Otrdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Jālīdzsvaro meža nozares saimnieciskie un vides aizsardzības mērķi

Druva
18:59
10.11.2009
27

Meža nozarē nepieciešams līdzsvarot saimnieciskos un vides aizsardzības mērķus, šodien “DnB Nord bankas” rīkotajā diskusijā par kokrūpniecības nozares perspektīvām atzina eksperti.

Diskusijas dalībnieki, profesionālo organizāciju pārstāvji un finansisti, uzsvēra, ka kokrūpniecības nozare kopumā un tās attīstības perspektīvas Latvijā tradicionāli tiek skatītas samērā šauri, lai gan nozarei ir liels potenciāls un iespēja kļūt par vienu no mūsu ekonomikas “vilcējspēkiem” jau vistuvākajā nākotnē.

“DnB Nord banka” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš diskusijas laikā norādīja, ka, lai arī tradicionāli kokrūpniecība Latvijā tiek skatīta kā nozare ar zemu pievienoto vērtību, tomēr tas nav pareizi, jo šai nozarē ir daudz iespēju darboties ne tikai izejvielu iegūšanā, bet arī turpmākā to izmantošanā būvniecībā, enerģētikā un citās jomās.

“Turklāt pašreizējos ekonomiskajos apstākļos mežsaimniecība un kokapstrāde ir salīdzinoši labākā situācijā nekā citas tautsaimniecības nozares. Lai arī tās bija vienas no pirmajām, kas jau 2008.gadā skarbi izjuta ekonomikas lejupslīdi, šogad tās krīzes pārvarēšanai paveikušas visvairāk. Kopš zemākā punkta sasniegšanas gada sākumā kokapstrādes izlaides apjoms pieaudzis par vairāk nekā 40%, un patlaban vērojams arī cenu kāpums, kas ļauj cerēt, ka 2010.gadā nozare spēs dot ievērojamu ieguldījumu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma atjaunošanā,” sacīja Strautiņš.

Viņš norādīja, ka jau tagad tās ieguldījums ekonomikā ir ievērojams un meža nozare kopā veido aptuveni 3,5% no IKP, kas ir vairāk nekā, piemēram, lauksaimniecība, un tajā strādā ap 4% darbaspēka. Turklāt svarīgi, ka nozare dod darba vietas reģionu iedzīvotājiem. Skatoties plašākā mērogā, koksnes produkti veido aptuveni desmito daļu Latvijas eksporta, taču patiesībā tās lomu eksportā var vērtēt vēl augstāk, jo atšķirībā no daudzām citām nozarēm tai nav jāimportē vairums izejvielu un materiālu produkta radīšanai. Savukārt tās radītajam produktam ir milzīgs potenciāls dažādu citu nozaru – mēbeļu ražošanas, būvniecības, alternatīvo enerģijas ieguves veidu un citu – attīstībā un dažādošanā.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis aicināja pētīt arī citu valstu pieredzi, piemēram, Somijas, kuras ekonomikā meža nozare spēlē būtisku lomu, jo tās attīstības stratēģiskie virzieni tiek noteikti institūcijā, kuru vada valsts premjerministrs. Viņš arī uzsvēra, ka kokapstrādes nozarē pēdējās desmitgadēs ievērojami pieaudzis tehnoloģiskais potenciāls, taču skaidrs, ka turpmākā nozares virzībā izšķiroši ir līdzsvara meklējumi starp mežu īpašnieku, industrijas pārstāvju un sabiedrības interesēm. “Cilvēki vienlaikus grib mežu un koka māju, tāpēc jādomā, kā abus šos mērķus sasniegt vienlaikus,” piebilda Biķis.

Strautiņš uzsvēra, ka patlaban visai sadrumstalota un neprognozējama ir privāto mežu īpašnieku darbība, kas kopumā nav orientēta uz nozares vajadzībām un attīstību. “Iespējams, risinājums varētu būt meža nozares vertikālā integrācija, lieliem mežu īpašniekiem apvienojoties kooperatīvos un tālāk, integrējoties ar pārstrādātajiem vai pašiem ieguldot tālākā produktu pārstrādē. Līdzīga sadarbība Zviedrijā nodrošina nozares ilgtspējīgu stratēģisko attīstību un stabilas koksnes cenas,” stāstīja Strautiņš.

Viņš arī uzskata, ka, neskatoties uz to, ka kopš 90.gadu vidus ievērojami sarukusi bioloģiskā daudzveidība mežos, ir saskatāmas iespējas panākt gudrākus kompromisus starp saimnieciskajām un dabas aizsardzības interesēm, kas ļaus arī nākotnē Latvijas mežiem izcelties Eiropas mērogā ar to bioloģisko daudzveidību, vienlaikus nodrošinot kokapstrādes nozari ar izejvielām.

