Cēsu dome nodevusi sabiedriskajai apspriešanai teritorijas plānojuma grozījumu pirmo redakciju teritorijas plānojuma sadaļai „Apbūves noteikumi”. Apspriešana ilgs līdz 16.martam. Lai iepazīstinātu interesentus ar paredzētajiem grozījumiem, atbildētu uz jautājumiem un uzklausītu priekšlikumus, Cēsu domes zālē notika sabiedriskās ap-spriešanas sanāksme. Uz to bija ieradušies būvnieki, arhitekti, privātīpašumu attīstītāji, namīpašnieki, uzņēmēji. Īpaši – unikāli objekti
Sanāksmes sākumā būvvaldes vadītājs Jānis Zlaugotnis un būvvaldes vadītāja vietniece Zaiga Jēkabsone klātesošos iepazīstināja ar svarīgākajām izmaiņām, kas tiek piedāvātas pirmajā redakcijā.
“Apbūves noteikumi bija izstrādāti samērā detalizēti, bet nav iespējams pilnībā atspoguļot dzīves situācijas, ar kurām nākas saskarties ikdienā. Pilsētai strauji attīstoties, situācijas mainās, vadoties no reālās situācijas, arī izkristalizējušies piedāvātie esošo punktu grozījumi, papildinājumi, kā arī ieviesti vairāki jauni punkti. Tāpēc aicinām jūs koleģiāli palīdzēt mums izstrādāt šos apbūves noteikumus iespējami labākus,” teica J.Zlaugotnis.
Apbūves noteikumi skar ikvienu teritorijas īpašnieku, kurš savā nekustamajā īpašumā iecerējis veikt kādu būvniecību vai rekonstrukciju, bet īpaši tie attiecas uz arhitektiem, būvētājiem, projektu attīstītājiem. Ar pilnu grozījumu tekstu iespējams iepazīties Cēsu pilsētas domes 2.stāva vestibilā, iedzīvotāju apkalpošanas centrā vai domes mājas lapā, šoreiz tikai par dažiem svarīgākajiem punktiem.
Viens no jaunajiem punktiem iekļauts 3.nodaļā, un tajā teikts: “Cēsu pilsētas teritorijā drīkst būvēt īpašus – unikālus objektus, kuru funkcionālā izmantošana atbilst teritorijas plānojuma zonējumā noteiktajam, un kuru realizēšanai un uzturēšanai nepieciešams lielāks stāvu skaits, apbūves blīvums (ja tiek izpildītas šo noteikumu 22.nodaļas prasības), apbūves intensitāte un kurus raksturo to īpašie parametri:
– funkcionālais pielietojums, kas nosaka, ka šo objektu skaits pilsētā ir viens vai neliels skaits (piemēram,
– baznīca, peldbaseins, hokeja halle, ūdens atrakciju parks un tml.);
– tehnoloģiskais risinājums;
– īpaši augstvērtīgs, inovatīvs arhitektoniskais risinājums.
Šos gadījumus nosaka ar būvvaldes atzinumu, attīstības un plānošanas komisijas atzinumu, pozitīviem publiskās apspriešanas rezultātiem, tautsaimniecības komitejas atzinumu un Cēsu pilsētas domes lēmumu.”
J.Zlaugotnis norādīja, ka šis ir viens no piemēriem, kad reālās dzīves situācijas liek pieņemt grozījumus. Šis punkts ļaus paātrināt projektu virzību gadījumos, kad piedāvājums atbildīs teritorijas plānojumā noteiktajām funkcijām, bet būs atšķirība nelielās niansēs apbūves blīvumā vai intensitātē. Tādējādi nebūs jāveic plānojuma grozījumi, kas aizņem aptuveni pusgadu, bet pēc pašvaldības speciālistu pozitīva atzinuma projektu varēs virzīt. Tādējādi var izdoties piesaistīt investorus, kuri gatavi piedāvāt kādus īpašus, interesantus un pašvaldībai nepieciešamus projektus.
“Jāsaprot, ka netiks pieļauta, piemēram, 12 stāvu daudzdzīvokļu māju būvniecība, bet katra projekta atbilstība šajā punktā izvirzītajām prasībām tiks īpaši izvērtēta,” teica J.Zlaugotnis. Inženiertīkli jāsakārto
Būvvaldes pārstāvji uzsvēra, ka svarīgs punkts iekļauts arī 4.nodaļā, kurā norādīts, ka “Aizliegts apbūvēt jaunas teritorijas, kurās teritorijas plānojums, detālplānojums vai zemes ierīcības projekts paredz nodrošināt piekļūšanu zemes gabaliem, veidojot jaunas ielas vai to posmus, pirms šo ielu un maģistrālo inženierkomunikāciju izbūves. Būvniecību atļauts veikt vienlaikus.”
J.Zlaugotnis norādīja, ka nedrīkst pilsētā atkārtoties situācija, kas radās 80.gadu beigās, kad pilsētā izveidojās vairāki privātmāju mikrorajoni, bet tajos netika izbūvētas ielas, inženiertīkli, virsūdeņu novadīšanas sistēmas, un šīs problēmas tur aktuālas joprojām.
“Tāpēc jaunajos privātmāju rajonos, kas taps pilsētā, šīs prasības jāievēro, lai iedzīvotāji, kuri iegādāsies šeit mājas vai apbūves gabalus, nekļūtu par ķīlniekiem,” norādīja J.Zlaugotnis.
Arī 27.nodaļā ielikts jauns punkts, kas papildina šo, un tajā teikts, ka “Cēsu pilsētas pašvaldība bez kompensācijas pārņem īpašumā no fiziskajām un juridiskajām personām to privātīpašumā esošās nodalītās, jaunizbūvētās ielas tikai pēc maģistrālo inženiertīklu un ielas šķērsprofilu, garenprofilu un ieseguma pilnīgas izbūves pabeigšanas, ja puses nav vienojušās savādāk.”
Pašvaldības speciālisti atzina, ka ir precedenti, kad jauno projektu attīstītāji jauno ielu un inženiertīklu izveidi grib uzvelt pašvaldības pleciem, lai gan paši to solījuši potenciālajiem klientiem. Zinot pašvaldības saspringto budžeta situāciju, apbūves noteikumos piedāvāts iekļaut šo punktu, ka pašvaldība gatava uzņemties jauno ielu apsaimniekošanu, bet tikai tad, ja tā pilnībā izbūvēta.
Iespējami gadījumi, kad pilsēta šos darbus veic, atbalstot daudzdzīvokļu namu būvniecību, kas pilsētā ir aktuāla. Bet privātmāju kvartālu attīstītājiem tas jāveic par saviem līdzekļiem. Lai var piebraukt
Vairāki grozījumu punkti vērsti uz to, lai zemes gabaliem būtu tieša piekļuve no ielas. Z.Jēkabsone informēja, ka jau 30. gados pilsētā izstrādātajos apbūves noteikumos teikts, ka katram zemes gabalam jābūt piekļuvei no ielas, un tajā laikā zemes gabali atradās ielas malā. Padomju gados situācija mainījās, veidojās nedaudz haotiska situācija, un ne visiem zemes gabaliem bija tieša piekļuve ielām. Tāpēc rodas dažādas problēmas, un turpmāk iecerēts no šādām situācijām izvairīties. Viens no jauninājumiem nosaka, ka “Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās uz viena zemes gabala, bez tā tālākas sadalīšanas, aizliegts būvēt vairāk kā vienu dzīvojamo ēku.”
Līdz šim bija atļauts būvēt divas, un dažkārt vienā zemes gabalā vecākiem bija viena māja, bērniem – otra. Bet kad vieni vai otri vēlas savu māju pārdot, rodas problēmas ar zemes gabalu sadalīšanu, un nav arī piekļuves ceļam. Tāpēc grozījumos iekļauts šāds punkts. Svarīga apdares kvalitāte
Vairāki svarīgi jauni punkti iekļauti 13. nodaļā un attiecas uz ēku ārējo apdari. Tie aizliedz ēku apdarē izmantot plastikāta un metāla apšuvumu vai nosaka konkrētu apjomu, cik to drīkst izmantot.
“Jā, šie jauninājumi ir diskutabli, bet varbūt uz to vajadzētu iet, ja nosakām augstākas kvalitātes normas mūsu pilsētā. Situācija ir tāda, ka ēkas tiek apšūtas ar plastikāta dēļiem. Manuprāt, šis apdares princips pazemina individuālo dzīvojamo ģimenes māju kvalitāti. Ārzemēs šos materiālus pielieto dažādām palīgbūvēm, saimniecības ēkām, vieglas konstrukcijas ēkām, bet nepiemēro dzīvojamo māju apdarē. Mēs diemžēl paņemam to sliktāko un ekonomisku apstākļu dēļ tos izmantojam,” teica J.Zlaugotnis.
Jauns ir arī punkts 14.nodaļā, kas aizliedz Cēsu pilsētā esošajā daudzdzīvokļu dzīvojamo namu apbūvē izveidot jaunas atsevišķas ieejas uz dzīvokļiem ēkas ārsienā pirmā stāva līmenī, izņemot, ja dzīvoklis tiek piemērots cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām.
“Daudzi Valmierā redzējuši Hruščova laika ēkas, kurām pirmajos stāvos iebūvēti dažādi komercobjekti. Arī Cēsīs parādījusies vēlme dzīvokļus pirmā stāva līmenī noņemt no apdzīvojamās platības uzskaites, lai veidotu komerctelpas. Ir vēl kāda tendence, proti, pirmajā stāvā dzīvojošie iedzīvotāji gribētu izveidot sev atsevišķu ieeju, tieši nesošajā sienā izveidojot sev atsevišķu ieeju. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, piedāvājam šādu punktu ielikt apbūves noteikumos,” teica J.Zlaugotnis. Stāvvietu pilsētā trūkst
Klātesošo diskusijas un iebildumus izraisīja piedāvātie grozījumi, kas attiecas uz autostāvvietu skaitu pie sabiedriska rakstura ēkām. J.Zlaugotnis atzina, ka šis jautājums ir svarīgs, jo pilsētā autostāvvietu trūkst: “Cēsis ir trešā pilsēta valstī ar lielāko automašīnu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem. Mūsu ielu tīkls ir šaurs, mašīnu novietošana uz ielām traucē transporta kustību un apdraud drošību. Centrā apbūve ir blīva, un tur nav pagalmu, kur ierīkot stāvvietas. Savukārt, pašvaldībai nav pieticis savu finansiālo resursu, lai kardināli risinātu stāvvietu problēmas. Teritorijas plānojums skaidri pasaka, kur paredzēti šie stāvlaukumi, bet to projektēšanai un būvniecībai nepieciešami lieli līdzekļi, kuru pašvaldībai nav. Jo ir citas prioritātes.
Esošās normas jau tā ir niecīgas. Ja veikala platība ir 40 kvadrātmetri, pēc normas paredzēta viena stāvvieta. Atbrauc darbinieks uz veikalu, noliek mašīnu un viss. Kur vēl mazāk? Redzam, ka pie sporta kompleksa mašīnām vietas nav, ja notiek kādas lielas sacensības. Tāpēc tiek izstrādāts projekts, lai tur veidotu jaunu stāvvietu. Labāk, lai autostāvvietu ir vairāk, nekā tās trūkst. Jo tendence tāda, ka pie visiem objektiem autostāvvietu trūkst. Tāpēc stāvvietas ir jāizbūvē, bet ja nav, kur to īstenot, uzņēmējiem jāpiedalās ar finansējumu kompensācijas mehānismā, lai pilsēta varētu stāvvietas izbūvēt citviet.”
Klātesošie interesējās, kā uzņēmējs, kurš samaksājis šo kompensāciju, var zināt, ka stāvvieta tiks izbūvēta. J.Zlaugotnis skaidroja, ka šī summa tiek uzkrāta īpašā kontā, un šis projekts – stāvvietas izbūve – tiek realizēts brīdī, kad kontā, kas paredzēts tieši šim mērķim, uzkrāta pietiekama summa.
Tika izklāstīti arī citi grozījumu punkti, noslēgumā aicinot ikvienu aktīvi iesaistīties to izvērtēšanā.
“Tagad, kad esat dzirdējuši mūsu skaidrojumu, jūs varat pārdomāt šos punktus, vēlreiz tos izlasīt un kā profesionāļi varētu izteikt iebildumus, priekšlikumus, papildinājumus un iesniegt tos rakstiski Cēsu domei,” norādīja J.Zlaugotnis.
Komentāri