Pirmdiena, 16. jūnijs
Vārda dienas: Justīne, Juta

Jānis pirms Jāņiem…

Druva
23:00
15.06.2007
42
7lp Jaanis Viksna

Jānis Vīksna ir cēsnieks, bet viņš atzīst, ka īstākā Jāņu svinēšana noteikti ir laukos pie dabas.

“Vārdu man iedeva vecmamma. Mamma man esot gribējusi dot vārdu Pēteris, bet tagad tā sauc manu brāli. Kādreiz skolā likās jocīgi, kad skolotāji apsauca: “Jāni, ko tu dari?” Bet patiesībā man patīk savs vārds. Īpaši kopā ar uzvārdu,” joko Jānis un stāsta, ka vārda dēļ nācies pārdzīvot apnicīgas replikas, piemēram, folklorizēto TV teicienu: “Iesim pie Jāņa dzert tēju…”

Jautāts par Jāņiem un to, kā viņš šos svētkus svin, puisis atklāj, ka vienmēr tie ir bijuši ģimenes svētki.

“Vienmēr Jāņus ar ģimeni svinējām laukos pie vecmammas. Pirms diviem gadiem viņa nomira, lauku mājas nācās pārdot. Taču vismīļākās atmiņas ir tieši par Līgo svētkiem laukos. Vienmēr bija gan Jāņu ugunskurs, gan siers, šašliks, vainagi. Taču atceros, ka bērnībā kāds onkulis nāca man Jāņos likt galvā vainagu, un es biju nobijies. Raudāju. Protams, Jāņos gājām pēc meijām, lauzām kalmes… Tās ir smaržas, kuras saistās ar Jāņu svinēšanu. Jāatzīst, ka savā vārda dienā nekad neesmu saņēmis rozes vai neļķes. Tās vienmēr ir pļavā plūktas puķes. Kā saka: “Visa laba Jāņu zāle…”,” domās dalās Jānis un saka, ka pēdējos gados Jāņus ar ģimeni svinējis kopīgā līgošanā Raiskumā, bet pērn pie jūras.

Atminoties amizantus Jāņu gadījumus, puisis atceras, kā Līgo dienā laukos nobiedējis kādu radinieku. Pēc dārza laistīšanas zālē palikusi šļūtene un atlicis vien pateikt, ka tā ir čūska, kad ciemiņš jozis prom, ko kājas nes.

“Atminos arī vienus Jāņus, kad pirms svētkiem gājām uz ezeru pēc zivīm, bet tīklā bija ieķērusies arī pīle un iedējusi vēl olu. Tad smējāmies, ka Jāņi mums ir īpaši nodrošināti – ar zivīm, gaļu un olu,” atminas Jānis un piebilst, ka atmiņu ir daudz. Arī tās, kas saistās ar gulēšanu sienā un sienāžu čirkstoņu.

“Ko darīsim šogad, vēl neesam izlēmuši, bet Jāņi būs,” saka Jānis un atzīst, ka, iespējams, jaunā paaudze vairs īsti neprot svinēt šos latviskos svētkus un nereti tie pārvēršas par dzeršanu.

“Patiesībā, ja man jautās, ar ko asociējas Jāņu laiks, teikšu, ka ar CSDD akcijām par nebraukšanu dzērumā. Jā, arī ar to, ka, šķiet, vasara jau vidū un dienas kļūs atkal arvien īsākas. Taču patiesībā vasara sākas tad, kad beidzas skola. Tā kā man vēl visa vasara ir priekšā,” atzīst Jānis un piebilst, ka gribētu vienus Jāņus nosvinēt tajos laikos, kad vēl nebija televīzijas un visādu citādu elektronikas brīnumu.

“Tajā laikā, manuprāt, bija visīstākie svētki. Cilvēki svinēja saulgriežus un bija pie dabas. Kaut gan arī mūsdienās topā ir būt pie dabas, tikai viss beidzas ar dabas piesārņošanu, papīriem un tukšām pudelēm. Trūkst patiesākā, kas šajos svētkos ir. Arī Līgo dziesmas nereti vairs nezinām. Labi, ja skan piedziedājums – “Līgo, līgo…”

-Tev garšo alus? Jānis: – Pagaršojis esmu, bet negaršo. – Tavas mīļākās puķes? Jānis: – Tādu īsti nav. -Ar ko tev asociējas Jāņi un papardes? Jānis: – Ar šlāgermūziku, kur dzied par papardēm un visu ko citu. -Bez kā nevari iedomāties Jāņus? Jānis: – Bez ģimenes. Tas ir viennozīmīgi. -Kur ārpus Latvijas gribētu nosvinēt Jāņus? Jānis: – Tur, kur vēl neesmu bijis. Ja tas nenotiek Latvijā, tad patiesībā ir vienalga. Jāņi jāsvin Latvijā. Tikai tam ir vērtība. -Esi Jāņos zadzis zemenes? Jānis: – Jāņos ne, bet zadzis esmu! -Kāda pirmā Jāņu dziesma tev nāk prātā? – Par Jāņa tēvu un Jāņa māti… Līgo!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cēsu Mākslas skolas absolventi sevi pierāda ar “Laikabiedra” tēlu

00:00
16.06.2025
5

“Laikabiedrs” – ar darbiem par tādu tēmu Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolu absolvēja22 audzēkņi. No viņiem 18 mācījās 20V programmā, kas paredzēta jaunākiem bērniem, bet četri 30V programmā, kuru apgūst vidusskolas vecuma jaunieši. Pirmajā jūnija nedēļā ar Mākslas skolas beidzēju darbiem varēja iepazīties ikviens cēsnieks un pilsētas viesi. Absolventu veikums bija skatāms Cēsu Izstāžu […]

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
16

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Par eglīti un rododendriem, kuru nav

00:00
14.06.2025
58

Taurenē nedēļas garumā daudzu sarunās galvenā tēma bija egle. Ap to virmoja neizpratne, arī aizvainojums, neuzticēšanās. “Vienu dienu laukumā pie bibliotēkas  atbrauca traktors un vīri sāka lauzt bruģi. Katrs, kurš gāja garām, prasīja, kas tiek darīts, bet neviens nezināja. Vīri, kuri plēsa bruģi, tikai pateica, ka Vecpiebalga tā liek darīt,” stāsta taurenietis Jānis Vīlips. Turpat […]

Atjauno Stāstu torni jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vietu

00:00
13.06.2025
145

Kad rudenī būs pabeigta Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija, cēsniekiem pazīstamais Stāstu tornis jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vieta un lasītava atkal kalpos pilsētniekiem. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gada augustā, Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskajā arhitektūras vasaras skolā kopā ar latviešu un ārzemju studentiem arhitekts Niklāvs Paegle un kolēģi Tomass Rendals-Peidžs, Teodors Mollojs vadīja darba grupu, […]

Līgatnieši parāda sevi un priecē citus

00:00
12.06.2025
47

Līgatnieši savus svētkus svin pirmie novadā. Tā ir tradīcija, jūnija pirmajā sestdienā, kad skolas gads tikko beidzies, jauniešu un bērnu kolektīvi var iepriecināt vecākus, kopā pavadīt piepildītu dienu. Līgatnes amatierkolektīvi savukārt parāda aizvadītās sezonas veikumu. Ja vēl svētku norisēs iesaistās citi, tad no agra rīta līdz teju nākamās dienas rītam Līgatnē ir, ko darīt un […]

Vēlēšanu diena Cēsu novadā

00:00
11.06.2025
107
1

Vēlēšanu dienā, 7.jūnijā, Cēsu novadā valdīja rosība un cilvēki izvēlējās, kā pavadīt šo saulaino sestdienu. Raiskumā jau no rīta pie vēlēšanu iecirkņa ik pa laikam veidojās nelielas rindas – daudzi gribēja novēlēt pirms savām ikdienas gaitām. Arī 50 gadu vecā Raiskuma iedzīvotāja Andreta stāsta, ka viņas dienas plānā vēlēšanas bija pirmais darbs: “Par vēlēšanām domāju […]

Tautas balss

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
11
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
11
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
12
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
30
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Sludinājumi