Tam piekrita arī Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, kurš norādīja, ka meža īpašnieki jau sniedz ieguldījumu dabas vērtību saglabāšanā, saskaņā ar likumdošanas prasībām atstājot virsmās tā dēvētos ekokokus – atsevišķus nenocirstus kokus pēc galvenās cirtes veikšanas. Pēc viņa domām, Latvijā būtu nepieciešams precizēt vides aizsardzības prasības un saprātīgi tās sabalansēt ar tautsaimniecības attīstības iespējām. “Piemēram, ja inspektors atnāk pie meža īpašnieka un paziņo, ka mežā kāda reta putna ligzdas dēļ aizliegts izcirst kokus, īpašniekam rodas vilinājums no šīm dabas vērtībām atbrīvoties. Bet varbūt tā vietā varētu atļaut veikt izlases cirti ziemā, kad tas putnus netraucētu,” ieteica Muižnieks.

Viņš arī piekrita Strautiņa izteiktajam vērtējumam par salīdzinoši vājo tehnisko nozaru izglītību Latvijā un pārdošanas prasmju trūkumu izglītības sistēmā kopumā. Šīs nepilnības neapšaubāmi kavē tālāku kokrūpniecības nozares izaugsmi, bremzējot tās pārtapšanu par augstas pievienotās vērtības tautsaimniecības jomu, kurā tiek radīti daudzveidīgi galaprodukti un veicināts eksports.

Tieši eksporta potenciāls ir tas, kas iespējamiem investoriem un finansētājiem tomēr liek skatīties uz kokrūpniecību kā uz ļoti perspektīvu nozari, kurā ir vērts ieguldīt. To uzsvēra arī “DnB Nord bankas” Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Raimo Smukais, pēc kura domām, lai arī kreditēšana kopumā Latvijā patlaban ir stipri palēninājusies, tomēr nozares ar augstu eksportspēju, ievērojamu vietējo izejvielu bāzi un daudzveidīgu produktu klāstu, kas tiek arvien tehnoloģiski uzlabots un papildināts, neapšaubāmi ir pirmās, kurām ir iespēja saņemt finansējumu.

Eksporta nozīmi nozares nākotnes attīstībā īpaši atzīmēja arī Biķis, kurš piebilda, ja vēlamies, lai mēs spētu eksportēt ne vien izejmateriālu, bet arī nozares produktus ar augstāku pievienoto vērtību, piemēram, mēbeles, neapšaubāmi mūsu dizaineriem jāieklausās un jāņem vērā mērķa tirgu vēlmes. Pēc Biķa domām, Latvijas gadījumā tie ir divi galvenie virzieni – Skandināvija ar lakoniskākām dizaina prasībām un dabisku materiālu pielietojumu un Austrumu tirgus ar izsmalcinātāku dizainu.

Kokrūpniecības nozares apskats un diskusija par tās turpmākajām perspektīvām bija pirmā no jaunā diskusiju cikla “DnB Nord sarunas par ekonomiku” tēmām. Turpmāk plānots šādus apskatus organizēt vismaz četrreiz gadā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Nītaures skolas remonta darbi turpinās

00:00
15.07.2025
126

Plānotais Nītaures skolas pārbūves darbu termiņš ir 2025.gada beigas, tomēr termiņi un darbu veikšanas grafiks ir saspringti. “Pārbūvējam pirmā stāva telpas par bērnudārza telpām, otrajā un trešajā stāvā ir mācību telpas pamatskolas audzēkņiem. Skolas ēkas cokolstāvā darbosies virtuves bloks, telpas amatu mācībai. Pilnībā tiks nomainīta apkures sistēma no malkas apkures, pārejot uz automātisku divu katlu […]

Klimats mainās, laikapstākļi arī. Bet cilvēks?

00:00
14.07.2025
45
1

Par ko cilvēki runā, kad nav, par ko runāt? Protams, par laikapstākļiem, cik laiks karsts, slapjš, draņķīgs vai jauks. Runā vispārīgi, bieži vien kaut kur saklausīto, jo diemžēl patiesībā tas, kas ik dienu notiek tepat ārā, nebūt nav ne tik vienkārši, ne saprotami. Konceptvietā  “Šūna” sarunas “Muļķīgo jautājumu rīts” iniciatore Eiropas Klimata pakta vēstnese Latvijā, […]

Ceļā uz dziesmu un deju svētku kulmināciju

00:00
13.07.2025
48

Skolēnu kolektīvi šonedēļ dienu no dienas devās uz galvaspilsētu, lai būtu daļa no Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku grandiozās un plašās programmas. Desmit Cēsu novada kori un 19 deju kolektīvi gatavojas skaitliski lielākajiem notikumiem – deju lielkoncertam Daugavas stadionā un noslēguma koncertam Mežaparka estrādē. Vēl pirms noslēguma koncerta visi dalībnieki dosies svētku gājienā. “Druva” […]

Atver mājas durvis, lai runātu par māju

00:00
12.07.2025
59

Tradicionālais festivāls “Rauna” šovasar bija veltīts mājai. Rauna atvēra savas durvis festivālā, kurā satiekas cilvēki, domas un radīšana, mudinot ikvienu pārdomāt, ko viņam nozīmē māja, piederība un atgriešanās. Fes­tivā­la moto tik pazīstamie vārdi: “Nekur nav tik labi kā mājās” atklājās divu dienu programmā. Kā pasākumā pierasts, festivāls sākās ar kluso koncertu, šoreiz baznīcā, kuru dēvē […]

Lapsu un Piebalgas ielas krustojums vismaz līdz 22.jūlijam būs pieejams satiksmei

13:19
11.07.2025
59

Lapsu un Piebalgas ielas Cēsīs krustojuma pārbūves uzsākšana kavējas, darbus tajā plānots sākt 22.jūlijā. Tad arī krustojumu slēgs satiksmei un būs jāizmanto apbraucamai ceļš. “Druva” 11.jūlija, piektdienas numurā, raksta, ka Lapsu un Piebalgas ielas krustojumā darbu sāks 16.jūlijā, trešdien, un transporta plūsmu virzīs pa apbraucamo ceļu. Taču jau tajā pašā dienā, 11.jūlijā, “Druva” saņēma ziņu, […]

Lietavas padara bīstamas dabas takas

12:27
11.07.2025
32

Laikapstākļu dēļ Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina ikvienu dabā gājēju izvērtēt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas takas, laikapstākļu piemērotību pastaigām, taku aprakstu un savu un līdzgājēju prasmes pārvarēt dabas radītos šķēršļus, aģentūru LETA informēja DAP Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika. Vairāku nedēļu lietusgāžu rezultātā daudzviet upes ir izgājušas no krastiem, dabas takas vietām […]

Tautas balss

Ātri un teicami

16:14
13.07.2025
20
Sandra Kalniņa raksta:

“Vaives pagastā pašvaldības autoceļa Veismaņmuiža-Kalējiņi-Ziemeļi posmam veikta apauguma novākšana, seguma virskārtas atjaunošana, greiderēšana, kā arī citi uzturēšanas darbi. Par to vēlos izteikt pateicību Cēsu novada pašvaldībai, kā arī faktiskajiem darbu veicējiem (diemžēl nezinu uzņēmuma nosaukumu, darbinieku vārdus, uzvārdus) par kvalitatīvi, ātri paveikto darbu! Šis ieguldījums minētā ceļa uzturēšanā ir ārkārtīgi patīkams pārsteigums un zīme, ka […]

Neskaidrības un jautājumi

16:12
12.07.2025
28
E. raksta:

“Kā rīkoties, ja mani četri bērni manā 60.jubilejā katrs uzdāvinās 200 eiro, lai varu aizbraukt ceļojumā? Ja pieņems jauno ienākumu deklarēšanas kārtību, tad man būs jāpierāda, kur to naudu ņēmu. Pierādīt jau varu, tikai iedomājos, cik daudz būs dažādu gadījumu, kad tādas un līdzīgas summas cilvēks gribēs ieskaitīt savā bankā. Un tad katrs būs jākontrolē. […]

Kailgliemežiem patīk nepļautas vietas

21:09
09.07.2025
39
Cēsniece raksta:

“Tagad saka, ka zāli pirmo reizi var pļaut jūlija vidū vai pat vēlāk, lai izsējas savvaļas augu sēklas. Tas ir lieliski, taču ir cita nelaime. Kur zāle augsta, labvēlīga vairošanās Spānijas kailgliemežiem, īpaši jau šajā slapjajā vasarā. Tā laba doma pārvēršas par sliktu dabai un videi. Manuprāt, šovasar ar zāles pļaušanu pilsētā, piepilsētā un ciemu […]

Tūlīt pēc saullēkta pamodina zāles pļāvējs

12:13
06.07.2025
46
A. raksta:

“Nepatīkami, ja brīvdienu rītos modina zāles pļāvēja vai cita ārtelpas kopšanas tehnika. Dažviet to sāk darbināt jau no rīta septiņos un pat agrāk. Negribu mest akmeni tikai tiem, kas aprūpē pašvaldības teritorijas, arī privātmāju saim­nieki nereti sāk darbu rīta agrumā, nepadomājot, ka daudzi vēl bauda rīta miegu. Varbūt varētu izdot kādus noteikumus, no cikiem brīvdienu […]

Kravas auto atstāj dubļus

10:12
05.07.2025
26
Lasītāja raksta:

“Cēsīs notiek lieli ielu remonti un citi būvniecības un zemes darbi. Tas labi, bet lielās kravas mašīnas mēdz uz brauktuves atstāt lielus dubļus. Tad nu citi nošķiež mašīnas, bet sausā laikā ceļas lieli putekļi. Šajā jautājumā gribētu lielāku kārtību,” pauda lasītāja, kas Cēsīs dzīvo Saulrītu pusē.

Sludinājumi