Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

Jaunajiem aroda meistariem svarīga samaksa un uzņēmēja attieksme

Druva
23:00
27.09.2006
2

Mārtiņš Poltiņņikovs: – Te iegūšu gan vidusskolas izglītību, gan apgūšu arī arodu. Konkrēti pavāra specialitāti izvēlējos, jo tas

bijis mans sapnis

kopš bērnības.

Dana Tralle: – Pēc devītās klases beigšanas izvērtēju savas spējas un nolēmu, ka tomēr nākšu mācīties uz profesionālo vidusskolu. Arī man ēst gatavošana vienmēr

bijusi

sirdslieta. Un domāju, ka tā būs pieprasīta profesija.

Kristīne Lūse:- Man bija svarīgi, lai skola atrastos pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Mamma man ir pavāre, vienmēr esmu viņai palīdzējusi, bez tam uz šīs profesijas izvēli mani virzīja arī vecāki, jo pati īsti neapzinājos, uz ko es nāku. Iepriekš biju dzirdējusi par

skolu labas atsauksmes un nenožēloju, ka uz šejieni atnācu. Mārtiņš Poltiņņikovs: – Domāju, ka pēc skolas beigšanas sākšu strādāt

profesijā un laimi citur nemeklēšu. Bez tam mēs neesam tikai pavāri, mūsu izglītība ietver arī viesu apkalpošanu, konditora specialitāti. Pats esmu no Alūksnes, bet domāju, ka savā pilsētā nestrādāšu. Nedomāju, ka tuvāko gadu laikā par tur nopelnīto algu varētu izdzīvot.

Dana Tralle: – Es arī domāju sākt strādāt

specialitātē. Man padomā ir vairāki piedāvājumi.

Kristīne Lūse:- Domāju, ka būšu spiesta iet strādāt par pavāru. Taču apzinos, ka šis ir ļoti grūts darbs.

Mārtiņš Poltiņņikovs: – Uzsākot darba gaitas, man svarīga ir darba devēja attieksme un maksātspēja. Es nedomāju te konkrētu naudas summu, jo viss ir atkarīgs no tā, kādā uzņēmumā tu strādā, vai tu strādā pa nakti vai

dienā, vai tās ir svētku dienas un tā tālāk. Atbilstoši no-strādātajām darba stundām un ieņemamajam amatam – pavārs, pavāra palīgs, šefpavārs – gribu saņemt attiecīgu atalgojumu. Uzņēmējam jābūt

tādam, kurš spēj novērtēt savus darbiniekus un darbu, ko tie iegulda. Domāju, ka šobrīd 80 procenti uzņēmēju neprot novērtēt savus darbiniekus.

Dana Tralle: – Uzņēmējam svarīgi, lai viņš pats varētu gūt lielu peļņu. Gribas, lai

alga būtu tāda, ka es varu to mēnesi izdzīvot. Rīgā nevar izdzīvot ar 200 latiem mēnesī. Jāmaksā īre, rēķini, bet gribas jau atļauties arī kaut ko citu.

Mārtiņš Poltiņņikovs: – Vienmēr jau kaut ko gribēsies, bet es uzskatu, ka

atalgojumam

jābūt tādam, lai pietiek maizītei, jaunam zeķu pārim un ziepēm – visnepieciešamākajām lietām.

Dana Tralle: – Vēl jau darba devējam vajadzētu palīdzēt un varbūt arī nedaudz finansiāli atbalstīt darbiniekus, lai viņi varētu turpināt izglītoties.

Mārtiņš Poltiņņikovs: – Ir uzņēmēji, kuri jau tā dara. Tas ir ļoti svarīgi, jo pavāra profesija ir viena no tām, kurā nemitīgi ir jāpilnveido

prasmes un zināšanas.

Kristīne Lūse:- Šovasar pati strādāju Madonā, patērētāju biedrībā, un man nācās saskarties ar ļoti nepatīkamu situāciju. Mēs strādājām 14 stundas dienā bez brīvdienām un saņēmām 90 latu algu. Tas vien pierāda, kāds ir mūsu darbs un kāda ir attieksme valstij pret mums. Nākotnē ceru dabūt darbu kādā privātā viesu namā.

Mārtiņš Poltiņņikovs: – Es arī vasarā strādāju,

man bija nedēļa jāstrādā un nedēļa bija brīva. Taču tās arī bija 14 un 15 stundas, man bija normāls atalgojums. Bet tas bija vasaras darbs, vai es gribētu visu gadu tā strādāt, nezinu.

