Vakar, tiekoties ar bijušā Cēsu rajona jaunizveidoto novadu vadību un izglītības darbiniekiem, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) informējusi, ka skolotājiem par vienu likmi – 21 kontaktstundu nedēļā – no šī gada 1.septembra plānots maksāt 250 latus pirms nodokļu nomaksas.
Kā aģentūru LETA informēja izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe, finansēšanas modelis “nauda seko skolēnam” paredz, ka nākamajā mācību gadā skolēnu un pedagogu attiecības proporcijas novadā būs astoņi skolēni uz vienu pedagogu, bet republikas pilsētās – 10,2 skolēni uz vienu pedagogu, bet vidēji valstī – 9,1 skolēns uz vienu pedagogu.
Savukārt 2010./2011.mācību gadā plānots, ka novada skolās būs deviņi skolēni uz vienu pedagogu, bet republikas pilsētās – 11 skolēni uz vienu pedagogu, vidēji valstī – desmit skolēni uz vienu pedagogu. 2011./2012.mācību gadā novadā būs desmit skolēni uz vienu pedagogu, republikas pilsētās – 12 skolēni uz vienu pedagogu, vidēji valstī – 11 skolēni uz vienu pedagogu.
Pagājušajā mācību gadā bijušajā Cēsu rajonā bija 983 skolotāju, 36 direktoru likmes un 68 direktoru vietnieku likmes, bet nākamajā mācību gadā būs 775 skolotāju likmes un 72 vadības un atbalsta pedagogu likmes. Plānots, ka nākamajā mācību gadā skolēnu skaits Cēsu novadā sasniegs 6379, un četriem pēdējiem gada mēnešiem atvēlēti 1 105 957 lati.
Ministre aicinājusi novadu vadītājus racionāli plānot skolu tīklu, lai skolu telpas būtu maksimāli noslogotas un uzturēšanas izdevumi būtu iespējami mazāki. Kā iespējamie risinājumi tiek piedāvāts sākumskolas nodrošināt pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai, veidojot apvienotās klases, izvietojot nepieciešamo klašu skaitu optimālās telpās ar atbilstošu skolotāju skaitu.
Pamatskolas, kurās mācās neliels skolēnu skaits, rosināts pārveidot par lielāku skolu filiālēm, ietaupot administratīvās izmaksas un pedagoģiskās likmes. Vidusskolu posmā ir jāsakoncentrē lielāks skolēnu skaits un resursi. Ministrijas speciālisti iesaka veidot daudzfunkcionālas izglītības iestādes, kurās īsteno formālās un neformālās izglītības programmas.
Aptuveni 10 000 pedagogiem, kuri no nākamā mācību gada zaudēs darbu, ministre sola 20 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Lai izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos motivētu skolotājus strādāt skolā un nodrošinātu atbilstošu izglītības kvalitāti, no šiem līdzekļiem piemaksās pedagogiem par kvalitatīviem darba rezultātiem, kuri strādās skolā ar nepietiekamu kontaktstundu skaitu, proti, vismaz deviņām kontaktstundām.
No šiem līdzekļiem paredzēta arī mācību stipendija tiem pedagogiem, kuri pārkvalificēsies.
IZM jau ir samazinājusi birokrātiskos šķēršļus, lai atvieglotu pašvaldībām optimāla izglītības iestāžu tīkla izveidi, atceļot vispārējās izglītības iestāžu pedagogu amata vienību sarakstu, dodot autonomiju izvērtēt un noteikt nepieciešamā administratīvo un atbalsta pedagogu amata skaitu katrā izglītības iestādē.
Tāpat ir paplašinātas skolotāju iespējas atbilstoši iegūtajai izglītībai mācīt vairāk skolēnu. Atvieglota arī izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtība, samazināti akreditācijas izdevumi pašvaldībām, kā arī atcelti ierobežojumi minimālā un maksimālā skolēnu skaita klasē nosacījumi, iespēja veidot apvienotās klases. Pašvaldībām būs tiesības veidot skolu filiāles.
Koķe aicinājusi novadu vadītājus veidot vienotu izglītības pārvaldi, lai tā nebūtu sadrumstalota un būtu iespējams ekonomēt administratīvos izdevumus.
Cēsu rajona padomes Izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis tikšanos vērtē atzinīgi. “IZM sniegtā informācija bija ļoti aktuāla. Tagad mēs varēsim sākt rēķināt, kas kurā novadā būs ekonomiski izdevīgāk – veidot skolu filiāles vai vest skolēnus uz tuvāko skolu. Slēdzot mazās skolas, tiks iznīcināta ciemu kultūrvide, bet par šo aspektu neviens valstī nerunā. Nav zināms, vai Latvijas laukos nākotnē dzīvos cilvēki vai visi pārcelsies uz lielākajiem administratīvajiem centriem. Nav zināms tas, vai valstij ir nepieciešama vienmērīga valsts teritorijas apdzīvotība, vai visi dzīvo tikai pilsētās,” teica Jaunzemis.
LETA
Komentāri