Trešdiena, 19. jūnijs
Vārda dienas: Viktors, Nils

Jūras krauklim Latvijā iepaticies

Druva
00:00
09.01.2009
9
200901082315439806

Par 2009.gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) izvēlējusies jūras kraukli (Phalacrocorax carbo).

Kopš 70. gadiem visā Eiropā vērojams putnu skaita pieaugums. Latvijā līdz pat 70. gadu beigām tas bija samērā reti sastopams, īpaši iekšzemē. Ligzdošana pirmo reizi pierādīta 1989.gadā Lubānas ezerā. Šobrīd ligzdo vairākās citās vietās, skaits turpina pieaugt. Nelielā skaitā regulāri ziemo jūras piekrastē, sevišķi rajonā uz dienvidiem no Liepājas. Pieaugošais putnu skaits nereti rada konfliktsituācijas ar zivsaimniekiem. Šogad tiks popularizēti starptautiskas darba grupas izstrādātie ieteikumi jūras kraukļu atturēšanai no sirošanas dīķsaimniecībās. Lai apzinātu situāciju mūsu valstī, gada putna akcijas laikā LOB noskaidros jūras kraukļu skaitu Latvijā, apzinās to ligzdošanas un citas koncentrēšanās vietas, veiks putna barības izpēti.

Jūras krauklis ir melns zoss lieluma, 77-94 centimetrus garš putns. Tā spārnu izpletums – 130 līdz 160 cm. Tam ir pagara aste un dzeltens plankums rīkles daļā. Tautā jūras kraukli sauc arī par lielo jūras kraukli, ūdeni, kormorānu, lielo kormorānu. Putns pārtiek no zivīm un ligzdo lielās kolonijās pie ezeriem un zivju dīķiem, arī jūras piekrastē. Aptuveni pirms divdesmit gadiem jūras kraukļi atgriezušies arī Latvijā un kopš tā laika kļuvuši arvien biežāk sastopami. Ornitologi lēš, ka pērn Latvijā bija ap 20 jūras kraukļu kolonijas, kurās ligzdoja ap tūkstoš šo putnu pāru. Iespējamie iemesli ir veiksmīga sugas aizsardzība, pesticīdu lietošanas samazināšana, pārmaiņas ihtiofaunā un arī klimata pārmaiņas.

“Lai spriestu, kā risināt jūras kraukļu un zivsaimnieku konfliktsituācijas mūsu valstī, nepieciešams veikt pilnīgu esošās situācijas apzināšanu,” aģentūrai LETA norādījis LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. Viņš uzsver, ka patlaban ornitologu rīcībā nav precīzu datu ne par jūras kraukļu skaitu un izplatību Latvijā, ne par to radīto zaudējumu apjomu zivsaimniecībām.

2009.gada putna akcijas laikā LOB plāno noskaidrot jūras kraukļu ligzdojošās populācijas lielumu un izplatību. Tiks apzinātas arī citas teritorijas, kurās koncentrējas jūras kraukļi – gan migrējošo putnu, gan neligzdojošo putnu baru uzturēšanās vietas. Vienlaikus tiks vākti un analizēti barības paraugi, lai gūtu priekšstatu par to, ko un cik daudz jūras kraukļi Latvijā ēd.

Lai risinātu jūras kraukļu un zivsaimnieku konfliktus, 2004.gadā Eiropas Savienībā pieņēma lēmumu par īpašas darba grupas INTERCAFE (“Interdisciplinary Initiative to Reduce pan-European Cormorant-Fisheries Conflicts”) izveidi, kurā iesaistīti gan ornitologi, gan ekologi, gan zivsaimnieki un valdības iestāžu pārstāvji no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm un arī Tuvajiem Austrumiem. Šogad tiks izstrādātas INTERCAFE rekomendācijas jūras kraukļu atturēšanai no dīķsaimniecībām.

Kamēr Eiropā domā, kā sadzīvot ar jūras kraukļiem, Igaunijas Vides aizsardzības ministrija izstrādājusi šo putnu skaita samazināšanas programmu. Jūras kraukļu olas daudzajās kolonijās valsts rietumos tiks speciāli apstrādātas, un tas liks putniem pārcelties uz dzīvi citur. Šāda rīcība ir pretrunā ar ES direktīvām.

Jūras kraukļu skaita pieaugums visvairāk uztrauc Igaunijas zvejniekus, kuri putnus vaino aizvien mazākos lomos. Hīumā zvejnieki skaidro, ka 85 procentus Vēnameri līcī zvejojamo zivju apēd jūras kraukļi, tikai 15 procenti tiek zvejniekiem. Pirmās jūras kraukļu apmetnes Igaunijā konstatētas 1984. gadā, divdesmit gadu laikā kaimiņvalstī apmetušies jau 20 000 šīs sugas putnu.

Viena no jūras kraukļu skaita ierobežošanas metodēm paredz dēšanas laikā trīs, četras reizes apstrādāt olas ar īpašu eļļu līdz laikam, kad putni nolems pamest koloniju. Ekologi šādu rīcību sauc par nežēlīgu.

Eiropas Komisija 13 ES valstīm, arī Igaunijai, izteikusi piezīmes par to, ka jūras kraukļi tajās netiek pietiekami aizsargāti, tā pārkāpjot ES direktīvas.

Gada putna akciju LOB rīko jau četrpadsmito reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti – grieze (1996.), vakarlēpis (1997.), zaļā vārna (1998.), mazais ērglis (1999.), ķīvīte (2000.), ūpis (2001.), lielais ķīris (2002.),

rubenis (2003.), baltais

stārķis (2004.), ziemeļu gulbis (2005.), lauka piekūns (2006.), melnā dzilna (2007.) un melnais stārķis

(2008.).

Jūras krauklis sastopams arī mūsu rajonā. Stalbes pagasta zemnieku saimniecībā „Ūdensrozes”, kas apsaimnieko vairāk nekā 200 hektārus zivju dīķu, šie putni mītot jau pasen. Ar katru gadu skaits palielinoties, pastāstīja „Ūdensrožu” darbinieks Ilgonis Zaļaiskalns. „Jūras kraukļu mūsu dīķos ir vairāki desmiti, domāju, skaits pat tuvojas simtam. Tepat arī perē. Apēd daudz zivju. Mūsu dīķos barību sev atrod vairāku sugu zivjēdāji – baltais un pelēkais gārnis, zivju ērglis,- bet jūras krauklis ir viens no ēdelīgākajiem. Šis gads būs pirmais, kad dīķsaimniecības no Eiropas Savienības sāks saņemt kompensāciju par putnu nodarītajiem zaudējumiem, tos rēķinās par aizvadīto gadu,” pastāstīja I.Zaļaiskalns.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
17

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
12

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
68

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
39

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

CSNG ar cietušajiem

14:12
17.06.2024
42

Aizvadītajās dienās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 282 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 35 ceļu satiksmes negadījumi, kur sešos gadījumos kopumā cietušas sešas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemts 291 administratīvā pārkāpuma lēmums, tajā skaitā 197 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos […]

Aizvadītajās diennaktīs ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 11 izsaukumi

14:09
17.06.2024
28

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 14. jūnija plkst. 6.30 līdz 17. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 11 izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, septiņus uz glābšanas darbiem, kā arī vēl trīs bija maldinājumi. Piektdien pusdivos pēcpusdienā VUGD saņēma izsaukumu uz Madonas novada Jumurdas pagastu, kur notika vieglās automašīnas un mikroautobusa […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
11
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
29
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi