Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Jūras spēki stāsta par sevi un jauniešu iespējām dienestā

Jānis Gabrāns
23:00
17.04.2023
45
Juras Speki 30 1

Cēsu Jaunās pils apmeklētāju centrā atklāta izstāde “Jūras spēkiem 30”, kurā attēlos un informatīvajos materiālos var iepazīties ar atjaunoto Jūras spēku vēsturi, uzdevumiem.

Par ceļojošās izstādes vietu Cēsis nav izraudzītas nejauši, kā zināms, Jūras spēkos ir patruļkuģis P06 “Cēsis”. Izstādes atklāšanā klāt bija arī kuģa komanda, citi Jūras spēku pārstāvji, kurus laipni uzņēma kuģa “Cēsis” krustmāte, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājuma glabātāja Dace Tabūne.

Jūras spēku Patruļkuģu eskadras komandieris komandkapteinis Nauris Lakševics, kura pakļautībā ir 12 kuģi, arī P06 “Cēsis”, uzsvēra, ka sadarbība ar kuģa krustmāti vienmēr bijusi labā līmenī un turpina attīstīties.

Viņš skaidroja, ka izstāde “Jūras spēkiem 30” jau apmēram gadu izstādīta dažādās Latvijas pilsētās: “Tā ceļo pa vietām, kas saistītas ar Brīvības cīņām – Cē­sīm, Viesīti, Rēzekni, Jelgavu-, vietām, kuru nosaukumus nes mūsu patruļkuģi. Lai arī tūlīt svinēsim Jūras spēku 31.gadadienu, izstāde turpina ceļot un informēt. Viens no tās uzdevumiem ir arī popularizēt Jūras spēkus, lai gados jauni cilvēki izvēlas dienestu Jūras spēkos un Nacionālajos bruņotajos spēkos kopumā. Šogad jaunieši brīvprātīgi varēs pieteikties Valsts aizsardzības dienestam, tikšanās reizēs ar skolēniem varam viņus uzrunāt, izstāstīt, kāds būs dienests, ka ieguvumu būs vairāk nekā mīnusu.”

Jautāts, vai Jūras spēku vienības nokomplektētas ar personālu, Nauris Lakševics atklāj, ka tāpat ka NBS kopumā Jūras spēkos trūkst cilvēku: “Kopumā Latvijā trūkst darbaspēka. Jauniešu ir tik, cik ir, viņus vajag visām nozarēm, specialitātēm. Tāpēc cenšamies sevi popularizēt dažādos veidos, un dalība izstādes atklāšanā ir veids satikties, pastāstīt. Noderīgi ir arī informatīvie bukleti, bet var gadīties, ka jaunietis izlasa, rodas jautājumi, bet nav, kam tos uzdot. Tiekoties varam atbildēt uz visiem jautājumiem.”

Patruļkuģis P06 “Cēsis” Jūras spēkos ir jau vairāk nekā desmit gadus, tas ir jauns vai vecs kuģis? “Kuģa mūžs vidēji ir 40 gadi, un līdz brīdim, kamēr nebūs jauni kuģi, esošie patruļkuģi, to­starp P06 “Cēsis”, skaitās jaunie kuģi,” skaidro N. Lakševics. “Taču nekas nestāv uz vietas, nemitīgi notiek attīstība, modernizācija. Attīstās gan kuģis, gan pilnveidojas jūrnieki. Apkalpe mācās, visi kļūst gudrāki, zinošāki, kā labāk kuģi izmantot. Tāpat arī kuģa modernizācija notiek nemitīgi, process nekad neapstājas. Taču svarīgi saprast, lai cik moderni būs kuģi, galvenais uz tiem būs cilvēks. Jā, ienāk jaunās tehnoloģijas, kas vada kuģus, pilda citus uzdevumus, bet tas ir līdz brīdim, kad lēmums jāpieņem cilvēkam un attiecīgi arī jārīkojas.”

Izstādes atklāšanas dienā muzejā viesojās skolu vecāko klašu audzēkņi, kurus uzrunāja un par dienesta gaitām, jūrnieku ikdienu stāstīja patruļkuģa P06 “Cēsis” komandiere virsleitnante Māra Vilnīte. Gada sākumā viņa ar komandu jau viesojās Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, tikās ar kuģa krustmāti, tagad ieradās ar citu misiju. M.Vilnīte saka, ka vienmēr prieks būt Cēsīs: “Īpašs prieks tikties ar jauniešiem, parunāt ar viņiem, pastāstīt par dienestu bruņotajos spēkos, kas zina, varbūt kādu no viņiem satiksim arī Jūras spēkos.”

Uz jauniešu jautājumiem labprāt atbildēja arī Jūras spēku kapelāns komandleitnants Dāvids Šterns. “Druvai” viņš pastāstīja, ka tikšanās reizes ar jauniešiem vienmēr ir interesantas un atšķirīgas. Skolēnu aktivitāte atkarīga no tā, vai klasē ir kāds līderis, kurš pirmais sāk uzdot jautājumus, tad uzdrošinās arī citi. Kāds atceroties, ka tēvs vai vectēvs arī dienējis jūras spēkos.

“Tikšanās ar jauniešiem, stāstījums par Jūras spēkiem ir kā sēkliņas iesēšana, lai rosinātu interesi, varbūt kāds kļūs par jūrnieku vai par karavīru, ja nē, svarīgi, lai viņš ir kārtīgs Latvijas pilsonis, šīs valsts patriots. Mērķis jau visiem viens – izaudzināt savas valsts patriotus.

Ir svarīgi pastāstīt, ka Jūras spēkos ir karavīri ar specifiskām zināšanām, lielu pieredzi, kuri veic specifisku darbu. Un tie nav tikai militārie uzdevumi, piemēram, veikt krasta apsardzi, bet arī koordinēt un veikt cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidēt jūrā notikušo avāriju sekas, piedalīties ekoloģiskajā uzraudzībā un kuģošanas režīma ievērošanas kontrolē,” uzsver D. Šterns.

Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīga karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa “Sams”. Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. 1995. gada 11. aprīlī svinīgos apstākļos Jūras spēki atguva brīnumainā kārtā saglabājušos Latvijas Kara flotes karogu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
13

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
31

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
43
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
138
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi