Alise Freimane, Jānis Vīksna un Rolands Rozītis Cēsu jauniešu domē darbojas četrus gadus. Šogad viņi beigs 12. klasi un, visticamāk, dosies studēt uz Rīgu. Viņu vietā nāks jaunie, kuri, iespējams, turpinās sāktās idejas un darbus.
– Kādas aktualitātes ir jauniešu domes darba kārtībā?
Alise: – Gatavojamies izstādei – konkursam “Dzīvo šodienai, neaizmirstot par rītdienu”, aicinot tajā piedalīties ikvienu jaunieti, kas vēlas radoši izpausties.
Jānis: – Konkursa mērķi ir veicināt radošo darbību un vērtību apzināšanos, sekmēt jaunu talantu rašanos un attīstību, kā arī dot iespēju jaunajiem māksliniekiem, autoriem parādīt savus darbus plašākai publikai. Iesniegtie darbi tiks vērtēti šādās kategorijās- video, radošie raksti, tēlotājmāksla, foto, digitālā fotomāksla. Darbus vērtēs divās vecuma grupās: 13-17 gadi un 18-23 gadi. Jāpiebilst, ka darbus var iesniegt līdz 9. maijam, sūtot pa pastu, kā arī izmantojot e-pastu vai nogādājot Jauniešu mājā Cēsu pilsētas domes ēkā. 16. maijā paredzēta izstādes atklāšana Cēsu kultūras centrā. Tā būs apskatāma līdz pat 31.maijam. Noslēguma pasākums paredzēts kino muzikālajā centrā „Vidzemnieks” 6. jūnijā, kur apbalvos konkursa laureātus un pasniegs galveno balvu.
Alise: – Konkurss otro gadu notiks valsts mērogā. Turpinot par aktualitātēm, jāsaka – gatavojamies pilsētas svētkiem, kur tiks organizētas aktivitātes arī jauniešiem. Un domājam jau par 1. septembri jeb jauniešu dienu.
Vai domājat, kā jauniešu pasākumos izskaust problēmas, kas saistītas ar alkohola lietošanu?
Alise: – Nav divu domu. Noteikti esam pret grādīgo dzērienu lietošanu. Cīnāmies, lai jauniešu domes organizētajos pasākumos neviens nedzertu un neienestu alkoholu. Domājot par izstādes – konkursa noslēgumu “Dzīvo šodienai, neaizmirstot par rītdienu”, kas notiks klubā “Vidzemnieks”, esam runājuši ar kluba vadītāju un stingri noteikuši, ka šajā vakarā alkohols netiks tirgots. Mums ir arī savi apsargi, kuri pasākumā neielaiž jauniešus alkohola reibumā. Taču nenoliegšu, ka problēmas ir un ar tām jācīnās.
Rolands: – Tā ir gan problēma, gan arī varbūt jaunības trakums. Taču, cik daudz alkoholu lietot, atkarīgs no katra paša. Arī manā draugu lokā dažs dzer, dažs ne. Taču, nevienu nediskriminējot, gribu teikt – jo labākā skolā mācies, jo mazāk aktuāla ir šī problēma.
Alise: – Daudz kas atkarīgs no draugiem. Savā lokā lielākoties izdomājam kopīgus pasākumus bez alkohola lietošanas. Viss ir pašu rokās.
Rolands: – Taču arī sabiedrībai kopumā šīm problēmām jāpievērš uzmanība. Vēl joprojām nesaprotu pārdevējus, kuri četrpadsmit gadīgiem pusaudžiem tirgo cigaretes. Tie veikalu īpašnieki vienkārši būtu jāsoda, atņemot tabakas izstrādājumu tirdzniecības licences vai verot ciet.
Jānis: – Esam kopā ar policiju un vecākiem gājuši reidos. Nav tā, ka šajā jautājumā neko nebūtu darījuši.
Alise: – Nevaru iedomāties, kas notiktu, ja nebūtu pieņemts likums, ka alkoholu var tirgot tikai līdz desmitiem vakarā. Un vēl, parasti saka, ka draugi var ievilkt atkarībās – smēķēšanā, dzeršanā… Taču domāju, cik ātri viņi ievelk, tikpat ātri var izvilkt. Galvenais – vienam vajag būt pirmajam, kurš sapratis, ka tas nav īsti forši.
– Vai piekrītat viedoklim, ka jauniešiem Cēsīs īsti nav ko darīt?
Rolands: – Viss atkarīgs no tā, par kāda vecuma jauniešiem runājam. Vidusskolas vecuma jaunieši noteikti nevar sūdzēties. Mums ir interešu centri, mūzikas, mākslas un sporta skola. Piektdienas vakaros var aiziet uz bāru “Sarunas” un pasēdēt draugu lokā. Tā ka iespējas ir. Izšķirošais, ko katrs vēlas darīt.
Alise: – Jā, boulinga Cēsīs nav, ledus halli neuzcēla. Taču nav tā, ka nav nekā. Ir Žagarkalns, citas vietas. Protams, lielākoties visām izklaidēm nepieciešama nauda. Bet draugi vienmēr var izdomāt, ko pasākt. – Kad aiziesiet no jauniešu domes, kādi darbi pēc jums paliks?
Jānis: – Mēs daudz esam guvuši paši sev – organizējuši pasākumus un skrējuši līdz beidzamajam, lai viss izdotos.
Alise: – Darīts daudz. Esmu jauniešu domes priekšsēdētāja, un šobrīd domāju, ko atstāt savā amatā. Neteikšu, ka šis pienākums bijis viegls. Tas prasa lielu atbildības sajūtu un iekšēju dzinuli. Ir prieks, ka mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar pilsētas domi un rajona uzņēmējiem, par ko ļoti bieži brīnās citu pilsētu jaunieši. – Ko esat nolēmuši darīt nākotnē? Vai pēc studijām atgriezīsieties Cēsīs?
Rolands: – Esmu nolēmis kļūt par skolotāju. Un noteikti, ja vien būs iespēja, atgriezīšos dzimtajā pilsētā.
Alise: – Jā, uz Rīgu iešu, bet daļa manis paliks arī Cēsīs. Zinu, ka arī nākotnē centīšos ar idejām atbalstīt jauniešu domi, kā to darījuši iepriekšējie domes vadītāji. Savu nākotni vēlos saistīt ar kultūras jomu, un varbūt arī savas pilsētas labā ko spēšu darīt.
Jānis: – Esmu pilsētas patriots un negribu pat domāt par dzīvi Rīgā. Taču redzēs, kā viss iegrozīsies.
Komentāri