Šonedēļ Cēsu veikalos pie pircējiem nonāk šī gada pirmie z/s “Kliģeni” siltumnīcā izaudzētie tomāti. “Kliģenu” vadītājs Aleksandrs Raubiško gan atzīst, ka sezona par nedēļu, pusotru atpalikusi no grafika, to ietekmējuši klimatiskie apstākļi: “Pērn šajā laikā tomātu stādījumi jau ražoja pamatīgi, šogad pirmā raža tikko ienākusies. Ar mākslīgo apgaismojumu vien ir par maz, dārzeņiem nepieciešama arī saules gaisma, to nekas nespēj aizstāt. Šopavasar saule nav bijusi
īpaši dāsna, tāpēc nogatavošanās sezona nedaudz iekavējusies. Tā tas ir ne tikai mums, bet arī citur Austrumu un centrālajā Eiropā. Polijas speciālisti, kas šonedēļ viesojās pie mums, stāstīja, ka līdzīga situācija esot arī pie viņiem.” Šī ir jau ceturtā sezona, kad varam baudīt Cēsīs audzētus tomātus. Cilvēku vērtējums allaž bijis labs, atzīstot tos krietni garšīgākus par ievestajiem no ārzemēm. A. Raubiško gan stāsta, ka audzēšanas tehnoloģijas būtiski neatšķīrās no tām, ko izmanto Nīderlandē, Polijā, Lietuvā. Augu laistīšana un mēslošana notiek datorizēti, un tomāti saņem tieši to un tieši tik daudz, cik nepieciešams. Stādi aug augsnes aizstājējos, kas ļauj efektīvāk gatavot barošanas receptūru, tas svarīgi arī no fitosanitārā viedokļa. “Garšas īpašības nosaka arī šķirne. Ir garšīgas šķirnes, kas diemžēl nav pārāk ražīgas, un ir ražīgas, bet ne tik garšīgas. Lielaugļu tomāti vienmēr bijuši ar izteikti labākām garšas īpašībām, tāpēc esam izvēlējušies audzēt tos, lai ar garšu atšķirtos no citu tomātu audzētāju produkcijas. Tiesa, ir nedaudz sarežģītāka audzēšana, prasa vairāk roku darba, bet uzskatām, ka ieguvumu tomēr ir vairāk. Šogad audzējam ‘Greis’ šķirnes tomātus, bet katru gadu izmēģinām vēl dažas. Ja atradīsies kaut kas labāks, esam gatavi mainīt. Svarīgi piebilst, ka pēc speciālistu atzinuma Baltijas klimats ir pats piemērotākais tomātu un gurķu audzēšanai,” stāsta A. Raubiško.
“Kliģenu” tomātu garšas kvalitāti garantē arī tas, ka dārzeņi veikalu plauktos nonāk gandrīz tūlīt pēc novākšanas, bet ārzemēs audzētajiem nepieciešams laiks, kamēr tie no siltumnīcas tiek atvesti uz Latviju. Arī tas samazina kvalitāti. Tomātu siltumnīcā strādā astoņi cilvēki, kā atzīst A. Raubiško, visi darbinieki pelnījuši vislielākās uzslavas, jo bez viņiem nebūtu iespējams sasniegt tik labus rezultātus. “Viņi ir īsti sava uzņēmuma patrioti,” piebilst vadītājs. Cēsīs tomātus audzē viena hektāra platībā, bet, kad beigsies gurķu raža, arī to vietā stādīs tomātus. Saimniecībā audzētos tomātus patērē tepat Vidzemē. Uzņēmumam ir sadarbība ar vairākām vairumtirdzniecības bāzēm Cēsīs un Valmierā, tos piegādā “Top” veikalu tīklam, arī veikaliem “Solo” un “Esse” Cēsīs. “Esam pārāk mazi, lai ieietu kādā lielajā tirdzniecības tīklā. Tie divi hektāri, lai arī izklausās daudz, ir pārāk maz, lai nodrošinātu regulāru piegādi lielos apjomos. Normāli būtu trīs, četri hektāri ar vienu kultūru. Cerams, ka šovasar sāksies trešās siltumnīcas celtniecība, un jau nākamajā gadā tomātu platība pieaugs vēl par hektāru. Tad pirmais attīstības etaps, kurā bija plānots uzbūvēt trīs hektārus siltumnīcu, katlu māju un noliktavu, būs noslēdzies,” informē A. Raubiško. Runājot par konkurenci dārzeņu audzēšanā, “Kliģenu” vadītājs stāsta, ka jāuzmanās nevis no konkurentiem Latvijā, bet no Lietuvas un Polijas dārzeņu audzētājiem. Protams, bez tiem iztikt nevarētu, jo Latvijas audzētāji pagaidām nevar nodrošināt tirgus pieprasījumu, kura patēriņš ar katru gadu palielinās. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, dārzeņu cena nedaudz kāpusi, lai gan sākotnēji domāts, ka pieaugums būs lielāks.
Komentāri