Jūlija pirmajā dekādē Latvija beidzot sagaidīja vasarīgi karstu laiku. Dekādes vidējā gaisa temperatūra kopumā valstī bija 2,9 grādus augstāka par normu, informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Jūlija pirmās dekādes un līdz šim arī šī gada viskarstākās dienas bija 6.jūlijs un 7.jūlijs, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra pārsniedza normu par pieciem līdz septiņiem grādiem, bet vietām pat par astoņiem grādiem. Dienvidū Latvijas vidienē un 6.jūlijā arī Baltijas jūras piekrastē termometra stabiņš pārsniedza plus 30 grādus, sasniedzot jaunus konkrētās dienas temperatūras rekordus 6.jūlijā Liepājā: plus 31,2 un 7.jūlijā Rīgā: plus 32.
Dekādes pēdējās dienās lielais karstums pakāpeniski samazinājās – 8.jūlijā temperatūra ap 30 grādiem vēl bija Latgalē, bet nākamās dienās maksimālā gaisa temperatūra jau bija plus 20-27 grādu robežās.
Dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 120% no normas ar vasarai raksturīgajiem lietusgāžu nokrišņu daudzuma kontrastiem – no tikai 8% no normas Līvānu novada Rožupes pagasta Sīļos līdz vairāk nekā trīs dekāžu normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam Kolkā. Dienas ar visbagātākajiem nokrišņiem bija 5.jūlijs un 7.jūlijs, kad vietām Kurzemē diennakts laikā nolijušais nokrišņu daudzums bija pat puse un vairāk no visa mēneša nokrišņu normas.
7.jūlija lietusgāzes pavadīja brāzmains vējš, kas Saldū brāzmās sasniedza stipras vētras spēku – 25 metriem sekundē. Tik stipras vēja brāzmas jūlijā Saldū bija pirmoreiz. Dekādes otrajā pusē daudzviet bija vērojams arī pērkona negaiss.
LETA