Irēna Mālniece: – Daudzi

audzēkņi jau pirmā gada laikā aiziet prom. Jo

programmas nosaukums Ēdināšanas servisa specialitāte varbūt ļoti labi skan, bet pēc pirmās prakses audzēkņi izbauda

darba realitāti un saprot, ka tas viņus īsti neinteresē. Pavāra darbs ir fiziski grūts, ir augstas prasības un visu laiku

jāmācās, lai sevi pilnveidotu. Kā arī ir

slodzei neatbilstošs atalgojums.

Dace Stīpniece: – Domāju, ka daudzi audzēkņi paliek savā specialitātē, bet aizbrauc strādāt uz ārzemēm. Dibina savus uzņēmumus ārzemēs, jūtas novērtēti un ar plašākām izaugsmes iespējām. Domāju, ka tikai viena trešā daļa

beidzēju paliek

specialitātē. Domāju, ka tie, kam patiesi interesē sava specialitāte, aizies uz Rīgas lielajiem uzņēmumiem.

Irēna Mālniece: – Arī prakses vietas audzēkņi cenšas atrast Rīgā, kur lielākas iespējas. Ja vēl tur tiek piedāvāts darbs, tad viņi tur paliek un neatgriežas Cēsīs.

Dana Tralle: – Rīgā ir tā, ka prakses laikā nav jāgriež tikai salāti. Tur liek darīt arī ko citu. Tur ir lielākas iespējas un var daudz vairāk iemācīties nekā Cēsīs.

Maira Apsīte: – Nezinu, vai nakts darbs tiek pienācīgi atalgots. Darbs nakts stundās, virsstundas, vai tās darba devējs atmaksā. Stipri šaubos, vai viņi par to domā. Praktikantus darba devējs varbūt aizbaida ar to, ka droši vien maksimāli noslogo.

Dace Stīpniece: – Bet varbūt tieši darba devējam vajadzētu pievērst lielāku uzmanību, jauno pamācīt, varbūt

kaut ko piemaksāt, varbūt tad viņš izvēlētos palikt

šajā uzņēmumā arī strādāt. Protams, ka vieglāk ir iedot praktikantam mizot kartupeļus, nekā viņu pamācīt.

Maira Apsīte: –

Uzņēmēji, kuri atbalsta skolēnus un dod prakses vietas, būtu jānovērtē. Par to

jādomā valsts līmenī, ne mums. Mums nav zināms, kādu speciālistu valstī trūks. To mēs izlasām avīzes sludinājumos. Kādam būtu jāpasaka: “Stop!” Varbūt pietiks ražot kāda aroda meistarus. Varbūt es pateikšu nepopulāru domu, bet mēs izglītojam par valsts līdzekļiem, maksājam arī stipendijas. Droši vien nebūtu slikti, ja absolventi būtu spiesti savā profesijā nostrādāt zināmu laiku. Nezinu, kā tas ir iespējams – valsts izglīto, bet profesiju ieguvušie aiziet strādāt uz privātu uzņēmumu. Tāpat ir arī ar augstskolu beidzējiem. Un vēl gribētu piebilst, ka skolēnus pamatskolā nevajag baidīt ar

arodskolām un teikt: “Ja tu nemācīsies, tad tikai Jāņmuižā tiksi.” Tas tā notiek. Domāju, ka nevajadzētu lieki graut arodizglītības prestižu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

00:00
13.04.2024
13

Starp Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski. Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” […]

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

08:26
12.04.2024
41

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā. Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā. Koprades darbnīcā tikās […]

Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

00:00
11.04.2024
53

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju […]

Valmierā tiekas remigranti uzņēmēji

09:22
10.04.2024
39

5.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. […]

Nemanāma, bet tik noderīga

08:21
10.04.2024
41

Cēsīs, Torņa ielā ,ir viena no publiski pieejamām bezmaksas tualetēm. Tā darbojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā no septiņiem rītā līdz vienpa­dsmitiem vakarā. Tikai bēda tāda, ka ne katrs pilsētas, Pils parka vai vecpilsētas apmeklētājs zina, ka šāda tualete ir, turklāt bez maksas. Tam varētu palīdzēt pamanāmas un skaidras norādes, lai ikviens, kuram tāda […]

Putni ar dziesmām atnesuši arī putnu gripu

00:00
10.04.2024
211

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šopavasar pirmo    putnu saslimšanas gadījumu ar augsti patogēno putnu gripu. “Mazsalacā atrasta inficēta pīle. Tas, ka viena atrasta, nedod nekādu garantiju, ka nav vairāk un nav inficēti vēl citi ūdensputni,” stāsta PVD Ziemeļvid­zemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un piebilst, ka pārvaldes inspektori vērtēs situāciju Veselavas pagastā, dīķī Bērzkrogā, […]

Tautas balss

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
18
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
37
10
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Sludinājumi