Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Jaunajiem aroda meistariem svarīga samaksa un uzņēmēja attieksme

Druva
23:00
27.09.2006
9

Mārtiņš Poltiņņikovs: – Te iegūšu gan vidusskolas izglītību, gan apgūšu arī arodu. Konkrēti pavāra specialitāti izvēlējos, jo tas

bijis mans sapnis

kopš bērnības.

Dana Tralle: – Pēc devītās klases beigšanas izvērtēju savas spējas un nolēmu, ka tomēr nākšu mācīties uz profesionālo vidusskolu. Arī man ēst gatavošana vienmēr

bijusi

sirdslieta. Un domāju, ka tā būs pieprasīta profesija.

Kristīne Lūse:- Man bija svarīgi, lai skola atrastos pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Mamma man ir pavāre, vienmēr esmu viņai palīdzējusi, bez tam uz šīs profesijas izvēli mani virzīja arī vecāki, jo pati īsti neapzinājos, uz ko es nāku. Iepriekš biju dzirdējusi par

skolu labas atsauksmes un nenožēloju, ka uz šejieni atnācu. Mārtiņš Poltiņņikovs: – Domāju, ka pēc skolas beigšanas sākšu strādāt

profesijā un laimi citur nemeklēšu. Bez tam mēs neesam tikai pavāri, mūsu izglītība ietver arī viesu apkalpošanu, konditora specialitāti. Pats esmu no Alūksnes, bet domāju, ka savā pilsētā nestrādāšu. Nedomāju, ka tuvāko gadu laikā par tur nopelnīto algu varētu izdzīvot.

Dana Tralle: – Es arī domāju sākt strādāt

specialitātē. Man padomā ir vairāki piedāvājumi.

Kristīne Lūse:- Domāju, ka būšu spiesta iet strādāt par pavāru. Taču apzinos, ka šis ir ļoti grūts darbs.

Mārtiņš Poltiņņikovs: – Uzsākot darba gaitas, man svarīga ir darba devēja attieksme un maksātspēja. Es nedomāju te konkrētu naudas summu, jo viss ir atkarīgs no tā, kādā uzņēmumā tu strādā, vai tu strādā pa nakti vai

dienā, vai tās ir svētku dienas un tā tālāk. Atbilstoši no-strādātajām darba stundām un ieņemamajam amatam – pavārs, pavāra palīgs, šefpavārs – gribu saņemt attiecīgu atalgojumu. Uzņēmējam jābūt

tādam, kurš spēj novērtēt savus darbiniekus un darbu, ko tie iegulda. Domāju, ka šobrīd 80 procenti uzņēmēju neprot novērtēt savus darbiniekus.

Dana Tralle: – Uzņēmējam svarīgi, lai viņš pats varētu gūt lielu peļņu. Gribas, lai

alga būtu tāda, ka es varu to mēnesi izdzīvot. Rīgā nevar izdzīvot ar 200 latiem mēnesī. Jāmaksā īre, rēķini, bet gribas jau atļauties arī kaut ko citu.

Mārtiņš Poltiņņikovs: – Vienmēr jau kaut ko gribēsies, bet es uzskatu, ka

atalgojumam

jābūt tādam, lai pietiek maizītei, jaunam zeķu pārim un ziepēm – visnepieciešamākajām lietām.

Dana Tralle: – Vēl jau darba devējam vajadzētu palīdzēt un varbūt arī nedaudz finansiāli atbalstīt darbiniekus, lai viņi varētu turpināt izglītoties.

Mārtiņš Poltiņņikovs: – Ir uzņēmēji, kuri jau tā dara. Tas ir ļoti svarīgi, jo pavāra profesija ir viena no tām, kurā nemitīgi ir jāpilnveido

prasmes un zināšanas.

Kristīne Lūse:- Šovasar pati strādāju Madonā, patērētāju biedrībā, un man nācās saskarties ar ļoti nepatīkamu situāciju. Mēs strādājām 14 stundas dienā bez brīvdienām un saņēmām 90 latu algu. Tas vien pierāda, kāds ir mūsu darbs un kāda ir attieksme valstij pret mums. Nākotnē ceru dabūt darbu kādā privātā viesu namā.

Mārtiņš Poltiņņikovs: – Es arī vasarā strādāju,

man bija nedēļa jāstrādā un nedēļa bija brīva. Taču tās arī bija 14 un 15 stundas, man bija normāls atalgojums. Bet tas bija vasaras darbs, vai es gribētu visu gadu tā strādāt, nezinu.

Irēna Mālniece: – Daudzi

audzēkņi jau pirmā gada laikā aiziet prom. Jo

programmas nosaukums Ēdināšanas servisa specialitāte varbūt ļoti labi skan, bet pēc pirmās prakses audzēkņi izbauda

darba realitāti un saprot, ka tas viņus īsti neinteresē. Pavāra darbs ir fiziski grūts, ir augstas prasības un visu laiku

jāmācās, lai sevi pilnveidotu. Kā arī ir

slodzei neatbilstošs atalgojums.

Dace Stīpniece: – Domāju, ka daudzi audzēkņi paliek savā specialitātē, bet aizbrauc strādāt uz ārzemēm. Dibina savus uzņēmumus ārzemēs, jūtas novērtēti un ar plašākām izaugsmes iespējām. Domāju, ka tikai viena trešā daļa

beidzēju paliek

specialitātē. Domāju, ka tie, kam patiesi interesē sava specialitāte, aizies uz Rīgas lielajiem uzņēmumiem.

Irēna Mālniece: – Arī prakses vietas audzēkņi cenšas atrast Rīgā, kur lielākas iespējas. Ja vēl tur tiek piedāvāts darbs, tad viņi tur paliek un neatgriežas Cēsīs.

Dana Tralle: – Rīgā ir tā, ka prakses laikā nav jāgriež tikai salāti. Tur liek darīt arī ko citu. Tur ir lielākas iespējas un var daudz vairāk iemācīties nekā Cēsīs.

Maira Apsīte: – Nezinu, vai nakts darbs tiek pienācīgi atalgots. Darbs nakts stundās, virsstundas, vai tās darba devējs atmaksā. Stipri šaubos, vai viņi par to domā. Praktikantus darba devējs varbūt aizbaida ar to, ka droši vien maksimāli noslogo.

Dace Stīpniece: – Bet varbūt tieši darba devējam vajadzētu pievērst lielāku uzmanību, jauno pamācīt, varbūt

kaut ko piemaksāt, varbūt tad viņš izvēlētos palikt

šajā uzņēmumā arī strādāt. Protams, ka vieglāk ir iedot praktikantam mizot kartupeļus, nekā viņu pamācīt.

Maira Apsīte: –

Uzņēmēji, kuri atbalsta skolēnus un dod prakses vietas, būtu jānovērtē. Par to

jādomā valsts līmenī, ne mums. Mums nav zināms, kādu speciālistu valstī trūks. To mēs izlasām avīzes sludinājumos. Kādam būtu jāpasaka: “Stop!” Varbūt pietiks ražot kāda aroda meistarus. Varbūt es pateikšu nepopulāru domu, bet mēs izglītojam par valsts līdzekļiem, maksājam arī stipendijas. Droši vien nebūtu slikti, ja absolventi būtu spiesti savā profesijā nostrādāt zināmu laiku. Nezinu, kā tas ir iespējams – valsts izglīto, bet profesiju ieguvušie aiziet strādāt uz privātu uzņēmumu. Tāpat ir arī ar augstskolu beidzējiem. Un vēl gribētu piebilst, ka skolēnus pamatskolā nevajag baidīt ar

arodskolām un teikt: “Ja tu nemācīsies, tad tikai Jāņmuižā tiksi.” Tas tā notiek. Domāju, ka nevajadzētu lieki graut arodizglītības prestižu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
29
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
149
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
130
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
133
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
34
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi