Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Jāņus garām nelaidīs

Druva
23:00
21.06.2007
1

Rīt Līgo vakars, tad Jāņu diena. Ierasts domāt, ka latviešiem šis ir mīļākais laiks vasarā, kad ļauties kārtīgai svinēšanai. Kā svētkus aizvadīt- mājās, draugu lokā vai kuplos ziņģēšanas pasākumos – ir katra paša ziņā. “Druva” pirmssvētku dienā satika daudzus Jāņa bērnus, lai pārliecinātos, ka gada īsākajai naktij netrūks dziesmu, danču, ko tur liegties, arī siera, alus un daudz augstu ugunskuru, kas sasildīs visu pasauli.

Aija Ķimene no Madonas rajona Aronas pagasta: “Brauksim pie Aiviekstes līgot! Cepsim šašlikus, līgosim, kursim ugunskurus. Man Jāņi ir tie vismīļākie svētki, laikam jau no bērnības, kad tētis Lubānas pusē bija izslavēts aldaris. Bērnībā līgošana bija pamatīga, bijām diezgan trūcīgi, bet savs mazumiņš gaismas jau visiem tiek. Un Jāņos ir jādzīvo tikai pie dabas!”

Biruta Kukaine, cēsniece: “Līgo dienā vēl būs jāstrādā. Man patīk te tirgū vērot, kā cilvēki uz svētkiem iepērkas, kā priecīgi staigā! Nav nekāda vaina! Cilvēkiem jau svētkus vajag, un Jāņi ir vasaras vispriecīgākie svētki! Paši gan nekā īpaši negatavojamies. Ne kur iešu, ne braukšu. Mums mājā ir kamīnvieta, savs dīķītis, un tur arī palīgosim! Protams, ka Jāņi ir jāsvin, bet katram jau gribas ko citu! Mums patīk tā mierīgi, citam svētki kļuvuši par izdzeršanos.”

Ilze Saulīte, cēsniece: “Vēl īsti neesmu izplānojusi, kur svinēšu. Noteikti būsim kopā ar draugiem! Faktiski visur var labi nolīgot Jāņus. Esam arī pie jūras bijuši. Tas ir jauki, ka visu nakti nosvini, no rīta vari ieiet jūrā nopeldēties! Domāju, ka katram latvietim jau no dzimšanas Jāņi ir svētki! Nu, tā tas tiešām ir!”

Ilze Veidemane, Aivars un Jānis Kalniņi no Ainažiem un Rīgas: “Jāņi paies lauku mājās Piebalgā. Gribas būt kopā ar draugiem, radiem. Varbūt uz kādu zaļumballi aiziesim! Tagad braucam, sakopsim vēl sētu, dobes, lai kaimiņi neaplīgo!

Katru gadu priecājamies par Jāņiem un gaidām nākamos. Kāpēc gaidām? Tie ir latviešu svētki. Varam saposties, tad atpūsties. Ja mazliet pa jokam, tad tas tā priecē, ka radi un draugi satiekas ne tikai kapu svētkos. Kopā varam cienastu baudīt, Jānim tiks kronis un māla alus kauss, bet pārējiem pīrāgi, cepta gaļa un žāvētas zivis, arī alus un siers.”

Linda Ērgle no Priekuļu pagasta: “Parasti braucam vai nu uz lauku mājām pie Rūjienas, vai taisām pikniku mājās. Šogad mamma ierosināja un visi brauksim uz Raiskumu. Svinēsim daudzi draugi un radi kopā, būsim tādā lielā barā! Jāņi ir latviešu un tādi ļoti jauki svētki, tāpēc sēdēšana pie televizora gan neder! Man liekas, ka Jāņi ir mūsējie svētki, nepatīk tāda Valentīndiena, helovīni! Jāņi paiet pie dabas, ir puķītes, vainadziņi, tā ļoti mīļi!”

Rainers Zariņš, cēsnieks: “Kaut kur jau aizbrauksim, bet pietiek ar tādu mazu kopā būšanu. Kopš bērnības Jāņi vienmēr ir svinēti ģimenes lokā, kad paši esam dziedājuši, dejojuši. Tagad kādu šlāgerīti arī uzliekam un paklausāmies! Kāpēc latvieši svin Jāņus? Latviešiem tā ir sena tradīcija, lai arī tauta tik daudz pārdzīvojusi – karus un izvešanas -, tā vienalga saglabā šo savu identitāti. Tie ir tautas iedibināti svētki, tie paliks!”

Ilona Klince, Biruta Seržante, līgos Raunas pagastā: “Sāksim līgot jau šodien! Vispirms svētki būs deju kolektīvā, tad dosimies uz lauku māju un darīsim visu kā bērnībā. Kursim pat divus ugunskurus! Mums jau liekas, ka dziesmu svētki, Jāņi, arī Skroderdienas ap saulgriežiem grozās. Bez tā visa vasaru būtu grūti iedomāties!” Apkopojusi Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
55

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
96

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
112

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi