Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Izbaudīt spēli un pārbaudīt erudīciju

Jānis Gabrāns
00:00
14.02.2023
7
Asie Prati1 1

Pēc trīs gadu pārtraukuma atdzima erudīcijas spēle “Cēsu asie prāti”, ko rīko cēsnieks Kārlis Pots kopā ar Didzi Staru. Spēles notika no 2018.gada līdz 2020.gada sākumam, tad sekoja pandēmijas radītais pārtraukums.

Atceroties pirmsākumus, Kārlis saka, ka Cēsīs tolaik nekā tāda nebija, bet bija pārliecība, ka būs cilvēki, kuriem tas interesēs: “Pirmā spēle notika vecajā kafejnīcā “Mala”, Lāču krogā, pieteicās vairāk komandu, nekā telpa varēja uzņemt. Sapratu, ka tas vajadzīgs, pārgājām uz “Skola6”, dažas spēles notika “Mala” jaunajās telpās vecajā brūzī, bet vairākas pēdējās    – patērētāju biedrības zālē.”

Pandēmijas laikā domājis, vai mēģināt rīkot spēles tiešsaistē, bet sapratis, ka darba diena jau saistīta ar datoru, tāpēc brīvo laiku pie tā pavadīt negribas. “Klātienes spēlei, kad enerģijas apmaiņa notiek aci pret aci, ir kāda īpaša maģija,” skaidro Kārlis. “Man patīk starpbrīžos pieiet pie komandām, parunāties, pajautāt, kā sokas, kuri jautājumi patikuši, kuri ne. Tikai tā var dabūt īsto sajūtu, īsto viedokli.
Neslēpšu, bija zināmas bažas, vai cilvēkiem vairs klātienes spēles būs vajadzīgas, taču pārsteidzošā interese parādīja, ka klātienes spēles ir nepieciešamas. Tik liela dalība līdz šim nekad nav bijusi, pieteicās 19 komandas, kopā 90 cilvēki.”

Izdomāt labus jautājumus

Domājot par viktorīnām, erudīcijas spēlēm, gribas saprast, kā top jautājumi. Ir kāda rīkotājiem vien zināma vietne, kur tos smelties, vai cits no cita aizņemas? K. Pots saka, ka ne viens, ne otrs: “Nebūtu problēmu atrast simts vispārīgās atjautības jautājumu vai pašķirstīt enciklopēdiju, bet man patīk visu domāt no nulles.

Cenšos veidot jautājumus, ko vieno tēma. Man patīk raundi, kas saistīti ar etimoloģiju, proti, kā radušies vārdi. Piemēram, jautājums: spāņu ieceļotāji šo Dien­vidamerikas pilsētu nosauca “labie vēji”, kā to dēvējam mēs? Tā ir Buenosairesa! Es cenšos pieturēties pie nosacījuma, lai atbildes var izsecināt no vispārējām zināšanām. Dalībnieks var nezināt    faktu, bet prātā var domāt, kā spāniski ir labs, un ir dzirdēts “bueno”. Vai to, ka vējš ir “aires”, un tā pavediens aizved pie pareizās atbildes. Beigās dalībnieks secina, ka viņš zina kādu faktu, ko pirms spēles nav zinājis.

Negribu spēlē enciklopēdiskus jautājumus, piemēram, cik dziļš ir Latvijas dziļākais vai seklākais ezers? Tie ir jautājumi, no kuriem cilvēkiem nav nekāda prieka, bet, ja viņš spēj galvā salikt faktus un rast pareizo atbildi, viņš aiziet no spēles ar pavisam citu gandarījumu.”

Katrai spēlei vajag 80 – 100 jautājumus, to tapšana esot ilgs process, ir raundi, kuru saturs krājas gadu un vairāk, jo gribot, lai jautājumi ir “smuki sapakoti”. Iedvesma rodoties, youtube kanālā skatoties populārzinātniskus videoklipus,    britu televīzijas raidījumu “QI”, kur dažādi fakti tiek pajautāti interesantākā mērcē.

“Dažkārt paklausos “Lielisko piecnieku”, nevis aizņemos jautājumus, bet reizēm kāds jautājums aizķer, sāku interesēties par šo tēmu dziļāk. Tā tie jautājumi krājas, līdz sanāk vienotos raundos, spēlē. Vieglāk ir ar vispārīgām tēmām, piemēram, “Sports”, “Pē­dējā nedēļa ziņās”, vai tagad bija tēma “2022.gads”. Man patīk uzdot arī vienkāršus jautājumus, un biju pārsteigts, cik maz cilvēku spēj atbildēt, kurā pilsētā pērn notika Ziemas olimpiskās spēles,” atklāj K. Pots.

Esot divi tematiskie raundi, kas atkārtojas. Viens ir “Gruzīnu dziesmas”, kurā kādas populāras latviešu dziesmas pants vai piedziedājums ar “google” tulkotāju tiek iztulkots gruzīniski, tad –    atpakaļ, un dalībniekiem jāmēģina saprast, kas tā par dziesmu. Otrs ir “Kino emoji” raunds, kurā, izmantojot mūsdienu saziņā tik aktuālās emocijzīmes, tiek attēlota kādas filmas darbība vai nosaukums.

“Rūdītajiem erudīcijas spēļu dalībniekiem tas nepatīk, bet daudzi šos raundus ļoti gaida. Dalībniekiem patīk arī “Latviešu kino citāti”, kur vajag kaut ko no klasikas, bet jābūt arī no jaunā laika filmām,” saka K. Pots.

Dažkārt spēlēs esot jautājumi arī par Cēsīm, un atkal nācies pārliecināties, cik maz cilvēki zina par savu pilsētu.

Ievērot noteikumus!

Erudīcijas spēle nav tikai zināšanu pārbaude, bet iespēja pabūt jaukā kompānijā. K. Pots stāsta, pirms sākt spēli, viņš vienmēr aktualizējot trīs galvenos    noteikumus: “Pirmais    – mēs nākam spēlēt, lai labi pavadītu laiku! Mūsu erudīcijas spēle varbūt ir nedaudz atšķirīga, kāds gaidījis ko citu, jo spēlējis dažādās prāta spēļu līgās, ir nedaudz neapmierināts, tad uzsveru, ka pirmais noteikums – mēs labi pavadām laiku!

Otrs noteikums – spēlējam uz rezultātu, proti, cenšamies dot no sevis maksimāli labāko, ko varam, izmantojam tikai to, kas galvā, nevis telefonos.

Un trešais noteikums – spēles vadītājam vienmēr ir taisnība! Arī tad, ja viņam nav taisnība, spēles vadītājam ir taisnība! Jo ik pa laikam ir kāds, kurš mēģina pierādīt savu taisnību, bet, pirmkārt, nav laika strīdēties, otrkārt, ja katrs no šiem 90 izdomās pierādīt savu taisnību, iebrauksim auzās. Tiem, kuri spēlē, jāpieņem noteikumi, un vakars būs izdevies!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
25

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
50

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
151

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi