Sestdiena, 22. jūnijs
Vārda dienas: Emīls, Egita, Monvīds

Jāstrādā. Rāmi, mierīgi un gudri

Druva
00:00
03.01.2009
4
200901030121195759

Šis gads sākas krīzes ēnā. Kā esam tajā nokļuvuši un kā no tās izkļūsim, saruna ar vienu no ekonomikas stabilizācijas programmas autoriem, finanšu ministra padomnieku, ekonomistu Andri Miglavu.

– Šogad sola grūtus laikus.

– Ar cilvēkiem ir dīvaini. Kad pieklājīgi saka, klau, varbūt vajadzētu būt piesardzīgākiem, būs slikti, viņi to nesadzird. Finansisti, ekonomisti taču teica – varbūt nevajag tik lielu budžeta deficītu, nevajag uzņēmumam ņemt tik lielus kredītus, ja tie būtiski nepaaugstina darba produktivitāti… Bet neviens taču neieklausījās, jo tāpat bija labi – varēja tikt pie jauniem dzīvokļiem, mašīnām. Kad nosacīti mutē sācis smelties ūdens, nonākam otrā galējībā. Tagad visur skan – krīze, ārprāts, dzīve izbeigusies!

Nelaime, ka sabiedriskajā komunikācijā cilvēki vairs negrib ieklausīties nosvērtā un pārdomātā informācijā – tas prasa laiku, līdzdomāšanu, iedziļināšanos. Viņi gatavi klausīties tikai publiskajās kampaņās, kas balstās uz atslēgvārdiem. Un šobrīd mēs esam sadzirdējuši vārdu krīze. Nedomāju, ka mums jau ir dramatiska krīze, un ceru, šogad par tādu nebūs jārunā. Tomēr, ļoti iespējams, tā var atnākt un var būt ļoti smagi. Bet, ka šobrīd mājās jāveido miltu , makaronu, sāls un sērkociņu krīzes uzkrājumi, nē, tā nav.

– Tomēr daudzus skar lielas pārmaiņas.

– Krīze – realitāte, ka nevaram vairs dzīvot kā agrāk – sākās jau 2007.gada nogalē. Statistiskie indikatori gan to vēl neuzrādīja tā, ka ļautu nepārprotami pierādīt. Tie bija speciālistu sajūtu brīdinājumi, ka nebūs labi un var pat būt slikti.

Lai cik triviāli tas nebūtu, problēma ir tā, ka, gribot dzīvot labāk, visi resursi bija mobilizēti atalgojuma palielināšanai – gan valsts budžets no tā apmaksātajiem sektoriem, gan uzņēmēju iespējas. Bet ne sabiedriskajā, ne privātajā sektorā darba ražīguma pieaugums neturēja līdzi darba samaksas pieaugumam. Un zuda konkurētspēja, mūsu uzņēmumu produkti pasaules tirgū nespēja konkurēt, apsīka eksporta plūsmas. Tomēr varbūt pat ar to vēl kaut kā būtu tikuši šogad galā. Bet tam pāri vēl pārklājās pasaules ekonomikas

problēmas, kas sākās galvenokārt ASV no hipotekāro kredītu tirgus, tālāk jau satricinot visas pasaules finanšu sistēmas. Vienu vai otru atsevišķi, visticamāk, būtu pārdzīvojuši vieglāk. Bet tās ir grūtības, ar kurām jārēķinās, un izaicinājumi, kuriem jāmeklē risinājumi. Taču šos risinājumus visu vietā neatradīs valsts, un tai nav jāmeklē šos risinājumus katra cilvēka, uzņēmuma vietā.

– Vai valstij nav uzņēmējam jāpalīdz?

– Valsts var radīt tiesību, finanšu vidi, kurā uzņēmēji var veidot savu biznesu. Un valsts var rūpēties par savu sektoru, paaugstināt produktivitāti, panākt labāku sabiedriski apmaksāto pakalpojumu un produktu kvalitāti ar mazākiem resursiem. Valsts var ierobežot savus tēriņus, atbilstoši saviem ieņēmumiem, un var pat samazināt šo ieņēmumu avotu – nodokļus. Taču preču un pakalpojumu ražošanā pienākumi un tiesības paliek privātajam sektoram. Un, ja uzņēmēji nespēs rast risinājumus, vietā nāks citi, vai nu Latvijas, vai citu valstu uzņēmēji. Tas lasītājam var šķist nepatīkami, bet, ja latvieši paši nepratīs ar atvērtām acīm paskatīties uz pasauli, ja teiks – nevaru to, nevaru to…, ja nepratīs sevī atrast iespēju teikt – jā, es varētu; varētu, ja man būtu tas un tas; saliekot kopā, man sanāktu, tad jāsamierinās, ka te var atnākt citu valstu uzņēmēji. Un mums būs jābūt pat priecīgiem, ja viņi atnāktu.

Īstenībā, lai cik nebūtu triviāli, tas ir jautājums par domāšanas veidu un filozofiju. Jāmaina domāšana, jāatgriežas pie tā, kas latviešiem bija 90.gadu sākumā. Neviens neko neprasīja no valsts, jo saprata, ka valstij nav ko dot. Tūkstošiem cilvēku ņēma zemi, audzēja sīpolus, kartupeļus, paši meklēja tirgu. Saprotiet pareizi, neaicinu atgriezties pie pusnaturālās saimniecības, bet aicinu domāt pašiem, kā nopelnīt, meklēt, kas ir pieprasīts, attīstīt mūsdienīgas tehnoloģijas, atrast tirgus. Kāpēc savulaik varējām attīstīt tulpju audzēšanas tehnoloģijas, tad kāpēc nevaram attīstīt kādas citas, šī laika vajadzībām atbilstošas? Kāpēc esam aizgājuši prom no tās mentalitātes, kas mums bija 80., 90. gados? Kāpēc mēs tagad gaidām, lai to izdara kāds cits?

Mums ir izveidota un attīstīta prasīšanas māksla, sasniegta virtuozitāte cilvēku izvešanā uz ielām, prasot medicīnai, policijai: “Mums jādzīvo labāk!” Jā, jādzīvo labāk. Bet kur ņemt tam līdzekļus? Mēs prasām no valsts un gānām valsti. Bet valsts nav nekas abstrakts. Valsts – tie esam mēs paši. Un, gānot valsti, mēs gānām sevi. Es negribu gānīt sevi, man patīk dzīvot šajā valstī.

– Jūs esat atzinis, ka ekonomikas stabilizācijas plāns vismazāk skars pensionārus. Bet dārgāks taču kļūs viss, vismaz par pievienotā vērtības nodokļa tiesu.

– Protams, PVN palielinās cenas, bet smagums netiek uzlikts pensionāriem. Tie, kas to saka, nav visai godīgi. Apsolītais pensiju pielikums saglabāts un no janvāra stājies spēkā. Šī gada pensiju budžetam ir gandrīz 20% pieaugums, kamēr faktiski visi pārējie budžeti samazināti.

Arī uzņēmējam nav uzliktas papildu grūtības. PVN ir nodoklis, ko maksā patērētājs. Jā, arī uzņēmums, ja pērk ko tādu, kas netiek tālāk izmantots ražošanā, tomēr ir patērētājs. Turklāt pensionāri noteikti nav lielākie patērētāji šajā valstī. Būtībā smaguma lielākā daļa būs jāiznes strādājošajiem, kuriem samazināsies atalgojums. Bet nav citas izejas. Kaut mums katram varbūt šķiet – strādāju labi, valstī kopumā strādājam švaki. Valsts apmaksāto darbinieku skaits ik gadu ir pieaudzis. Un ne tikai valsts pārvaldē… Uzņēmumi savus ienākumus spēja palielināt galvenokārt uz pārdošanas cenu pieauguma rēķina. Un spilgtākais piemērs – 2007.gadā Babītes dzīvojamo namu ciematu atbrauca būvēt vācieši, ne inženieri – konsultanti, bet strādnieki, vācieši strādāja arī pašus vienkāršākos darbus. Izrādījās, ka vācieši var uzbūvēt ātrāk un lētāk nekā mūsējie.

– Ne viens vien saka, ka laikā, kad tautsaimniecība stājas, nodokļi jāmazina. Bet Latvijā dara pretējo.

– Jā, it kā ekonomikas ābeces patiesība – kad ekonomika stājas, tā esot jāstimulē, lai veicinātu pieprasījumu, patēriņu. Arī Eiropas Komisija rekomendē samazināt PVN un stimulēt patēriņu. Bet ievērosim, ka to samazināja tikai Lielbritānija. Ja tiek stimulēts patēriņš, kas balstīts uz pašu nopelnīto, tad to var darīt. Bet ja valstī nav naudas patēriņam, nav par ko importēt enerģiju, mašīnas, būvmateriālus? Jo viss, kas importēts pēdējos trijos gados, ir importēts uz ārzemju kredītu rēķina. Mums nevajag tādu patēriņu, tas ir tas, kas mūs iedzinis stūrī!

PVN palielināšanai ir divi mērķi. Viens, protams, aizpildīt budžeta caurumu un mazināt spiedienu uz budžeta izdevumu samazināšanu, kas ir jautājums par visiem pieejamajiem publiski apmaksātajiem pakalpojumiem – veselību, izglītību, ceļiem, valsts aizsardzību un mūsu drošību un pārējo. Otrs mērķis – samazināt neproduktīvo patēriņu. Jo ražošanas izmaksas jau PVN neietekmē…

Kā ekonomists uzskatu, ka ir kļūda nepaaugstināt PVN elektroenerģijai un siltumam. Saprotu valdību, kas vēlējās pasargāt sociāli aprūpējamo sektoru, bet par siltumu jāmaksā vairāk, jo šos resursus mēs importējam, un mums par tiem jāmaksā. Esam kļuvuši slinki, mums vajag siltumu mājās, kas nav nosiltinātas, mums mājās vajag dažādas elektroierīces, kas strādā mūsu vietā. Un palielinājumu jau praktiski nejustu tie, kas patērē 50 – 100 kilovatstundas mēnesī, tie maksātu tikai pārdesmit santīmus mēnesī vairāk. Samaksātu tie, kas grib dzīvot īpašā komfortā. Nu tad lai padalās ar sabiedrību. Lai piedalās jaunas elektrostacijas būvniecības finansēšanā…

– Tomēr PVN likmes palielināšana paaugstinās cenas arī vietējo ražotāju produktiem, līdz ar to samazinot noietu.

– Bet vietējiem nāk pretī kaut kas, ko negribam redzēt. Tiek samazināts spiediens uz darba algu līmeni. Valsts skaidri pasaka, ka saviem darbiniekiem pazemina algu. Korekti salīdzināsim divas rīcības no valsts puses, kas attiecas uz uzņēmējiem – PVN palielināšanās dēļ cenas palielinās par trim procentiem, bet algas publiskajā sektorā samazinās par 15 procentiem. Un valsts ir liels darba devējs… Tas nozīmē, ka arī privātajam uzņēmējam būs iespēja maksāt mazliet mazāk… Un arī inflācijas spiediens šogad vairs praktiski nebūs jūtams.

– Valdību kritizē arī par atbalstu baņķieriem. Ja simtiem miljonu nevajadzētu „Parex bankai”, varbūt Latvijai nebūtu jāpalielina nodokļi un jāaizņemas miljardi.

– Nē, mēs neglābjam baņķierus, neglābjam Karginu un Krasovicki, vai kādu citu baņķieri . (Nu, es pat pieņemu, ka viņi aizejot kaut ko sev paņēma. Nu, ja tev pieder pudeļu rūpnīca un tu no tās aizejot paņem sev korķīti…) Nē, ejam sev palīgā, simtiem tūkstošiem cilvēku, kuriem bankā ir konti.

Un mēs reizē stabilizējam visu banku sistēmu. Saka – ar stabilizācijas plānu valsts izbrauc uz cilvēku mugurām. Bet kam ir ārējais parāds 20 miljardi? Valstij no tā ir tikai miljards, pārējais ir cilvēkiem, kas paņēmuši kredītus savai dzīvei, uzņēmumiem, kas ņēmuši kredītus biznesa attīstībai. Tas aizņēmums vispirms ir stabilitāte viņiem, ne valstij. Arī lata stabilitāte vispirms ir stabilitāte mums – visiem valsts iedzīvotājiem.

Bet Latvija nav unikāla. Pasaules ekonomika ir ļoti mainījusies. Nekad agrāk netiktu nacionalizētas bankas, kā tas izdarīts „Parex” gadījumā, kā tas noticis Beļģijā, Dānijā un citur. Nekad agrāk simti miljardu eiro un dolāru nav iepludināti tirgū finanšu stabilitātes nodrošināšanai, šis ir bezprecedenta gadījums. Tā ir vienkārši nodrukāta un tirgū iemesta nauda, tāpēc, ka nauda pazudusi. Mūsu aizņēmums būtībā ir no tās pašas emitētās naudas krīzes novēršanai.

Mēs esam otrā ES valsts, kas saņem palīdzību, rindā esot trešā, bet pasaulē esam ceturtā – pēc Īslandes, Ungārijas un Ukrainas. Mēs savā veidā iegūstam daļu no tā, ko Eiropas Centrālā banka emitējusi finanšu problēmu risināšanai.

– Ko Latvijai darīt, lai turpmāk varētu justies stabilāk?

– Riskēšu necensties būt populārs un teikšu, ka lielos vilcienos tie ir pasākumi, kas definēti sabiedrības tik kritizētājā stabilizācijas plānā – tā ir finanšu sistēmas stabilizācija; uzņēmējdarbības veicināšana ar dažādajiem iespējamajiem instrumentiem; ES fondu līdzfinansēto projektu maksimāli efektīva apguve; produktivitātes palielināšana visās valsts finansētajās sfērās – valsts pārvaldē, izglītībā, veselības aizsardzībā, policijā, publiskajā transportā, ceļu saimniecībā un citās.

– Vai uzskatāt, ka tās sabiedrībai izmaksās pārāk dārgi?

– Negribētu teikt, ka naudas dots pārāk daudz, tas nebūtu godīgi , bet tā izlietota nepietiekami efektīvi. Nauda, rēķinot uz katru darbinieku konkrētajā sfērā, ir neliela, cilvēkiem liekas, ka viņu darbs ir slikti novērtēts, ka kāds viņus grib pazemot. Bet faktiski tā ir darba nepietiekama efektivitāte visā publiskajā sektorā.

– Sabiedrību visvairāk satrauc tieši lielie valsts pārvaldes izdevumi.

– Protams, arī tie jāsamazina, bet, varbūt tas skan ciniski, tomēr pat valsts pārvaldes izdevumus samazinot līdz minimumam, tā būs ļoti neliela ekonomija.

– Jūsu atziņas nav visai populāras.

– Neesmu politiķis, un man nav svarīgi reitingi. Nepretendēju uz to, ka gribu būt labs, saku tieši, ko domāju. Es nevaru pretendēt uz absolūtu patiesību, bet varu pretendēt uz to, ka katru savu domu varu pamatot.

Un vēl kāda doma – mēs nemākam dzīvot un strādāt. Mēs varam pašapmierināties, nevis gūt apmierinājumu no dzīves un pieņemt to tādu, kāda tā ir. Mēs gribam redzēt tikai ļauno pusi un esam iedibinājuši šāda tipa redzēšanas kultu.

– Kāda šogad būs dzīve vidējam Latvijas iedzīvotājam? </b

– Man omīte kādreiz teica – bagāts ir nevis tas, kam daudz naudas, bet tas, kurš prot to gudri tērēt.

– Bet šī atziņa neder tam, kuram ir divi mazi bērni, kredīts dzīvoklim un kurš zaudē darbu. Ko darīt?

– Varbūt vispirms būs jāšķiras no dzīvokļa, ja nevarēs panākt vienošanos ar banku. Iespējams, būs jāsaprot un jāpieņem, ka šodienas situācijā viņš nevar atļauties tik labus dzīves apstākļus. Un vienlaikus jāpadomā, kādu jaunu darbu varētu strādāt vai pat iemācīties. Bet, lai cik smags būs 2009.gads, domāju, tas nebūs tik smags kā 1992., 1993. gads. Ticu un ceru, ne viegli, bet pasaules tirgi atnāks vaļā, ekonomika atdzīvosies.

Un starptautiskā finanšu palīdzība, ko saņem Latvija, ir labs balsts, pie kura varam pieturēties kā pie glābšanas riņķa. Bet tas nav kuģis. Kuģis mums jātaisa pašiem. Rāmi, mierīgi, bez histērijām, gudri jāstrādā. Un nedrīkst aizmirst, ka pasaulē ir smaids, labi cilvēki un ka arī grūtos laikos cilvēks var būt laimīgs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Saules un ēnas saspēle dzīves norisēs un svētkos

00:00
22.06.2024
10

Mārsnēnos Priekuļu apvienības svētkos “MārsnĒNAS – GaismĒNAS” zumēja kā bišu stropā – dienā centrā uzstājās mākslinieciskie kolektīvi, notika radošās darbnīcas, apvienības pagastu amatierteātru izrādes. Svētkus šogad rotāja moto: “Ja ir ēna, tad kaut kur ir arī Saule.” Saule ir arī Priekuļu apvienības logo zīme, tā simbolizē gaismu un siltumu, bet ēna veldzē un atvēsina, un […]

Pieejamība kā iespēja

00:00
21.06.2024
36

Pietrūkst kopīga redzējuma, kā jāveido dabas takas un dabas objekti, lai tie būtu pieejami ikvienam – ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī māmiņām ar bērniem ratiņos vai vecāka gadagājuma ļaudīm,kuriem pastaigai nepieciešams līdzenāks ceļš un vairāk soliņu, kur piesēst, lai pastaigas laikā atpūstos. Tā, izpētot vides pieejamību kultūras mantojuma objektu, dabas taku, ēdināšanas […]

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
51

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
50

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
30

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
95

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
17
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
39
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi