Trešdiena, 12. novembris
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija

Jāņi bez siera kā alus bez putām

Monika Sproģe
23:00
20.06.2017
86
Ikf0120 1

Jāņu siera recepte pārmantota no paaudzes paaudzē līdz mūsdienām. Jāņu sieru jau daudzus gadu desmitus ražo arī lielražotāji – piena pārstrādes uzņēmumi. Nu jau trīs gadus Jāņu siers iekļauts Eiropas garantēto tradicionālo īpatnību produktu reģistrā. Kooperatīvā piensaimnieku sabiedrība “Straupe” ir viens no sešiem uzņēmumiem Latvijā, kas drīkst lietot savam ķimeņu sieram šo īpašo, aizsargāto nosaukumu – Jāņu siers.

Imants Balodis, kooperatīva “Straupe” valdes priekšsēdētājs, stāsta, ka uzņēmums Jāņu sieru ražo kopš 1993. gada: “Un vienmēr esam sveikuši sava darba kolektīva Jāņus un Līgas pie ugunskura ar pašu darināto sieru, alu, ozollapu vainagiem un Līgo dzies­mām. Kopīgos svētkos rodam lielāku iedvesmu kopīgam darbam. Varbūt arī tāpēc mūsu Jāņu sieri – dzelteni un apaļi – tik veicīgi ripo pie patērētājiem.”

Aizvadītais gads būtiskas izmaiņas “Straupes” ražotajā Jāņu siera patēriņā nav nesis, taču I. Balodis saka, būtiskākais ir kvalitāte, nevis kvantitāte. “Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem jau mēneša garumā izjūtam lielo tirgotāju pastiprinātu interesi tieši par Jāņu sieru. Kad svētki klauvē pie durvīm, katra tirgotāja goda lieta ir plašs Jāņu sieru klāsts veikala plauktos. Tāpēc 80% no visa saražotā Jāņu siera pārdodam tieši jūnijā, īsi pirms Jāņiem. Te arī jāpiekodina, ka Jāņu siers ir produkts, kas nav paredzēts ilgstošai glabāšanai, tāpēc divu nedēļu laikā tas būtu jāapēd. Šis siers nesatur konservantus un ir tikpat svaigs kā visi svaigie piena produkti,” uzsver I. Balodis.

Pašlaik ražošana tiek koncentrēta, lai varētu apmierināt pieprasījumu. “Uz šiem Jāņiem ir jāsaražo astoņas tonnas siera, no kurām trīs aizies uz “Rimi” veikalu tīklu. Redzot, par kādu cenu Jāņu sieru tirgo veikalos, secinām, ka uzcenojums ir vairākkārt palielinājies,” secina I.Balodis.

Ražošanas meistare Gunta Te­tere atzīst, ka Jāņu siera tapšanas process pienotavā ir gandrīz tāds pats kā lauku sētā: pienu saraudzē, tad silda, notecina suliņas un iegūst biezpienu. To pienā karsē, kamēr veidojas vijīga masa, tad pievieno sāli, olas, ķimenes un sal­do krējumu. Jāņu siera ražošana ir diezgan laikietilpīga, jo ne visas operācijas ir mehanizētas. Katrs siera ritulītis jāizveido un jāiepilda formā. Kad tas atdzisis, jāizņem, jāvakuumē un jāuzlīmē īpašā etiķete.

“Tā kā mūsu ražotais siers ir apstiprināts kā Latvijas nacionālais produkts, tam pastiprinātu uzmanību pievērš ārvalstu viesi. Dau­dzi, it īpaši tie, kas Latviju apmeklē jūnijā, dzelteno ritulīti vēlas nopirkt kā suvenīru. Tādu īpaši izceļamu nacionālo produktu nemaz nav tik daudz, tie ir skland­rauši, rupjmaize, pelēkie zirņi, Carnikavas nēģi un tagad arī Jāņu siers,” piebilst I. Balodis.

Kooperatīva “Straupe” priekšsēdētājs saka, ka katru gadu vasaras saulgriežos pāri Latvijai ar savu burvību nāk mūsu senākie un tautiskākie svētki – Jāņi. Tas ir laiks, kad latviešos neatkarīgi no tā, kur mēs atrodamies, atraisās ilgas pēc dzimtenes un sentēvu tradīcijām: “Ir Jāņu zāles ar savu neatkārtojamo smaržu, bērzu meijas, ozollapu vainagi, ugunskuri un, protams, cienastu galds, kur goda vietā ir mūsu senču radītais Jāņu siers un mučele izcila alus.”

Jāņu siers tāpat kā salināta rupj­maize un sklandrauši pagaidām ir vienīgie Latvijas produkti, kas reģistrēti kā produkti ar garantētu tradicionālo īpatnību. Tas nozīmē, ka tie ražojami pēc tradici­onālas receptes un tehnoloģijas. Iekļaujot produktus reģistrā, tie tiek pasargāti no pakaļdarinājumiem, kas neatbilst tradicionālajai produkta ražošanas receptei un tehnoloģijai. Reģistrā iekļautu produktu var ražot jebkurš uzņēmums, kurš var pierādīt, ka ražošanā izmanto tradicionālo produkta ražošanas recepti un tehnoloģiju. Ja uzņēmums uzskata, ka var šos kritērijus izpildīt, tam ar iesniegumu jāvēršas PVD, kas veiks pārbaudi uzņēmumā.

Kooperatīvā sabiedrība “Strau­pe” iesaistās arī Jāņu siera popularizēšanā. Uzņēmums ir ģenerālsponsors tikko iznākušajai, biedrības “Siera kluba” veidotajai grā­­matai par Jāņu sieru. Tā ir nu jau otrā grāmata par šo vērtīgo, tikai Latvijai raksturīgo pro­duk­tu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
5

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
10

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
39

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Mirdzēs lāpas un skanēs zēnu kora balsis. Godinām brīvības cīnītājus

00:07
11.11.2025
56

Šovakar, 11.novembrī, godinot brīvības cīnītājus, Cēsu Lejas kapos pie pieminekļa kritušajiem Latvijas valsts neatkarības izcīnītājiem, kur pulcēsies lāpu gājiena dalībnieki, dziedās Cēsu 1.pamatskolas zēnu koris. Kora diriģente Ilze Grīn­felde teic, ka ideja par zēnu dalību piemiņas brīdī nākusi no Cēsu Kultūras centra, taču tā nav gluži pirmā reize, kad skolas puišu kolektīvs kuplina Lāčplēša dienas […]

Trīs amatierteātri pārstāvēs novadu skatē Limbažos

00:00
11.11.2025
96

Liepā, Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā astoņi novada amatierteātri skatē žūrijas vērtējumam spēlēja savas izrādes. Raiskuma amatierteātra “Punkts uz i” iestudējumu “Visi ceļi ved uz Pločiem” vērtētāji noskatījās iepriekš.  Izrādes skatījās un vērtēja žūrija -    Ausekļa Limbažu teātra režisore un vadītāja Inta Kalniņa, aktrise, “Teātra TT” producente    Anna Putniņa un režisors un aktieris Valdis Lūriņš.  […]

Dzērbenē "atdzīvināts" brūkošais muižas stallis

00:00
10.11.2025
109

Izdekorē, un cits skats Vairākus gadus par graustiem pie Dzērbenes nav runāts, pirms tam bija dažādas ieceres, bet  īstenošanai nebija naudas. Kādreizējais Dzērbenes muižas stallis un klēts brūk, taču mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā nevar nepamanīt, tās piesaista tūristus, bet dzērbeniešus satrauc celtņu izskats. Apspriežoties Cēsu novada Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītājai Leldei Burdajai, […]

Tautas balss

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
27
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
22
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
24
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
41
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
46
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Sludinājumi