Mežos sācies ogu un sēņu laiks. Vieni dodas lasīt meža veltes sev, citi pārdošanai. Tikko kādas ogas sāk sārtoties vai no zemes izlīdušas pirmās gailenes un beciņas, tūlīt tās nopērkamas tirgū, sociālajos tīklos tiek piedāvāts salasīt.
Kā katru gadu aktīvi sākuši strādāt meža ogu un sēņu uzpircēji. Līdz ar viņu piedāvājumu iepirkt mežā dodas lasītāji.
Raunēniete Monta Līvija Vanaga pirmo vasaru mājās iepērk ogas un sēnes. Kādreiz viņa kopā ar mammu brauca pa iepirkšanas punktiem un savāca citu iepirktās ogas un sēnes.
“Šī ir tikai pirmā nedēļa, kad iepērku meža veltes. Dienā salasīto atnes līdz desmit ogotāji, gailenes vēl nav atnesis neviens. Vēl jau daudzi nezina, ka iepērku,” pastāsta Monta Līvija un piebilst, ka nav vienīgā, kura pagastā iepērk sēnes un meža ogas. Katrs lasītājs izvēlas nodot tam, kurš tuvāk. “Esmu jautājusi, vai mežos daudz ogu, dažs saka, ka daudz, cits, ka ilgi jāstaigā, lai kaut ko salasītu. Tas jau atkarīgs, cik labi zināmas ogu vietas. Lielākoties ogotāji iet uz tuvējiem mežiem, lai nav jātērējas par braucienu. Citi savukārt brauc tālāk, jo var pielasīt pietiekami daudz, lai atmaksātos,” atklāj uzpircēja un uzsver, ka tiem, kuri lasa ogas un sēnes, tā ir piepelnīšanās. Līdz šim lielāko daudzumu – 60 kilogramus ogu – atnesa ģimene. Noteikti būs vairāk, jo ogu laiks vēl tikai sākas. Arī Montai Līvijai ogu iepirkšana ir iespēja papildus nopelnīt, audzinot atvasi.
Cēsniece Lienīte Oša jau piekto gadu iepērk ogas Cēsīs. “Šovasar sākumā nesa mazas un zaļas ogas, tagad mellenes ir skaistas,” stāsta L.Oša un piebilst, ka lasītāji lielākoties ir cēsnieki, bet ved arī no Valmieras puses. Vai nu viņus apmierina cena, vai iepirkšanas vieta izdevīgāka. Iecienītākā ogošanas vieta ir meži pie Ērgļu klintīm – nav tālu no pilsētas un ir pārredzami. Uzpircēja vērtē, ka lasītāju šovasar vēl maz. “Visvairāk priecē, ka ogot dodas jaunieši, sapratuši, ka vecākiem makā nauda nerodas. Bērni redz, kā sapni var piepildīt. Piecgadnieks atnesa trauciņu ar mellenēm, kad teicu, ka nopelnījis eiro, bija priecīgs, ka iznāks ne tikai saldējums, bet arī košļājamā gumija. Pērn bija puiši, kuri lasīja ogas, lai nopelnītu telefonam. Kāds bija prieks, kad, saprata, vairs pietrūkst tikai piecu eiro, tūlīt aizgāja atkal uz mežu,” pastāsta Lienīte. Starp pastāvīgajiem lasītājiem viņa min kādu kungu, kuram jau ap 80 gadu. Viņš ogot iet ar klūgu grozu, nevis spaini.
Ir ģimenes, kur visi dodas uz mežu, ir tā, ka vīrs no rīta aizved sievu un vakarā ar ogām ved mājās. Daži izmanto atvaļinājumu, lai piepelnītos, citi ogās un sēnes iet nedēļu nogalēs. “Ja kāda ģimene pielasījusi daudzus spaiņus, aizbraucu uz mežu, lai nav jānes. Šovasar vēl gan tā nav bijis, bet desmitos vakarā gan ogotāji zvanījuši, ka iznāks no meža. Protams, pagaidu,” pastāsta Lienīte.
Šīsvasaras rekords – viens lasītājs dienā nopelnījis 166 eiro. Mežā uzgājis īsto melleņu vietu.
Ogotāja Natālija Lienītei atnesusi divus spaiņus no rīta salasītu melleņu. “Četrās stundās,” viņa atklāj un piebilst: “Kuri negrib ogot, saka, ka ogu nav.” Natālija ogo un meža veltes nes iepircējam jau daudzus gadus. Tā ir iespēja piepelnīties, iegādāties kaut ko ģimenei nepieciešamu. “Kamēr ogas ir tuvumā, jālasa te. Gan jau braukšu arī kur tālāk,” viņa piebilst.
Lienīte iepērk arī gailenes, bet tām īstais laiks vēl nav sācies. “Nes nedaudz. Bijušas arī saulē apžuvušas, tādas nepieņemu,” pastāsta uzpircēja. Vakar viņa gailenes iepirka par 3,50 eiro, bet mellenes tāpat kā citi par 2,30 eiro. Beigsies mellenes, tad cēsniece iepirks brūklenes un dzērvenes, bekas gan ne.
