Kā vecās filmās

13:10
01.10.2024
31
1
Cēsnieks raksta:

“Notikumi gluži kā senā zinātniskās fantastikas filmā vai romānā. Kos­miskajā stacijā iestrēguši divi ASV astronauti, kuriem vajadzēja tur pavadīt dažās dienas, bet nu jau ir vairākus mēnešus. Un tagad gatavo glābšanas misiju. Saki nu, ka māksla un literatūra nepareģo nākotni,” sprieda cēsnieks.

Lauki kļūst tukšāki

13:10
01.10.2024
46
1
Seniore raksta:

“Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, lai kā televīzijā stāsta par jaunajām ģimenēm, kas izvēlas dzīvot viensētās. Daudz vairāk, nekā pārceļas uz pagastiem, no tiem aiziet, to taču var redzēt statistikas datos,” pauda seniore.