Latvijas iedzīvotāji jau 15 gadus var izmanto iespējas, ko sniedz mūsu valsts dalība Eiropas Savienībā (ES). Katrs var atrast jomu, kurā izmantot tās iespējas, ko dod atrašanās vienotā telpā. Tās ir gan ceļošanas un studiju iespējas, atbalsts uzņēmējdarbības attīstīšanai, ieguldījumi vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā un daudzas citās jomās.
Bet kā viss sākās? 1999. gadā Latviju uzaicināja sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, pēc gada tās sākās, un 2003. gadā iestāšanās sarunas tika pabeigtas. Tā paša gada rudenī, 20. septembrī, notika referendums par iestāšanos ES, kurā 66,97 procenti Latvijas iedzīvotāju atbalstīja valsts atrašanos vienotā Eiropā. Cēsu rajonā “jā” teica 80, 07 procenti balsotāju.
Tad nāca 2004. gada 1. maijs, kad Latviju kopā ar vēl deviņām valstīm uzņēma Eiropas Savienībā. Atvērās daudzas durvis. Pēc trim gadiem Latvija pievienojās Šengenas līgumam, kas atcēla robežkontroli dalībvalstu pilsoņiem ES iekšējās robežās un ostās, pēc gada to atcēla arī lidostās, dodot iespēju Latvijas pilsoņiem brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Nu jau piecus gadus esam arī Eiropas vienotās valūtas zonā, kopā ar vēl 18 valstīm lietojam vienoto valūtu – eiro.
Lai arī sabiedrībā tiek dažādi vērtēta valsts atrašanās ES, Eirobarometra pētījumi liecina, ka vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kopumā tā nesusi daudzus ieguvumus.
Arī “Druvas” aptaujātie mūsu puses ļaudis atzīst, ka tā bijusi pareiza izvēle – būt daļai no Eiropas Savienības, diemžēl paši neesam pratuši izmantot visas dotās iespējas. Uzņēmējs, kādreizējais Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, atzīstot, ka vienmēr vairāk tomēr bijis eiropesimists, norāda, ka neesam īsti pratuši ar to visu tikt galā: “Pirmkārt, esam bijuši pārlieku centīgi un strikti likumdošanā, tādējādi paši sev radot problēmas. Otrkārt, no Eiropas fondiem pieejamo finansējumu neesam pratuši izmantot uzņēmējdarbības veicināšanai, kas dotu jūtamāku ekonomisku izaugsmi. Tāpēc nebaidos apgalvot, ka neesam bijuši pietiekami gudri Eiropas fondu doto līdzekļu prasmīgā izmantošanā. Protams, nevar noliegt, ka atrašanās ES devusi lielu pozitīvu pienesumu valstij, un, ja kāds to apstrīd, lai atceras, kā bija pirms gadiem 15. Attīstība viennozīmīgi ir notikusi, bet varēja izdarīt daudz vairāk un radīt cilvēkos krietni lielāku apmierinājumu. Mēs joprojām mācāmies šīs iespējas izmantot, taču tad, kad būsim to iemācījušies, šo iespēju var vairs nebūt.”
Saeimas deputāts Mārtiņš Šteins, kurš ir arī viens no biedrības “Nītaureņi” dibinātājiem, norāda, ka iestāties Eiropas Savienībā bijis pareizs solis. Viņš atzīmē, ka tieši jauniešiem dalība ES paver daudz iespēju, viņi tās prot arī izmantot, vienīgais mīnuss, ka paši jaunieši ir politiski kūtri: “Šie 15 gadi bijis liels lēciens valsts izaugsmē. Protams, vienmēr ir jautājums, vai, veicot ieguldījumus, izmantojot ES fondu naudu, esam domājuši ilgtermiņā, raugoties nākotnē. Tur droši vien būtu ko uzlabot, bet kopumā ES devums nācis par labu mūsu valstij. Tomēr jāmin vēl kāda kļūda, ka mēs pārāk maz stāstām, kas par šo naudu paveikts. Parasti tas aprobežojas tikai ar nelieliem logo pie objektiem, ar dažiem vārdiem preses relīzēs atklāšanas pasākumos, lai gan par to būtu jārunā skaļi un plaši. Tāpēc arī iedzīvotāji neizprot, kur paliek ES nauda, lai gan tā izlietota arī viņu vajadzībām, sakārtojot kultūras namus, infrastruktūru, rīkojot kursus, mācības un daudz kur citur. Ja būtu šī izpratne, tas mazinātu eiroskepsi, kas valda daļā sabiedrības. Vienmēr jau var atrast trūkumus, bet kopumā labo lietu ir vairāk.”
Cēsnieks Ernests Brokāns, norādot uz ieguvumiem, visvairāk uzsver ceļošanas brīvību, jo tagad varam braukt pa visu Eiropu, nedomājot par robežām: “Tas ir tikai viens no plusiem. Tiesa, ceļošanas iespējas, darba iespējas, no vienas puses, rada arī problēmas, jo cilvēki aizbrauc labākas dzīves meklējumos, bet, ja mēs nebūtu iestājušies, tas nenotiku? Man šķiet, ka mazai valstij šī ir vienīgā iespēja izdzīvot šajos apstākļos. Mums tagad viss liekas tik pašsaprotami, bet kādreiz derētu tā ar vēsu prātu padomāt, kas būtu, ja nebūtu iestājušies ES, ja mums nebūtu eiro? Un te neiztur kritiku teiktais, ka tad mēs būtu valsts ar savu identitāti un tamlīdzīgi. Man nezin kāpēc liekas, ka situācija būtu daudz skarbāka. Kāds to pat salīdzina ar Ukrainu. Katrā ziņā šobrīd pat grūti iztēloties, kā būtu.”
Tradicionālā kulinārā mantojuma eksperte Baiba Smilga norāda, ka dalībā ES ir gan labais, gan sliktais: “Neesam pratuši Eiropas Savienībā sevi aizstāvēt, kā nākas, un to var minēt kā slikto. Atklāts ir jautājums, vai nemākam sevi aizstāvēt kā tauta, vai valdība to nemāk izdarīt, bet šajā jomā tāpēc daudzējādā ziņā esam palikuši zaudētājos. Bet, no otras puses, mēs esam sevi pratuši Eiropai skaisti parādīt, jo tādi arī esam. Mums ir daudz laba, un tas ir mūsu pluss. To novērtē arī citu valstu iedzīvotāji, ierodoties ciemos, un statistika rāda, ka tūristu skaits aug, mums tikai jāprot to izmantot!”
Komentāri