Piektdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Izdzīvošanas laikā

Druva
00:00
03.02.2009
28
200902021644044397

Pārvar krīzi

Par situāciju valstī uzņēmējs saka: „Esmu optimists. Kamēr vien problēmas patiešām mani nav skārušas, par tām nedomāju. Ceru, ka sliktāk vairs neies.”

A.Kuzņecovs uzņēmējdarbību pagastā uzsāka pirms 17 gadiem, atverot nelielu veikaliņu Nītaures centrā.

„Sākumā bija neliels vagoniņš, vēlāk uzbūvēju kārtīgu veikala ēku. Pēc tam nāca kafejnīca, visbeidzot 1998. gadā Nītaurē uzcēlu benzīntanku, par kuru vēl šodien jāmaksā kredīts,” stāsta A. Kuzņecovs un saka atklāti, ka patlaban uzņēmējs nevar būt drošs ne par ko.

„Laikam jau jāpriecājas, ka vispār kaut kas notiek. Taču, ja nebūtu veikala, kafejnīca un benzīntanks neizvilktu. Turklāt, ja kafejnīca darbojas gadus 13, tad tikai divi bijuši peļņu nesoši. Labākajā gadījumā esam bijuši treknā nullē. Par degvielas tirdzniecību jāsaka – kad tiekos ar kolēģiem, kuri arī darbojas šajā nozarē, uzzinājuši manā uzpildes stacijā iztirgoto degvielas daudzumu, izbrīnīti jautā, kā vispār varu izdzīvot. Skaidrs, ka laukos degvielas uzpildes stacija kļuvusi teju vai par ekstru. Cik tad pagastos vairs ir benzīntanku? Un pēdējos gados Nītaurē pārdotās degvielas apjoms samazinās. Taču tas saistīts arī ar to, ka mežizstrāde savulaik bija daudz aktīvāka. Darbojās daudzi kokapstrādes uzņēmumi, un smagās automašīnas pa šiem ceļiem brauca pat vairāk nekā vieglās. Tagad viss kļūst klusāks. Problēma ir arī tā, ka cilvēkiem nav darba, vairs pat nav, kurp braukt. Laukos dzīve ir grū-ta,” domās dalās A. Kuzņecovs un skaidro: „Esmu aprēķinājis robežu, līdz kurai vispār varu atļauties strādāt. Šobrīd esmu desmit procentus virs tās latiņas, lai izdzīvotu. Izmaksas ir nenormālas. Paredzu, ka šogad vismaz 30 procenti uzņēmēju kritīs. Arī tie, kuri darbojas tirdzniecībā.”

Uzņēmējs stāsta, ka līdz šim darba vietas devis 16 strādniekiem, bet līdz ar krīzi nācies pāris darbiniekus jau atlaist.

„Kafejnīcā strādāja četri, nu vairs tikai divi. Arī darba laiku esmu samazinājis gan benzīntankam, gan kafejnīcai. Es jau neesmu ražotājs. Man jāpārtiek no tā, ko esmu notirgojis, un gali kopā ir jāsavelk tik un tā,” skaidro A. Kuzņecovs.

Izdarīts viss, ko var

A.Kuzņecovs atzīst, ka arī ceļu stāvoklis ir šķērslis ikvienam uzņēmējam laukos.

„Esmu izbraucis Krieviju krustu šķērsu, pat tur nav tādu ceļu, kā mums, piemēram, ceļš Nītaure – Līgatne. Pats trīs gadus gandrīz nekādas preces veikalam nevedu, bet iepriekš visus gadus divas reizes nedēļā braucu uz Rīgu un divas uz Cēsīm. Nopirku jaunu busiņu, un gada laikā to pa šiem ceļiem nobeidzu. Cik automašīnu nav salauzts! Tagad gan ceļš vismaz salabots, kaut ir vienos ielāpos, bet pirms pāris gadiem bija tādas bedres, ka, braucot ar ātrumu 50 kilometri stundā, tajās automašīnai riteni varēja nolauzt,” stāsta uzņēmējs.

Domājot par pašreizējo ekonomisko un finansiālo situāciju valstī, A. Kuzņecovs saka: „Es biju pret iestāšanos Eiropas Savienībā, un 95 procenti uzņēmēju domāja tieši tāpat. Jautājums, kas bija par iestāšanos Eiropā un kurš tagad ir ieguvējs? Varbūt domāju nepopulāri, bet uzskatu, ka mums vajadzētu braukt pie “lielā brāļa” – Krievijas – un tirgot viņiem savas „desu maizes”. Krievija – tie 240 miljoni, kas tur dzīvo-, nav piebarojami. Kādreiz sūtījām uz Krieviju sieru, pienu, gaļu, bet kam tagad Eiropā to vajag?” Viņš arī norāda, ka šāda krīze bija gaidāma, sakot: „Darba un arī finanšu tirgu sačakarēja celtnieki. Tas nebija normāli, ka cilvēks ar astoņu klašu izglītību, nezinot neko par būvmateriāliem, strādāja par celtnieku un saņēma 500 latus nedēļā, bet cilvēki ar augstāko izglītību tādu naudu nesaņēma pat mēnesī. Kaut kur jau tam visam bija jāpaliek. Vispār šis laiks savā ziņā ir nostabilizējis darba devēju un ņēmēju attiecības. Tas trakums, kad visi prasīja „celtnieku” algas, ir beidzies. Nav vairs trako ambīciju. Arī manā uzņēmumā izveidojies foršs kolektīvs.”

Vaicāts, vai saskata iespēju attīstīties, Nītaures uzņēmējs atbild noliedzoši.

„Dažādas idejas ir apsvērtas, bet laukos vairs nav ko darīt. Bija doma par viesu namu, bet šo ideju jau esmu atmetis. Arī ar tirdzniecību visas iespējas esmu izsmēlis. Neko vairāk izdarīt te nevaru, jo neviens nebrauks uz Nītauri iepirkties ne no Rīgas, ne Siguldas, ne Cēsīm. Varbūt jaunu darba vietu, ražotņu veidošanās pagastā kaut ko mainītu. Bet uz tām šobrīd cerēt ir grūti,” tā A. Kuzņecovs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Skate kā krāšņs koncerts

00:00
25.04.2025
9

Vecpiebalgā un Priekuļos Cēsu novada skatuviskās tautas dejas kolektīvi ekspertiem rādīja, ko šosezon apguvuši, cik rūpīgi strādāts mēģinājumos. Vidējās paaudzes deju kolektīviem tā bija koprepertuāra pārbaudes skate, lai kļūtu par IX Vidējās paaudzes dejotāju svētku dalībniekiem, bet jauniešu un senioru kolektīvi parādīja savu māksliniecisko līmeni starpsvētku laikā. Dejotāji mirdzēja Deju svētkiem dots nosaukums “Es atnācu […]

Žurkulēns Ruckis iedzīvojies Ruckas muižā

06:51
24.04.2025
31

Ruckas muižas klēts telpās izveidots leļļu teātris un aizvadītas divas izrādes leļļu iestudējumam “Ruckis – lauvas sirds”. “Domāju, būsim vienīgie, kas leļļu teātri piedāvā katru vasaras nedēļas nogali– vienu vai divas dienas,” atklāj Ruckas muižas saimnieks Renārs Sproģis. Pastāstot par ieceri izveidot leļļu teātri, viņš teic: “Muiža vienmēr bijusi ne tikai saimnieciskais centrs, bet arī […]

Vidzemes zemessargiem mainās komandieris

00:00
24.04.2025
28

Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes komandiera maiņas svinīgā ceremonijā pagājušajā nedēļā par brigādes komandieri tika iecelts pulkvedis Igors Harlapenkovs, amatā nomainot pulkvedi Kasparu Miezīti. Saņemot no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera ģenerālmajora Kaspara Pudāna Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes karogu, pulkvedis I.Harla­penkovs uzsvēra, ka plāno strādāt Latvijas visaptverošas aizsardzības stiprināšanai. “Es ieguldīšu daudz darba sadarbībā gan ar pašvaldību […]

Pārgājienā atklāj citas Cēsis

05:37
23.04.2025
52

Cēsu Centrālā bibliotēka organizēja pirmo literāro pārgājienu “Ziedošais pavasaris”. “Tā kā Cēsis šogad ir Latvijas kultūras galvaspilsēta, gribam cēsniekiem un citiem interesentiem dot iespēju iepazīt pilsētu caur literatūras un grāmatniecības prizmu, kā arī uzzināt gan kaut ko jaunu, gan atgādināt par kultūras cilvēkiem, kuri te kādreiz dzīvojuši un strādājuši, kuri savos literārajos darbos rakstījuši par […]

“Straupes” produkcijas kvalitāti vērtē arī nozares ministrs

00:00
23.04.2025
35

Apmeklējot piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, zemkopības ministrs Armands Krauze atzinis: “Es šeit atbraucu, lai apstiprinātu, ka visi “Straupes” produkti ir pilnībā droši!” Zemkopības ministrs “Straupi” apmeklēja pagājušajā trešdienā, 16.aprīlī. A.Krauze iepazinās ar ražotni, novērtēja atbilstību pārtikas drošības standartiem, tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības pasākumiem – ārpuskārtas ražotnes dezinfekciju, kā arī darbinieku papildu mācībām, […]

Pie Cēsu klīnikas sākta stāvlaukuma pārbūve

00:00
22.04.2025
81

Lai gan pie Cēsu klīnikas ir divi stāvlaukumi – bruģēts Viestura ielā un ar grants segumu Turaidas ielā-, nodrošinot vietas teju 100 automašīnām, arvien biežāk klientu plūsma ir tik liela, ka pietrūkst vietu, kur novietot auto. “Gadiem izjūtam pacientu sāpi par auto stāvvietu trūkumu, jo tiešām nav patīkami, ja atbrauc uz vizīti, bet stāvvietas pie […]

Tautas balss

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
7
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
14
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Kaimiņu suns izkašņā puķes

15:07
23.04.2025
20
Lasītāja raksta:

“Ko darīt, ja kaimiņa suns izposta puķu dobi? Vai tiešām jāiet žēloties policijai? Lielais suns ieskrēja manā dārzā, izrakņāja pavasara puķes. Dzīvnieks jau nav vainīgs, bet bāru gan to un dzinu prom. Bet ko darīt ar suņa saimniekiem? Laikam muļķīgi bārt, viņi taču paši saprot, ka nedrīkst laist sunim skriet bez pavadas,” bēdās dalījās lasītāja.

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
22
11
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
20
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Sludinājumi