Trešdiena, 30. aprīlis
Vārda dienas: Lilija, Liāna

Imantdienu lietus nolijis

Druva
23:00
09.07.2007
6

Cēsu Pils parka estrādē aizvadīta karalienes – mūzikas – bruņinieku un Imantdienu divīzijas 31. muzikālā sapulce.

Mūzikas bruņinieki un Imantdienu divīzija – tā ir uzrunas forma, kādā komponists Imants Kalniņš sestdien uzrunāja Imantdienu apmeklētājus Cēsīs. Neskatoties uz ne visai labvēlīgajiem laika apstākļiem, šī gada muzikālo sapulci apmeklēja teju 4000 I.Kalniņa mūzikas cienītāju.

„Manuprāt, nav tādu vārdu, ar kuriem varētu raksturot sajūtas, ar kādām parasti ierodos Cēsīs,’’ stāsta I.Kalniņš, piebilstot, ka “jebkurā gadījumā visas šīs sajūtas ir ar plus zīmi”.

I.Kalniņš koncertā klātesošajiem atgādināja, ka pirms astoņiem gadiem Imantdienās kā goda viesis bija toreiz jaunievēlētā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Akcentējot šo faktu, I.Kalniņš Imantdienu divīzijas vārdā šī gada koncertā veltīja ceļavārdus jaunajam prezidentam Valdim Zatleram, teikdams: „Vārnas lai noķērcas, suņi lai norejas, čūskas lai nošņācas, šā vai tā, ej savu ejamo, kal savu kaļamo, dari savu darāmo.”

Koncerta pirmajā daļā, kā pats Imants Kalniņš atzina, tika atskaņotas dziesmas, ko var saukt par Imantadienu retumiem, proti, tās ir dziesmas, kas sacerētas jau senāk, taču Imantdienās līdz šim nebija spēlētas. Kā ierasts, pirmajā koncerta daļā uzstājās „Turaidas roze” ar solistiem Līgu Priedi, Zani Gudro un Uģi Rozi. Pirmās divas dziesmas koncertā izskanēja kā veltījums latviešu dzejniekam Olafam Gūtmanim, kuram šī gada janvārī apritēja 80 gadi. Koncerta otrajā daļā klausītāji dziedāja līdzi grupas „Autobuss debesīs” dziesmām un solistam Martam Kristiānam Kalniņam, kā arī Paulai Dukurei. Trešā koncerta daļa bija latviešu iemīļotās grupas „Menuets” uznāciens.

Rīdziniece Gunta Bernane Imantdienās bija trešo gadu un uz šo koncertu pirkusi biļeti sēdvietai pirmajā rindā. „Kādreiz savos sešpadsmit, kas bija vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem, visos „Menueta” koncertos vienmēr sēdēju pirmajā rindā. Arī šis gads nav izņēmums. Tā ir mana jaunības mūzika, kas joprojām man ļoti patīk,” stāstīja G.Bernane.

Pensionāre no Rīgas Valita Eglāja, kura I.Kalniņu zina arī personīgi, Imantdienas klātienē vēroja pirmo reizi un neslēpa sajūsmu par koncerta atmosfēru. „Cik Kalniņš pats ir efektīvs, tik viņa mūzika efektīva,” tā I.Kalniņu raksturoja V.Eglāja.

Madonieti Edīti Strodi šajā pasākumā saistot latviskā gara un vienotības sajūta. Pie tam viņa uz Cēsīm bija atbraukusi kopā ar draudzenēm, pat nezinot, kā nokļūs mājās. Taču, kā E.Strode atzina, „Imantdienās var satikt tik daudz pazīstamu cilvēku, ka arī mājās nokļūšana ir ātri vien atrisināma.”

Netrūka arī cēsnieku, kas Imantdienu koncertu klausījās, esot ārpus Pils parka nožogotās teritorijas. Cēsnieks Ingus Ozols, kas Imantdienas apmeklē gandrīz ik gadu, šogad tās klausījās no lielāka attāluma nekā parasti, sakot, ka viņam ne visai patīkot pūlis estrādes tuvumā, turklāt dzirdamība arī otrpus parka dīķim esot lieliska.

Jautāts par komponēšanas intensitāti pēdējos gados, I.Kalniņš atzina, ka šim fenomenam savā biogrāfijā viņš īpašu uzmanību nepievērš.„ Fiziskā nošu pierakstīšana varbūt tik bieža nav, bet tajā dimensijā, kas saucas mūzika, atrodos nepārtraukti, gandrīz neizejot no viņas,” tā savu radošo darbību raksturoja komponists.

I.Kalniņš nenoliedz, ka Imantdienas savā ziņā ir pienākums, kas prasa ik gadu radīt kādu muzikālu jaunumu, taču viņš tajā nesaskata apgrūtinājumu, jo mūzika pati atnākot pie viņa.

Nemainīgi lielā cilvēku atsaucība, kāda ik gadu vērojama Imantdienās, kā I.Kalniņš atzina, ir liels enerģijas avots turpmākajam darbam. Arī cēsniekiem komponists vēl „daudz enerģijas, izturēt visu un priecāties par savu pilsētu, par pasauli un dzīvi” .

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Raunā visos laikos strādājušas prasmīgas audējas

00:00
30.04.2025
15

Raunas pagastmājas izstāžu zālē pavasara krāsas spoguļojas audumos – dreļļos, lupatdeķos, brunčos, jostās, segās. Audēju kopas “Drellis” audējas priecē ar pēdējos gados tapušajiem darbiem un izstādē “Dreļļa līkloči gadsimtu griežos” atskatās uz vairāk nekā pusgadsimtā paveikto. “Par aušanas pulciņa sākumu uzskatām 1975. gadu, bet Raunā audējas strādājušas vienmēr. Pirms tam nāca kopā slimnīcas verandā, tikās […]

Satiksmei būs slēgts Mednieku un Palejas ielas krustojums

10:22
29.04.2025
22

No 29. aprīļa plkst. 9.00 līdz 30. aprīļa plkst. 9.00 autoceļa remontdarbu dēļ satiksmei slēgts Mednieku ielas un Palejas ielas krustojums.

Savējie sabrauc, un Rauna rūc

00:00
29.04.2025
108

Aizvadītajā svētdienā Raunā satikās tie, kam sirdī auto un motosports. Savējie, raunēnieši. “Raunēniešiem ir jāiepazīst savi varoņi! Tik  daudz izcilu sportistu taču nāk no Raunas,” saka viens no pasākuma “Rauna rūc” idejas autoriem Andris Abrāmovs. Viņš ar gandarījumu atzīst, ka kopā ar Kalvi Blūmu un Lindu Vecgaili izdevies sarīkot salidojumu, kurā varēja satikt pazīstamus auto […]

Vidzemē norisināsies medicīnas mācības “Ausma 2025”

16:17
28.04.2025
20

No 29. līdz 30. aprīlim Vidzemē norisināsies Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rotas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kopīgās mācības “Ausma 2025”, kas notiks jau sesto reizi. Lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, mācību laikā zemessargi un karavīri trenēsies pēc iespējas realitātei pietuvinātos apstākļos. Tiks pārbaudīta Medicīnas rotas spēja organizēt un koordinēt cietušo evakuāciju uz civilajām […]

“Māls” būs izzinošs piedzīvojums

00:00
28.04.2025
127
1

“Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta” notikumu programma kļūst aizvien plašāka. Iekļaujoties kopējā norišu kalendārā, novadā notiek dažādi pasākumi, daudzi vēl priekšā. Arī multimediālais kon­cert­uzvedums “Māls”. Tas augustā būs skatāms Žagarkalnā. Režisore Inga Cipe atklāj, ka tiks iesaistīti ap diviem tūkstošiem novada amatierkolektīvu dalībnieku. “Korus, deju kolektīvus kopā redzam reizi piecos gados Dziesmu svētkos. Kolektīvi ir […]

Viens nav karotājs

00:00
27.04.2025
381
1

“Solo” zīmola izaugsmi panākusi uzņēmuma komanda, saka tā īpašnieks Uldis Kvants Uzņēmums “Beatus”, kas plašāk pazīstams ar preču zīmi “Solo”, ir daudzkārtējs Cēsu novada uzņēmēju gada balvas ieguvējs. Pērn atzinība gūta nominācijā “Gada izaugsme”. Droši vien arī uzņēmuma 33 gadu ilgo vēsturi vislabāk raksturo vārdi – ne gadu bez izaugsmes! Šajos gados no viena cilvēka, […]

Tautas balss

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
20
1
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
17
12
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
22
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
14
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
16
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Sludinājumi