Izpētītas plūdu apdraudētākās teritorijas Valmierā, aģentūru LETA informēja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas vadītāja Inese Kazuša.
Vakar, 14.janvārī, sanāksmē pulcējās Valmieras pilsētas Civilās aizsardzības komisija, kas apsprieda veiktos uzlabojumus pēc pērnā pavasara plūdiem, kā arī pārrunāja dienestu un iestāžu rīcību, ja līdzīga situācija atkārtosies arī šogad. Tāpat tika nolemts paplašināt komisijas sastāvu, iekļaujot tajā vairāku mediju pārstāvjus.
Komisijas dalībnieki iepazinās ar veikto pirmsprojekta izpēti par Valmieras pilsētas Gaujas upes kreisā krasta apbūvētās teritorijas aizsardzību no applūšanas riska. To Valmieras pilsētas pašvaldības uzdevumā veikusi valsts SIA “Melioprojekts”.
Izpētīts divu pilsētas zonu, Gaujas upes kreisā krasta apbūvētās teritorijas (Gaujas tilts-Cēsu iela-Rūpniecības iela-Zvejnieku iela-bijušais šaursliežu dzelzceļa uzbērums) un Mazās Stacijas ielas vecupes rajona, applūšanas risks un sagatavoti priekšlikumi to aizsardzībai pret applūšanu.
Gauja caur Valmierai tek astoņu kilometru garumā, un pilsētas centra daļā tās labais krasts ir izteikti augstāks par kreiso. Šī teritorija posmā starp Cēsu ielu, Rūpniecības ielu, Zvejnieka ielu un vecā šaursliežu dzelzceļa uzbērumu ir apbūvēta – tur ir izvietoti daudzdzīvokļu nami, rūpnieciskās un ražošanas teritorijas. Otra izpētes teritorija lielākoties nav apbūvēta.
Pētnieki, analizējot Gaujas hidrometriskā posteņa Valmierā datus un citu informāciju, secinājuši, ka 90 gados, kopš veikti mērījumi, palu norise bijusi mainīga – ar atsevišķiem gadiem, kad ūdens līmenis bijis ievērojami augstāks. Tāds bijis arī 2010.gads. Augstākie ūdens līmeņi novēroti 1956.gadā – 34,38 metri, 1926.gadā – 34,21 metrs, 1931.gadā – 34,03 metri.
Secināts, ka posmā no Cēsu ielas līdz vecajam šaursliežu dzelzceļa uzbērumam Gaujas kreisajā krastā apdraudēti 37 zemes īpašumi, kā arī L.Laicena un Rūpniecības, kā arī Audēju un Fabrikas ielas. Otrajā teritorijā applūšanai apdraudēti 11 zemes īpašumi, kā arī Mazā Stacijas, Tālavas un Kāpu ielas.
Lai nepieļautu Valmieras pilsētas kreisā krasta apbūvētās teritorijas applūšanu un pieņemtu iespējamos aizsardzības pasākumus, pētnieki iesaka nākotnē būvēt divus aizsargdambjus. Pirmais, 910 metru garumā, varētu tikt izvietots Gaujas kreisā krasta joslā no Cēsu ielas līdz Rūpniecības ielai 48. Otrās teritorijas aizsardzībai varētu tikt būvēts aizsargdambis 340 metru garumā Gaujas kreisajā krastā no Tālavas līdz gājēju tilta uzbērumam Ūdens ielā. To aptuvenās izmaksas ir 800 000 latu.
Sanāksmes dalībnieki atzina, ka pēc pašreizējās situācijas, kad izveidojusies bieza sniega sega, kas kūstot var radīt lielu ūdens daudzumu, zemes sasaluma līmeņa un meteoroloģiskām prognozēm vēl nevar prognozēt, kāds šogad būs pavasaris ūdenstilpēs. Tāpēc iedzīvotāji, kuri mitinās plūdu apdraudētajās teritorijās, aicināti savlaicīgi apsvērt sekas, ko var radīt teritoriju un/vai mājokļu applūšana.
Pašvaldība un atbildīgie dienesti regulāri informēs sabiedrību par plūdu riskiem un rīcību to gadījumā. Valmieras pilsētas Civilās aizsardzības komisijā darbojas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, AS “Sadales tīkls”, SIA “Vidzemes slimnīca”, Drošības policijas un Valsts policijas, SIA “VTU Valmiera”, VAS “Latvijas Valsts meži”, Valsts vides dienesta, SIA “Latvijas Propāna gāze” pārstāvji.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem republikas nozīmes pilsētās Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs ir domes priekšsēdētājs, savukārt komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka norīkota dienesta amatpersona.
LETA
Komentāri