Līgatnes Vīna darītava iepirka lācenes. No tām tiks raudzēts lāceņu vīns, gatavots lāceņu liķieris, vārīts lāceņu ievārījums, no kauslapiņām būs tēja. “Sudas purvs ir pēdējā vieta, kur aug lācenes, tālāk uz Rīgas pusi to nav. Pavasaris bija vēls, lācenes ienācās dienas 20 vēlāk. Tikai pagājušonedēļ bija gatavas un lasāmas,” pastāsta Līgatnes Vīna darītavas saimnieks Ainārs Vanags un atzīst, ka šovasar bijusi laba lāceņu raža. Jau izdevies iepirkt plānoto ogu daudzumu. Par sarkanām lācenēm ar kauslapiņām lasītāji varēja nopelnīt astoņus eiro kilogramā. Tuvākajās dienās darītava iepirks arī mellenes, kā uzsver A.Vanags, tām jābūt gatavām. Tad jau arī brūklenes, pīlādžus, dzērvenes.
“Lasītājus pazīstam, viņi zina, kādai jābūt ogu kvalitātei. Mežs šovasar ir bagāts,” saka līgatnietis.
Aivars, meža velšu uzpircējs ar 30 gadu pieredzi, mellenes un gailenes sāk iepirkt jūlija vidū. To viņa klienti zina. “Parasti jau pirms sezonas zvana, interesējas par cenu, šovasar gan neviens nav zvanījis,” saka Aivars. Viņš pastāsta, ka gadiem mežā salasītās ogas un sēnes viņam ved ap 40 cilvēki no apkārtējiem pagastiem. Aivars vērtē, ka ir pagasti, kur ir vairāki uzpircēji, ir tādi, kur nav neviena, tad lasītāji izvēlas vai nu tuvāko vai to, kam uzticas.
“Lasītāji mainās maz. Ir cilvēki, kuri ogu laikā ņem atvaļinājumu, lai piepelnītos. Ir ģimenes, kuras ļoti čakli strādā un vasarā nopelna, lai bērnus varētu palaist uz skolu vai nopirktu ko citu nepieciešamu,” stāsta Aivars. Kad bija pandēmijas ierobežojumu laiks, atbrauca jaunieši, kas dzīvoja un strādāja ārzemēs, veidoja komandas un lasīja ogas, sēnes. Viņi sadalījuši darbus, kurš lasīs, kurš nesīs spaiņu uz mašīnu. Pirms gadiem arī saulesbrāļi savu reizi gājuši mežā. Dažam spainī ar flomasteru bijusi ievilkta strīpa, cik jāpielasa, kad būs vajadzīgais svars, lai nopelnītu paredzētajai vajadzībai. Tādi lasītāji gan gājuši mazumā.
“Interesanti - kad degviela bija lētāka, vairāki lasītāji uz mežu brauca kopā, tagad pa vienam,” bilst meža velšu iepircējs un atklāj, ka čakli lasītāji dienā nopelna no 60 līdz pat 140 eiro. Dažs agri norīta dodas uz mežu, atved un pārdod salasīto, atpūšas un pēcpusdienā atkal iet mežā, lai savākto nodotu vakarā.
Iepirkuma cena ogām un sēnēm mainās katru dienu. Otrdien mellenes tika iepirktas par 2,30 eiro kilogramā, pērn, kad melleņu bija mazāk, cena bija pat 2,80, bet gailenes par 3,30 eiro. “Bieži dzirdams, ka citur maksā vairāk. Atšķirība ap desmit centi par kilogramu, kā jau biznesā, kādu vajag pastimulēt, ieinteresēt. Jauni uzpircēji tā pievilina sev lasītājus. Ir firmas, kurām mērķis savākt noteiktu daudzumu ogu vai sēņu, cenu nemaina un strādā, kamēr plāns izpildīts,” atklāj uzpircējs. Iepriekšējos gados konkurenti bija ukraiņi un baltkrievi, tagad ne.
“Kur tālāk nonāk iepirktās ogas un sēnes, nezinu. Pirms gadiem mellenes veda uz Tallinu, tur samala un ražoja krāsvielu zīmogiem, tad iepirkuma cena nebija augstāka par 1,40. Tad parādījās sadarbības partneri ar Ķīnu, kuri redzēja, ka ogas jāizmanto pārtikā. Viņi tās sasaldē zemā temperatūrā, tad viegli iztīrīt. Maksā vairāk nekā divus eiro par kilogramu,” pastāsta ogu uzpircējs.
Gailenes Aivaram pagaidām atvedis tikai viens sēņotājs. Tās bijušas ne īpaši kvalitatīvas, apkaltušas. “Strādāju, kamēr ir brūklenes. Bijuši gadi, kad mellenes jau beigušās, bet brūkleņu vēl nav. Brūklenes nevar lasīt zaļas, bet arī ne pārāk gatavas, un nedrīkst lasīt maisos. Dzērvenes gan nepieņemu, jo te apkārtnē nav dzērveņu purvu,” atklāj Aivars.
Komentāri